Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu, un tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas, norādījusi Konkurences padome (KP), kura rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.

KP tirgus izpēte (KP ziņojums par OCTA tirgu lasāms šeit) liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū brīvi ir pieejama būtiska individuāla komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm. Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu, ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai.

 KP identificēja arī OCTA informācijas sistēmu, kuru apdrošināšanas sabiedrības izmanto ikdienas darbībā, tajā skaitā nosakot prēmiju piedāvājumus. Tāpat OCTA cenu kalkulatori kalpo patērētāju ērtībai un kopumā ir atbalstāmi, tomēr vienlaikus rada augstu risku, ka apdrošināšanas sabiedrības un brokeri iegūst informāciju par konkurentu piedāvājumiem, ieskaitot cenu tendencēm, kas rada rīcības pielāgošanās un saskaņošanas riskus.

KP ieskatā, aizliegtas vienošanās risku un interešu konfliktu rada divas organizācijas – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju (LTAB) un Latvijas apdrošinātāju asociāciju (LAA), kuras ir ar pretējiem mērķiem, proti, aizstāvēt patērētāju intereses un biznesa intereses, bet tās vada viena un tā pati persona. Bez tam, lai gan OCTA sistēmas nodrošināšanā ir iesaistītas daudzas institūcijas  – LTAB, LAA un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), to pārmērīgi biežās publiskotās atskaites par katras apdrošināšanas sabiedrības finanšu rādītājiem ļauj viegli izsekot konkurentu tirgus pozīcijai un līdz ar to arī lemt par savu rīcību tirgū.

Lai novērstu konstatētās nepilnības un tirgus caurskatāmību, kas negatīvi ietekmē konkurenci un rada kaitējumu patērētājiem, KP aicina atbildīgās institūcijas izdarīt nozīmīgas korekcijas. Iestāde ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus Finanšu ministrijai, FKTK un LTAB. Ņemot vērā, ka OCTA ir valsts noteikta, obligāta prasība ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam, KP cita starpā ierosina Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt OCTA prēmiju maksimālo apmēru, lai pasargātu patērētājus no iespējama pārmērīga cenu kāpuma nākotnē.

Uz šādu ierosinājumu  Finanšu ministrija norāda, ka OCTA cenu ierobežošana nav atbalstāma, ņemot vērā to, ka šis nosacījums nonāk pretruna Eiropas Savienības judikatūrā noteiktajam, kur Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā Nr. C-59/01 un arī lietā Nr.C-347/02, interpretējot direktīvas normas, kas ieviestas nacionālajos normatīvajos aktos, ir norādīts, ka cenas iesaldēšana ir iejaukšanās cenu politikā, kas atbilstoši ES direktīvu prasībām ir aizliegta. Tāpat pastāv risks, ka ierobežojumi var radīt jaunus kropļojumus tirgū un citus konkurenci ierobežojošus nosacījumus, piemēram, personām ar mazākiem riskiem jāsedz citu riski tikai dēļ tā, ka ir noteikts prēmijas maksimālais apmērs, vai arī veicināt apdrošināšanas kompāniju aiziešanu no tirgus.