Ministru kabineta sēdē 23. augustā tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz noteikt jaunu valsts nodevas objektu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta noteikumu par valsts nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību piemērošanu. 

Kā norāda likumprojekta autori, Energoefektivitātes likuma 13.pants nosaka energoefektivitātes nodevu un attiecīgi minētā likuma 13.panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, t.i., ietaupīt 9896 GWh (līdz 2020.gadam) enerģijas galapatēriņa sektoros. Vienlaikus ar valsts nodevas apmēru tiks stimulēts, lai komersants būtu ieinteresēts un tam rastos labvēlīgāki apstākļi energoaudita vai  energopārvaldības sistēmas ieviešanā nekā šo prasību nepildīšanas gadījumā. Tāpat ar valsts nodevas noteikšanu tiek novērsta  nevienlīdzīgas situācijas iespējamība starp tiem komersantiem, kas ir ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un komersantiem, kas to nav izdarījuši. 

Tiesiskais regulējums varētu ietekmēt lielos elektroenerģijas patērētājus (ja to ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas).

Likuma grozījumi varētu  stāties spēkā 2017.gada 1.aprīlī.

Lasiet arī:

Lielajiem uzņēmumiem būs jāveic obligāti energoauditi un jāievieš energopārvaldība