0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSENosakot naudas sodu, jāņem vērā pārkāpēja rīcības motīvi un attieksme

Nosakot naudas sodu, jāņem vērā pārkāpēja rīcības motīvi un attieksme

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākā tiesa
Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts.

Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Konkurences padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa atzina, ka Konkurences padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka pieteicējam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav nedz taisnīgs, nedz samērīgs. Vērtējot naudas soda apmēru, jāņem vērā pieteicēja rīcības motīvi un attieksme. Pieteicējam bija pamatoti iemesli, kāpēc viņš atteicās sniegt paskaidrojumus, un pieteicēja rīcība nav vērtējama kā ļaunprātīga. Turklāt pārkāpums ieildzis pašas iestādes, nevis pieteicēja rīcības dēļ. Konkurences padome iebilda, ka pieteicēja nolūkam nebija nozīmes. Senāts tam nepiekrita. Iestādei bija rīcības brīvība lemt gan par naudas soda uzlikšanu, gan par tā apmēru. Tātad tai bija jāizdara lietderības apsvērumi. Ņemot vērā to saturu, nozīme var būt arī apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. No tā var būt atkarīgs, kāda iejaukšanās privātpersonas tiesībās ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu naudas soda mērķi un lai tas būtu samērīgs.
Var būt tā, ka privātpersona nav pildījusi iestādes uzlikto pienākumu, jo ir kļūdījusies, novērtējot savu pienākumu vai tiesību apjomu. Var būt tā, ka privātpersona apzināti izvairās no iestādes uzliktā pienākuma pildīšanas. Pieejai, nosakot naudas soda apmēru, abās situācijās būtu jābūt atšķirīgai. Vienā situācijā varētu būt pietiekami atrisināt tiesisko strīdu par privātpersonas pienākumu apjomu, bet otrā – būtu piemērojams sods, lai panāktu iestādes uzliktā pienākuma izpildi.
Atbilstoši likumā noteiktajam, ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā lēmuma vietā izdot jaunu. Šīs tiesību normas mērķis nav novērst kļūdas iestādes lēmumā, bet gan nodrošināt, ka situācija nepaliek bez noregulējuma apstākļos, kad tas ir patiesi būtiski. Tiesai, balstoties uz racionāliem un saprātīgiem apsvērumiem, jāvērtē, vai turpmākais process dos kādu labumu, un vai šo administratīvo procesu kopumā ir pamats turpināt. Konkrētajā gadījumā tas ir izdarīts. No apgabaltiesas apsvērumiem ir saprotams, kāpēc nav saskatāms risks, ka tiks kavēta Konkurences padomes funkciju izpilde, ja sods netiks piemērots. Proti, pieteicējs paskaidrojumus nesniedza nevis tāpēc, ka apzināti izvairījās no šā pienākuma pildīšanas, bet gan bija tiesisks strīds par pieteicēja tiesību un pienākumu apjomu. Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-21/2024 (A43004320)

Lasiet arī: