0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTINodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes

Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes

Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes
Foto: © peshkova – stock.adobe.com

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222)

Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Foto: Aivars Siliņš

Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

  1. nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz Latvijas Republikā noteikto 50 minimālo mēnešalgu kopsummu;
  2. lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;
  3. ir konstatēts, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, vai pēc nodokļu pārbaudes (kontroles) uzsākšanas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi tai piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;
  4. ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
  5. juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, viņi par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbild solidāri.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta tvērums

1 Sk. 12. Saeimas likumprojekta Nr. 98/Lp12 „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” anotācijas 2. punktu. 2 Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015–25–01 11.2. apakšpunkts. 3 Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015–25–01 11.3.1. apakšpunkts.

Pantā ietvertā regulējuma mērķis ir izveidot mehānismu, kas paredz VID tiesības pieprasīt, lai valdes loceklis sedz juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistība.1

Šis tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai efektīvi atgūtu juridiskās personas laikus nesamaksātos nodokļus, un tāpēc ir pieņemts sabiedrības labklājības interesēs. Normās ietverts īpašs mehānisms attiecībā uz valdes locekļiem, lai sekmētu godprātīgu nodokļu maksājumu veikšanu un veicinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti.2 Pastāvot šādam regulējumam, valdes loceklis apzinās sekas, kas izriet no tā, ka nav pildīts likumā noteiktais pienākums ar pienācīgu rūpību vadīt kapitālsabiedrības ikdienas darbu, un rīkosies atbildīgāk, savukārt ilgtermiņā uzlabo gan nodokļu iekasēšanas efektivitāti, gan uzņēmējdarbības vidi.3

Ja piekristu viedoklim, ka vēršanās pret valdes locekli sakarā ar šā valdes locekļa amata laikā un darbības (bezdarbības) rezultātā izveidojušos juridiskās personas nodokļu parādu nav iespējama, jo šis valdes loceklis amatu ir atstājis pirms piedziņas lēmuma ievietošanas VID EDS, būtu jāatzīst, ka juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesa īstenošana faktiski nav iespējama. Taču tas pēc būtības neatbilst mērķim, ar kādu likumdevējs ieviesa šo tiesisko regulējumu, proti, cīnīties ar negodprātīgām personām, kuru darbības (bezdarbības) rezultātā valsts budžetā netiek samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi, kā rezultātā tiek ietekmētas visas sabiedrības intereses un labklājība. 

Tieši pašas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pienākums ir nodrošināt tās pienācīgu pārvaldi, tostarp pārvaldes institūciju locekļu savlaicīgu ievēlēšanu.

Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu parādniekam tiek paziņots, lai citstarp informētu parādnieku, ka VID īstenos likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētās darbības parādnieka nodokļu saistību izpildes nodrošināšanai.

Pirms uzsākt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesu jeb pirms vērsties pret šīs juridiskās personas valdes locekli, VID jāveic visas nepieciešamās darbības, lai nokavētos nodokļu maksājumus piedzītu no paša parādnieka – juridiskās personas. Un tikai tādā gadījumā, kad tas objektīvi nav iespējams un kad iestājas visi likumā paredzētie kritēriji, VID vēršas pret šīs juridiskās personas valdes locekli, kura amata pilnvaru laikā un kura darbības (bezdarbības) rezultātā juridiskajai personai izveidojās attiecīgais nodokļu parāds. 

Valdes locekļa amata atstāšana nav instruments, ar kura palīdzību izvairīties no juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas valsts budžetam procesa.

Kam VID ir pienākums paziņot lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu?

Nepieciešams konstatēt lēmuma paziņošanu tā adresātam – juridiskajai personai –, nevis konkrētai fiziskajai personai. Tas nozīmē, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bija jāpaziņo juridiskajai personai, nevis tās izpild­institūcijai.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS