0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTINotāru dienās 26. un 27. februārī vērsīs uzmanību nākotnes pilnvarojuma regulējumam

Notāru dienās 26. un 27. februārī vērsīs uzmanību nākotnes pilnvarojuma regulējumam

Tradicionālajās Notāru dienās šogad 26. un 27. februārī Latvijā zvērināti notāri no plkst. 10 līdz 15 sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.  Iedzīvotāji aicināti vērsties pie zvērinātiem notāriem, lai saņemtu padomu un atbalstu sev svarīgos juridiskos jautājumos, tostarp par pilnvarām dažādām dzīves situācijām, mantojuma lietām un mantošanas procesu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, ģimenes lietām, kopdzīves jautājumiem u.c. 

Konsultācijas varēs saņemt zvērinātu notāru birojos visā Latvijā 26. un 27. februārī no plkst. 10.00 līdz 15.00. Jautājumus varēs uzdot arī tiešsaistes čatā Latvijas Zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, sadaļā Mans notārs atrodot profilu Notāru dienas un uzsākot ar to saraksti (poga Sarakste). Atbildes uz jautājumiem varēs saņemt arī tiešsaistes diskusijā sociālās tīklošanās vietnē Facebook 26. februārī plkst. 10.00 Swedbank lapā. Diskusijā piedalīsies Latvijas Zvērinātu padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.

Notāru dienu iniciatore Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad uzmanību veltīs nākotnes pilnvarojumam un tā sniegtajām iespējāmNākotnes pilnvarojums ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām brīdim, kad cilvēks pats to pēkšņi nespēj. Tādas situācijas var būt, piemēram, pēc insulta, komas dēļ pēc negadījuma u.tml. “Šādos brīžos nākotnes pilnvarojumā ieceltā uzticības persona, piemēram, tuvinieks vai dzīvesbiedrs var rīkoties ar cietušajam piederošajiem īpašumiem, pieņemt lēmumus, piekļūt bankas kontiem,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Latvijā iespēja noslēgt šādu nākotnes pilnvarojuma līgumu ir kopš 2013. gada. Tomēr to izmanto ļoti neliela daļa iedzīvotāju. Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas pie dzīvības apdrošināšanas piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat 2-3 reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro. 

Temats par nākotnes pilnvarojumu aktualizējās arī pagājušā gada Notāru dienās, kurās notāri cita starpā devās mājas vizītēs. Vairākās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks veselības stāvokļa dēļ nu jau vairs nespēja skaidri paust savu gribu. “Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī jau vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā. Ja iedomājamies, piemēram, situāciju, kad pēc insulta kādu brīdi cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus,” uzsver Jānis Skrastiņš, aicinot iedzīvotājus iztaujāt savu notāru vai jebkuru notāru Notāru dienās par nākotnes pilnvarojuma būtību un sniegtajām iespējām. 

2018. gadā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir vērsušies pie notāriem pēc juridiskās palīdzības. Notāri savos birojos visā Latvijā vidēji pieņēma 2329 cilvēkus dienā. Kopumā pērn ir veiktas 570 000 notariālo darbību. Visbiežāk juridiskā palīdzība un notāra iesaiste iedzīvotājiem nepieciešama, kārtojot mantojuma lietas un sastādot testamentu, sagatavojot dažādus līgumus un vienošanās (pirkuma, dāvinājuma, laulību, aizdevuma, uztura došanas, maiņas, īres, mantojuma sadales u.c.), kā arī šķirot laulības. 

Notāru dienas notiek jau 14. gadu, un šo gadu laikā iespēju saņemt padomu tādos jautājumos kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojuma lietas, laulību līgumi, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas, uzturlīgumi, pilnvaras, īres un nomas jautājumi un citas izmantojuši gandrīz 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Tradicionālajās Notāru dienās šogad 26. un 27. februārī Latvijā zvērināti notāri no plkst. 10 līdz 15 sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.  Iedzīvotāji aicināti vērsties pie zvērinātiem notāriem, lai saņemtu padomu un atbalstu sev svarīgos juridiskos jautājumos, tostarp par pilnvarām dažādām dzīves situācijām, mantojuma lietām un mantošanas procesu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, ģimenes lietām, kopdzīves jautājumiem u.c. 

Konsultācijas varēs saņemt zvērinātu notāru birojos visā Latvijā 26. un 27. februārī no plkst. 10.00 līdz 15.00. Jautājumus varēs uzdot arī tiešsaistes čatā Latvijas Zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, sadaļā Mans notārs atrodot profilu Notāru dienas un uzsākot ar to saraksti (poga Sarakste). Atbildes uz jautājumiem varēs saņemt arī tiešsaistes diskusijā sociālās tīklošanās vietnē Facebook 26. februārī plkst. 10.00 Swedbank lapā. Diskusijā piedalīsies Latvijas Zvērinātu padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.

Notāru dienu iniciatore Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad uzmanību veltīs nākotnes pilnvarojumam un tā sniegtajām iespējāmNākotnes pilnvarojums ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām brīdim, kad cilvēks pats to pēkšņi nespēj. Tādas situācijas var būt, piemēram, pēc insulta, komas dēļ pēc negadījuma u.tml. “Šādos brīžos nākotnes pilnvarojumā ieceltā uzticības persona, piemēram, tuvinieks vai dzīvesbiedrs var rīkoties ar cietušajam piederošajiem īpašumiem, pieņemt lēmumus, piekļūt bankas kontiem,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Latvijā iespēja noslēgt šādu nākotnes pilnvarojuma līgumu ir kopš 2013. gada. Tomēr to izmanto ļoti neliela daļa iedzīvotāju. Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas pie dzīvības apdrošināšanas piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat 2-3 reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro. 

Temats par nākotnes pilnvarojumu aktualizējās arī pagājušā gada Notāru dienās, kurās notāri cita starpā devās mājas vizītēs. Vairākās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks veselības stāvokļa dēļ nu jau vairs nespēja skaidri paust savu gribu. “Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī jau vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā. Ja iedomājamies, piemēram, situāciju, kad pēc insulta kādu brīdi cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus,” uzsver Jānis Skrastiņš, aicinot iedzīvotājus iztaujāt savu notāru vai jebkuru notāru Notāru dienās par nākotnes pilnvarojuma būtību un sniegtajām iespējām. 

2018. gadā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir vērsušies pie notāriem pēc juridiskās palīdzības. Notāri savos birojos visā Latvijā vidēji pieņēma 2329 cilvēkus dienā. Kopumā pērn ir veiktas 570 000 notariālo darbību. Visbiežāk juridiskā palīdzība un notāra iesaiste iedzīvotājiem nepieciešama, kārtojot mantojuma lietas un sastādot testamentu, sagatavojot dažādus līgumus un vienošanās (pirkuma, dāvinājuma, laulību, aizdevuma, uztura došanas, maiņas, īres, mantojuma sadales u.c.), kā arī šķirot laulības. 

Notāru dienas notiek jau 14. gadu, un šo gadu laikā iespēju saņemt padomu tādos jautājumos kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojuma lietas, laulību līgumi, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas, uzturlīgumi, pilnvaras, īres un nomas jautājumi un citas izmantojuši gandrīz 40 000 Latvijas iedzīvotāju.