Novembrī aprit tieši trīs gadi kopš stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, paredzot, ka tiesas spriedumu izpildei var nodot noteiktus notariālā akta formā taisītus līgumus. Pieaugot iedzīvotāju izpratnei par šo iespēju, aug arī darījumu skaits, kuros noslēgti šādi pie notāra taisīti līgumi. Pērn to apjoms audzis par 50%, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Savukārt 2016. gadā no visiem līdz šim pie notāriem sagatavotajiem līgumiem ar šo speciālo klauzulu 26% gadījumu lieta nodota saistību izpildei jau kā spriedums. Tas nozīmē, ka šie dažādos darījumos iesaistītie cilvēki varējuši izvairīties no gariem un sarežģītiem tiesvedības procesiem.

“Latvijā cilvēki, lai aizstāvētu savas tiesības, pārāk daudz spiesti iesaistīties tiesvedības procesos. Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas statistiku 2015. gadā pirmās instances tiesās un zemesgrāmatu nodaļās kopā izskatīšanai saņemtas 67 583 lietas. Tas nozīmē, ka gandrīz 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem tiesājas, lai pierādītu savu taisnību, kad viņu tiesības kādā darījumā pārkāptas vai otra puse nepilda savas saistības,” stāsta Latvijas Notariāta institūta direktors Gatis Litvins.

Ja līgumā, kas ir taisīts kā notariāls akts ar speciālu klauzulu, uzņemtās saistības netiek pildītas, puse, kuras tiesības aizskartas, var nevērsties tiesā, bet gan doties pie zvērināta notāra. Tas kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju uzsāk līguma saistību piespiedu izpildi, un tam nav nepieciešams tiesas spriedums.

“Saistību izpilde jebkurā darījumā būs atkarīga no tā, kā un kādā kvalitātē ir noslēgts līgums. Jo pārdomātāks un drošāk noslēgts tas ir, jo efektīvāka ir saistības izpilde. Ja līgums ir noslēgts kā notariāls akts, tad tam ir sevišķs pierādījuma spēks – akta saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Turklāt tam ir piespiedu izpildes spēks,” skaidro Gatis Litvins.

Šāda vienkāršota un efektīva procedūra var tikt piemērota, piemēram, situācijā, kad viena persona otrai aizdod naudu, bet aizņēmējs to neatgriež norunātajā laikā un kārtībā. Ja aizdevuma līgums ir taisīts kā notariāls akts, parādu var atgūt bezstrīdus piespiedu piedzīšanas kārtībā. Kreditoram, kurš ar parādnieku līgumu slēdzis pie notāra, nav jāvēršas tiesā, lai saņemtu izpilddokumentu, kas dotu iespēju uzsākt piedziņu. Izpilddokumentu jeb notariālo izpildu aktu izdos tas pats notārs, kurš apliecinājis piespiedu izpildei nododamo līgumu. Pēc saistību termiņa izpildes iestāšanās dažu dienu laikā iespējams uzsākt piespiedu izpildi.

Kā notariālo aktu var slēgt līgumu dažādās dzīves situācijās. Viena no tām saistīta ar naudas samaksu, piemēram, aizdevuma līgums, pirkuma līgums, īres līgums, vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, t.sk. alimentiem. Arī vienošanos par kustamās mantas atdošanu, piemēram, ar transportlīdzekļa patapinājuma līgumu vai ķīlas līgumu var slēgt kā izpildu aktu. Šādu līgumu var slēgt par dokumentu atdošanu, piemēram, par pienākumu atdot grāmatvedības dokumentus, vērtspapīrus, bankas izdotu akreditīvu, vekseli vai akcijas. Galu galā arī darījumu par nekustamā īpašuma atstāšanu un nodošanu pie notāra var noformēt kā izpildu aktu, piemēram, nomas līgumu vai patapinājuma līgumu, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto nekustamo īpašumu.

Notariāta institūta veiktais dažādu procesu izmaksu salīdzinājums liecina, ka izmaksas pie notāra ir līdz pat trim reizēm mazākas salīdzinājumā ar vispārējās prasības tiesvedības izmaksām, kas veidojas no tiesas izdevumiem (valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem) un ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem (par advokāta palīdzību, sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu, valsts nodrošināto juridisko palīdzību un, ja nepieciešams, tulka palīdzību tiesas sēdē).

Piemēram, ja aizdevuma līgums paredz 5000 EUR atmaksu, līguma notariāla apliecināšana un notariālā izpildu akta izsniegšana (ieskaitot arī līguma projekta sastādīšanu) pie notāra izmaksās 150 EUR. Savukārt tiesvedības gadījumā valsts nodeva tiesā par prasības iesniegšanu pirmajā tiesu instancē vien būs 435 EUR. “Papildus ir jārēķinās arī ar citiem tiesas izdevumiem un ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem. Tomēr dārgākais, no kā cilvēkam tiesvedības gadījumā būs jāšķiras, ir viņa laiks, kas tiks atņemts gan pašam, gan ģimenei, gan hobijiem un, iespējams, arī tiešajiem darba pienākumiem. Tam visam pāri – stress un lieki satraukumi. Tas nudien nav to vērts,” uzsver Gatis Litvins.

Notariālajiem aktiem ir brīva aprite visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams vērsties tiesā, lai panāktu notariālā akta atzīšanu un izpildi citā valstī, pietiek ar Latvijas zvērināta notāra izdotu Eiropas izpildes rīkojumu, ko uzreiz var iesniegt attiecīgās valsts iestādē izpildei.