Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 22. februārī publicējusi ikgadējo Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2018, kurā izvērtēta situācija 43 valstīs, t.sk. Latvijā, laika periodā no 2007.-2016. gadam dažādu finanšu instrumentu jomā, kā arī sniegts vērtējums par politikas iniciatīvām, kas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem; šogad īpaša vērība pievērsta aizdevumu garantiju atbalsta programmu darbības novērtēšanai.

OECD atzinīgi novērtējusi MVK iespēju piekļūt finansējumam izaugsmes nodrošināšanai Latvijā. Tāpat OECD eksperti novērojuši, ka samazinājies MVK skaits, kas pieteikuši bankrota procedūru, banku aizdevumu procentu likmes Latvijā turpina samazināties, neatmaksāto aizdevumu apmērs sarūk, savukārt MVK izsniegto banku aizdevumu apmērs un īpatsvars lēnām pieaug. Kaut baku aizdevumu kopējais apmērs joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, vienlaikus OECD norāda, ka laika periodā no 2014.-2016. gadam ievērojami pieaudzis veikto riska kapitāla ieguldījumu apmērs, šo gadu laikā pat dubultojoties.

Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskata mērķis ir izvērtēt un sniegt informāciju par jaunākajām tendencēm MVK piekļuvē finansējumam un finansējuma nosacījumiem dažādās OECD valstīs. OECD atzinīgi novērtē un atbalsta valstu valdību iniciatīvas MVK pieejas finansējumam sekmēšanai un efektivitātes vērtēšanai. Piekļuve finansējumam MVK attīstībai dažādās to biznesa cikla fāzēs sekmē produktivitātes stiprināšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un pielāgošanos globālām attīstības tendencēm, piemēram, digitālai ekonomikai, sabiedrības novecošanās, globalizācijai, utml.

Apskatā iekļautie galvenie secinājumi liecina, ka lielākajā daļā OECD valstu uzņēmējdarbības vide MVK attīstībai kopumā ir labvēlīga. Vienlaikus OECD norāda, ka tradicionālo banku kreditēšanas politika joprojām ir piesardzīga, it īpaši attiecībā uz jaunuzņēmumiem, inovatīviem MVK un mikrouzņēmumiem. Tā rezultātā MVK vidū pieaudzis pieprasījums pēc alternatīvajiem finanšu instrumentiem - līzinga un faktoringa, riska kapitāla ieguldījumiem, "pūļa" finansējuma u.c. Tāpēc OECD valstīs pēdējo gadu laikā valdības ieviesušas atbalsta iniciatīvas jaunu finanšu instrumentu pieejamībai MVK, atbalstot riska kapitāla fondu darbību, novēršot administratīvos šķēršļus, piešķirot nodokļu atvieglojumus investīcijām, kuru galvenā mērķauditorija ir jaunuzņēmumi ar strauju izaugsmes potenciālu. Apskata dati liecina, ka šīm iniciatīvām ir vērojama pozitīva ietekme uz MVK attīstību.

Tāpat apskatā norādīts, ka, neskatoties uz situācijas uzlabošanas globālajos finanšu tirgos pēckrīzes periodā, joprojām MVK saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, kas nelabvēlīgi ietekmē jaunu uzņēmumu rašanās dinamiku un MVK izaugsmi. Šī izaicinājuma iemesli saistīti gan ar MVK nepietiekošo kredītvēsturi un nodrošinājumu, gan ar sarežģījumiem naudas plūsmas nodrošināšanā, gan paaugstināto uzņēmējdarbības risku, kā rezultātā komercbankas un privātie investori ir piesardzīgi MVK finansējuma nodrošināšanā. Ņemot vērā iepriekš minētās tirgus nepilnības, OECD eksperti norādījuši, ka valsts atbalsta programmām ir ievērojama nozīme MVK atbalstam.