0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBANozīmīgas izmaiņas grāmatvedības kārtošanas prasībās

Nozīmīgas izmaiņas grāmatvedības kārtošanas prasībās

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 9.novembrī Saeimā ir pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas stājas spēkā 2017.gada 6.decembrī. Likumā "Par grāmatvedību" veikti šādi grozījumi. Grāmatvedības kārtošanas organizēšana valsts un pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kurā noteikts, ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām. Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš Līdz šim 8.panta trešajā daļā bija noteikts, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: ** RCB ** / CC BY

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 9.novembrī Saeimā ir pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas stājas spēkā 2017.gada 6.decembrī.

Likumā "Par grāmatvedību" veikti šādi grozījumi.

Grāmatvedības kārtošanas organizēšana valsts un pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs

Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kurā noteikts, ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām.

Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš

Līdz šim 8.panta trešajā daļā bija noteikts, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - pārskata perioda beigās.

Grozījumos mainīts nosacījums par obligāto prasību - arī turpmāk ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti būs jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu.

Piemēram, ja uzņēmumam pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu un gada pārskatu paraksta 30.aprīlī, tad dokumentus par iepriekšējo gadu drīkstēs iegrāmatot līdz 30.aprīlim.

Izņēmums ir tie nodokļu maksātāji, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro. Izņēmuma gadījumā dokumentus var iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu, bet, ja finanšu pārskats netiek sagatavots, - attiecīgi līdz datumam, kad iesniedzama mikrouzņēmumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija, kuru sagatavo par šo pārskata periodu.

Attaisnojuma dokumentu glabāšanas laiks

Tā kā informāciju par personas veiktajiem sociālajiem maksājumiem (attaisnojuma dokumentu par personai aprēķināto mēnešalgu) no 1999.gada saglabā gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai neradītu nevajadzīgu dublējošu dokumentu saglabāšanu, tiek samazināts glabāšanas laiks attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem. Attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999.gada 1.janvāris vai vēlāk, glabāšanas laiks turpmāk būs 10 gadi.

Par attaisnojuma dokumentu elektroniskā formā

Likuma 10.panta sestā daļa ir papildināta ar to dokumentu veidu uzskaitījumu, kurus uzņēmumam ir tiesības pārvērst elektroniskā formā. Likumā noteiktās prasības atvieglos grāmatvedības dokumentu pārvēršanas elektroniskā formā procesu.

Likums paredz, ka uzņēmumam ir tiesības gada pārskatu, inventarizācijas sarakstu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un attaisnojuma dokumentu papīra formā (turpmāk - oriģinālais dokuments) pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Vienlaikus 10.panta sestā daļa ir papildināta ar nosacījumiem, kas jāievēro, ja uzņēmums vēlas iznīcināt oriģinālo dokumentu. Uzņēmumam ir tiesības to darīt tikai tad, ja uzņēmums attiecībā uz elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērsto dokumentu ievēro šādus noteikumus:
  • 1) ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība šā panta otrajā daļā noteiktajā datu glabāšanas laikā;
  • 2) ir nodrošināta satura lasīšana datora ekrānā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;
  • 3) pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu;
  • 4) pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Atsevišķs likuma grozījums

Atsevišķs grozījums likumā "Par grāmatvedību" veikts arī 2017. gada 23. novembrī un stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Tas noteic, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu, lai iegrāmatotu aprēķināto nodokli, var tikt uzskatītas arī normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas. Lai uzskaitītu nodokļu administrācijas un valsts nodevas administrācijas (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē) administrētos nodokļus, nodevas un citus tās administrētos uz valsts budžetu attiecināmos maksājumus, par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīti minētās administrācijas izdotie dokumenti (piemēram, administratīvajā procesā pieņemtie lēmumi) arī tad, ja šajos dokumentos nav ietverts kāds no šā likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem rekvizītiem vai norādāmā informācija par saimniecisko darījumu. Nodokļu administrācija un valsts nodevas administrācija, uzskaitot tās administrētos nodokļus, nodevas un citus maksājumus, grāmatvedības reģistros var izdarīt ierakstus, pamatojoties arī uz valsts informācijas sistēmas konkrētā datuma aprēķiniem, kas veikti atbilstoši normatīvajiem aktiem.