Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna "notāru nodokļa" uzspiešanu sabiedrībai.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kuras pēc darba grupas tikšanās ir gandarītas, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi konceptuālu ziņojuma projektu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem", kurā atspoguļoti darba grupā diskutētie jautājumi un iesaistīto pušu viedokļi. Tālākai virzībai valdībā tiks piedāvāti risinājumi, par kuriem darba grupā ir panākta vienprātība. Izstrādātais risinājums paredz nostiprinājuma lūguma elektroniskas formas ieviešanu un tiešu nosūtīšanu uz zemesgrāmatu ar notāru un bāriņtiesu starpniecību, kas lielā mērā izslēgtu iespēju reģistrēt īpašuma tiesības uz viltotu dokumentu pamata. Tāpat ir jau uzsākts darbs pie birokrātijas samazināšanas saistībā ar pašvaldības pirmpirkuma tiesību piedāvāšanas mehānismu un pašvaldības atļaujas saņemšanu zemes iegūšanai īpašumā, paredzot tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām. Tāpat, lai noņemtu motivāciju manipulēt ar darījuma vērtību valsts nodevas ietaupīšanas nolūkā, iecerēts valsts nodevu piesaistīt vainīgi kadastrālajai vērtībai.

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, ko iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Galvenie darba grupas dalībnieku iebildumi par Zvērinātu notāru sākotnēji iniciēto piedāvājumu ir balstīti uz prasību par obligātu notariālo aktu un 0,5% nodevu notāriem piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas radītu papildu administratīvi birokrātisko slogu, nepamatotu darījuma izmaksu palielinājumu, kas novestu pie vēl lielākas Latvijas konkurētspējas samazināšanās Baltijas valstu starpā, pakalpojumu nepieejamību attālākos reģionos un materiāli nenodrošinātajai sabiedrības daļai, juridiskiem sarežģījumiem darījumos, kvalitātes samazināšanos notāru monopola apstākļos, funkciju dublēšanos ar zemes dienestu un atsevišķas profesijas interešu lobiju. Turklāt šis piedāvājums esot pretrunā valsts intersēm par virzīšanos uz elektronisku pārvaldi, bet ar noteikumu par obligātu notariālu aktu liek atgriezties akmens laikmetā.

Organizācijas jūnija sākumā tikās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un pauda tam savas bažas par vienas profesijas lobiju, kā arī izteica priekšlikumus, kā ir iespējams uzlabot nekustamo īpašumu darījumu caurspīdīgumu, neieviešot jaunu obligātu maksājumu pie kā novestu notāru iniciētā obligātā prasība slēgt darījumus notariālā kārtībā. Jau šobrīd var daudz efektīvāk izmantot valsts institūciju rīcībā esošās elektroniskās datubāzes darījumu reģistrēšanai un informācijas tūlītējai nosūtīšanai valsts zemesgrāmatai, tādā veidā samazinot apstākļus krāpniecību veikšanai.