0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA SAMAKSAPadziļinātās sadarbības programmu dalībniekiem grib atļaut izmaksāt samazinātu dīkstāves pabalstu darbiniekiem vai arī sūtīt tos atvaļinājumā

Padziļinātās sadarbības programmu dalībniekiem grib atļaut izmaksāt samazinātu dīkstāves pabalstu darbiniekiem vai arī sūtīt tos atvaļinājumā

Foto: Tim Gouw from Pexels

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze:

  • samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā,
  • piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus – tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes.

Grozījumu anotācija norādīts, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā. Tāpat norādīts, ka pēc samazinājuma algai jābūt vismaz minimālās algas apmērā (no 2020.gada 1.janvāra 430 eiro) un, ja šī darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad par dīkstāvi šis darbinieks nevar saņemt mazāku apmēru kā minimālā algas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (64,03 eiro par katru bērnu) kopsumma.

Darbiniekam, kurš nepiekritīs iepriekš minētajam atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu.

Šādā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

Tāpat likumprojekta izstrādātāji norādījuši, ka paredzētās tiesības par atvaļinājuma piešķiršanu attiecināmas uz visiem atvaļinājumiem. Turpmāko diskusiju par likumprojektu ietvaros būtu izvērtējams, vai šīs tiesības būtu attiecināmas tikai uz iepriekš uzkrātajiem un neizmantotajiem atvaļinājumiem. Izmaksājot atvaļinājuma samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likumprojekts neparedz izņēmumus).

Vienlaikus grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma sakarā ar COVID-19 izraisīto krīzi darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks, saglabājot darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Tim Gouw from Pexels

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze:
  • samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā,
  • piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes.

Grozījumu anotācija norādīts, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā. Tāpat norādīts, ka pēc samazinājuma algai jābūt vismaz minimālās algas apmērā (no 2020.gada 1.janvāra 430 eiro) un, ja šī darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad par dīkstāvi šis darbinieks nevar saņemt mazāku apmēru kā minimālā algas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (64,03 eiro par katru bērnu) kopsumma.

Darbiniekam, kurš nepiekritīs iepriekš minētajam atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu.
Šādā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

Tāpat likumprojekta izstrādātāji norādījuši, ka paredzētās tiesības par atvaļinājuma piešķiršanu attiecināmas uz visiem atvaļinājumiem. Turpmāko diskusiju par likumprojektu ietvaros būtu izvērtējams, vai šīs tiesības būtu attiecināmas tikai uz iepriekš uzkrātajiem un neizmantotajiem atvaļinājumiem. Izmaksājot atvaļinājuma samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likumprojekts neparedz izņēmumus).

Vienlaikus grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma sakarā ar COVID-19 izraisīto krīzi darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks, saglabājot darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.