0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASNoraidoša attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, bet kopumā noturīga

Noraidoša attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, bet kopumā noturīga

Sagatavots pēc KNAB un "Sabiedrības par atklātību - Delna" informācijas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80% iedzīvotāju un 78% uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. KNAB pēdējos trijos gados veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, taču kopumā noturīga. Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājusies iedzīvotāju gatavība kukuļot valsts amatpersonas, kamēr uzņēmēju vidū – samazinājusies. Salīdzinot 2023. gadā iegūtos aptaujas rezultātus ar 2021. gadu, KNAB novēro, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Aukid phumsirichat: https://www.pexels.com/

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80% iedzīvotāju un 78% uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. KNAB pēdējos trijos gados veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, taču kopumā noturīga.

Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājusies iedzīvotāju gatavība kukuļot valsts amatpersonas, kamēr uzņēmēju vidū – samazinājusies. Salīdzinot 2023. gadā iegūtos aptaujas rezultātus ar 2021. gadu, KNAB novēro, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu novērojamas kopumā minimālas izmaiņas un vidēji četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieļauj kukuļdošanu.

Iedzīvotāju biežāk minētais iemesls iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta. Šis visos KNAB analizētajos periodos ir bijis galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izšķirtos par labu kukuļa došanai.

Tikmēr uzņēmēji visbiežāk būtu gatavi dot kukuli, lai panāktu darbinieku laipnāku attieksmi un pretimnākšanu, kā arī saņemtu amatpersonas palīdzību, jo normatīvie akti un procedūras ir neskaidras un sarežģītas.

Sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju salīdzinoši noturīgo attieksmi pret neoficiālu risinājumu izmantošanu, kārtojot dažādus jautājumus. 2023. gada aptaujā 19%  iedzīvotāju un 20% uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus. Salīdzinot respondentu atbildes 2023. un 2021. gadā, secināms, ka trīs gadu periodā pieredze nav būtiski mainījusies un četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādu jautājumu kārtošanā izvēlas oficiālus risinājumus.

Visbiežāk izmantotais iedzīvotāju un uzņēmēju neoficiālais risinājums ir personīgo sakaru izmantošana. 2023. gadā 23% iedzīvotāju, kas izmantojuši neoficiālus risinājumus, kārtojuši jautājumus tiesā. Šis procentuālais rādījums ir par trijām reizēm augstāks nekā iepriekšējos aptaujas gados. Savukārt 26% uzņēmēju šādi rīkojušies, risinot jautājumus, kas saistīti ar būvniecību.

Lai mazinātu korupciju, iedzīvotāju ieskatā, nepieciešams nodrošināt lielāku informācijas atklātību un caurskatāmību par to, kā tiek pieņemti lēmumi, kā arī nodrošināt stingrāku publisko iepirkumu kontroli. Tikmēr uzņēmēji uzskata, ka jāpiespriež bargi un reāli sodi pārkāpējiem, kā arī jānodrošina lielāka atklātība un caurskatāmība.

Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 1047 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un 401 uzņēmums, kas saimniecisko darbību veic Latvijā. Aptauju KNAB uzdevumā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" no 2023. gada 10. oktobra līdz 7. novembrim.

Arī starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2023. gada rezultātus.
Latvijas rezultāti ir uzlabojušies par vienu punktu, salīdzinot iepriekšējiem gadiem, sasniedzot 60 punktu atzīmi.
Lai arī Latvijas rezultāti ilgtermiņā lēnām uzlabojas, tomēr mēs turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu, kā arī noteikti nesasniegsim Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktos mērķus, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Delna ir sagatavojusi vairākas rekomendācijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, ko ieviešot var cerēt, ka cīņa ar korupciju sekmēsies tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritāte,” uzsver Delnas direktore Inese Tauriņa. Rekomendācijas var lasīt Delnas veiktajā Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē.

Lai arī valdība norāda, ka Latvijā jānodrošina pretkorupcijas politikas attīstība, datu atklātība un pieejamība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana, tomēr skaidri rīcības punkti korupcijas apkarošanas jautājumos vai nu nav piedāvāti, vai valdības plānā nav izcelti pietiekami, secinājusi Delna.