Lietojot saimnieciskajā darbībā pamatlīdzekļus (PL), ik pa laikam rodas nepieciešamība tos gan kopt, gan remontēt. Neskatoties uz to, ka grāmatvedis nav lietpratējs šādos darbos, tam ir jāpieņem lēmums par minēto izdevumu klasifikāciju: vai visus izdevumus norakstīt uzreiz, vai kapitalizēt un norakstīt izdevumos pakāpeniski turpmākās lietošanas laikā?

Atbildi uz šiem jautājumiem žurnālā BILANCE  (2018. gada 23. numurs) sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla galvenā redaktore.

Ideālā gadījumā grāmatvedim lēmuma pieņemšanai ir jāsaņem informācija no speciālistu komisijas, kas vērtē konkrētos apstākļus un spēj atbildēt uz jautājumu:

• vai veiktās izmaksas būtiski palielina PL ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku,
• vai veiktās izmaksas bija nepieciešamas, lai uzturētu PL darba stāvoklī, proti, saglabātu tā spēju turpināt darboties.

Reālajā dzīvē lēmums jāpieņem grāmatvedim, smeļot informāciju no Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.

Kad izdevumus noraksta uzreiz?

Noteikumu 82. punktā ir skaidrots:

 „Pamatlīdzekļu uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti.”

Šis punkts ļauj pieņemt lēmumu norakstīt uzreiz (pārskata gadā) arī būtiskas izdevumu summas, ja pamatlīdzeklim bija nomainīta kāda sastāvdaļa, kuru ik pa brīdim jāmaina, PL jāsakopj, citādi „viss apstāsies”. Piemēram, iekārtai regulāri jāmaina kāda īpaša detaļa, kuras kalpošanas laiks ir tikai daži mēneši. Summas apmērs nav noteicošs, patlaban viss maksā „dārgi”! Tas pats sakāms, ja ēkā nomainīti pāris logu vai durvju, pārklāta grīda, kādā telpā iebūvēja starpsiena, drukas iekārtām samainīti kārtridži...

Kad izmaksas jākapitalizē?

Ja pēc veiktajiem ieguldījumiem remontā un uzlabošanā:

• palielināta pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
• uzlabota ražotās produkcijas kvalitāte vai saražotajam produktam ir augstāka pievienotā vērtība;
• samazinātas ražošanas izmaksas,

šādi izdevumi būtu jākapitalizē. Atkārtošu, ka minētie apgalvojumi (par tehniskajiem parametriem) grāmatvedim jāsaņem no uzņēmuma atbildīgajiem speciālistiem. Tālāk grāmatvedim jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 81. punktu.

Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

„81.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;”

Kādreiz Rīgā darbojās populāra fabrika „Aurora”, kas ražoja sieviešu zeķes u.tml. produkciju. Pieņemsim, mūsdienās SIA „Aurora” pieder zeķu ražošanas iekārta, ar kuru mēnesī tiek saražotas 100 000 pāru zeķu. Fabrikas vadība nolēma iekarot pasaules tirgus un veic ieguldījumus minētajās iekārtās: automatizē procesus, pielāgo iekārtas darbam ar citām izejvielām u.tml. Pabeidzot uzlabošanas darbus, ar tām pašām iekārtām ir iespējams ražot mēnesī 150 000 pāru zeķu. Kā redzam, iekārtu ražošanas potenciāls būtiski palielinājās. Tātad ieguldījumi, kas tika veikti modernizācijas procesā, būtu jākapitalizē, jānosaka amortizējamā vērtība, derīgās lietošanas periods, gada (mēneša) amortizācijas summa.

Turpat fabrikā „Aurora” ir iekārtas, kurām nepieciešama kārtējā profilakse, lai tās varētu darboties sākotnēji paredzētajā lietošanas periodā. No šādiem darbiem (atskrūvēt mezglus, iztīrīt, saeļļot, nomainīt nodilušos skrūvītes u.tml.) netiks pagarināts lietošanas laiks, nepalielināsies jauda, nesamazināsies produkcijas pašizmaksa... Iekārta vienkārši būs spējīga darīt to, kam ir paredzēta. Remonta  izmaksas būtu jānoraksta tajā taksācijas periodā, kad tika veikti minētie darbi.

„Aurorai” kādreiz ir iegādājusies ražošanas tehnoloģisko līniju par 50 000 eiro un paredzēja to izmantot 10 gadus. Pēc sešiem gadiem tika veikti ieguldījumi šīs līnijas uzlabošanā. Uzlabojumu mērķis – pagarināt derīgās lietošanas laiku vismaz par trim gadiem virs iepriekš plānotajiem. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas līnijas atlikusī vērtība (20 000 eiro) ir jāpalielina par uzlabojuma summu 15 000 eiro. Jaunā līnijas uzskaites vērtība ir 35 000 eiro, un tā tiks pakāpeniski norakstīta septiņu gadu laikā (4 + 3).

Turpinot „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumu” 81. punktu sastopam pretējo darbību – pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

„81.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa.”

Ar PL vērtības palielināšanu par veikto ieguldījumu summu problēmu nav, grūtāk noteikt izslēdzamo (nomainīto) PL sastāvdaļu vērtību. Ja sākotnēji ir dati, „no kādām” sastāvdaļām „saskrūvēts” lietojamais pamatlīdzeklis, tad ir iespējams noteikt nolietojuma summu (vai lietošanas periodu) katrai sastāvdaļai un attiecīgi norakstīt izslēdzamo (nomaināmo) objektu. Tomēr reālajā dzīvē šādi gadījumi ir ļoti reti.

Vai kas mainās, ja pamatlīdzeklis ir nekustamais īpašums?

Aprakstītā kārtība piemērojama arī gadījumos, kad tiek veikti nekustamā īpašuma remonta darbi. Ja rezultātā būtiski tiek palielināts nekustamā īpašuma izmantošanas potenciāls vai pagarināts tā lietderīgās lietošanas laiks, remonta izmaksas ir jākapitalizē. Skaidrojot šā procesa praktisko pusi, biežāk tiek minēts piemērs, kad notiek ražošanas ceha jumta remonts (nomaiņa, siltināšana). Šādu darbu rezultātā tiek būtiski pagarināts ceha lietošanas laiks vai samazinātas uzturēšanas izmaksas. Arī tad, ja cehā tiks nomainīti vecie logi (kas iekšpusē uztur siltumu) un turpmāk nodrošina mazākus izdevumus apkurei – ir pamats izmaksu kapitalizēšanai.

Ja remonta mērķis ir tikai atsvaidzināt telpas (kosmētiskais remonts), izmaksas norakstāmas darbu veikšanas taksācijas periodā.

Amortizētās aizstāšanas izmaksas

Apskatīsim vēl vienu populāru piemēru: 1999. gada beigās bija iegādāta ēka par 120 000 eiro, noteikts lietošanas laiks 40 gadu (nolietojums – 3000 eiro gadā), tomēr 2015. gada beigās šajā ēkā sabojājās (vai izrādījās par neatbilstošu vajadzībām) esošais lifts. Pieņemts liftu nomainīt pret citu (spēcīgāku, modernāku). Atsevišķi no ēkas „simts gadu vecs” lifts uzskaitē nefigurē, un nevienam nav ne jausmas par tā kādreizējo iegādes vērtību.

MK noteikumi atļauj uzskatīt, ka nomaināmais lifts ir līdzvērtīgs jaunam tikko iegādātam, bet lietotam tikpat ilgi, cik bija lietots vecais lifts (ēkas sastāvā). Tas nozīmē, ka ir iespējams noteikt vecā lifta atlikušo vērtību, kuru var izslēgt, norakstot veco liftu.

Piemērs

Brīdī, kad ēkai bija jāmaina lifts, tā tika ekspluatēta 15 gadus un tās atlikusī vērtība bija 75 000 eiro (120 000 – 120000 / 40 × 15). Jaunā lifta vērtība ir 16 000 eiro.

Vienkāršības dēļ neapgrūtināsim aprēķinus ar likvidācijas vērtības noteikšanu un lifta iegādes mēneša precizēšanu. Arī nolietojumu (nosacīti) aprēķināsim pilniem kalendāra gadiem: 6000 eiro (16 000 : 40 × 15).

Lai izslēgtu nederīgo liftu, ir „atļauts” pieņemt, ka tas „kādreiz” bija tieši 16 000 vērts un patlaban ir nokalpojis 15 gadus no plānotajiem 40.

Savukārt nosacīta atlikusī vērtība ir 10 000 (16 000 – 6 000). Tās arī ir tā saucamās amortizētās aizstāšanas izmaksas un pievienotais vārds „nosacītās” nozīme vien to, ka tas ir mākslīgs paņēmiens, lai ar vairākiem uzlabojumiem bezgalīgi nepalielinātu novecojušā pamatlīdzekļa vērtību.

Noteiksim kontu stāvokli ēkas sastāvdaļas nomaiņas brīdī, iegrāmatosim jauno detaļu (1) un norakstīsim izslēgto (2).

Piedāvātos grāmatojumus iespējams veikt nedaudz savādāk, bet rezultāts no tā nemainās.

Pirms remonta ēkas bilances vērtība bijusi 75 000 eiro, pēc remonta – 81 000 eiro.

NB! Sakarā ar to, ka biežāk uzskaitē PL nolietojumu rēķina ar nākamo mēnesi pēc ieviešanas ekspluatācijā un arī detaļas nomaiņa notiek jebkura gada mēnesī, uzkrātais nolietojums jārēķina nevis veselam gadam, bet konkrētam lietošanas periodam (ar precizitāti līdz mēnesim).

Pēc PL sastāvdaļas nomaiņas jānosaka, vai „jauno” atlikušo vērtību amortizēs iepriekš noteiktajā laika periodā vai šis periods tiks pagarināts. Abos gadījumos jānosaka cita nolietojuma summa (gadam, mēnesim).

No vēstures

Ja kāds atceras, ar „amortizētām aizstāšanas izmaksām” Latvijas grāmatveži sastapās sen, kad stājās spēkā un kādu laiku bija obligāti piemērojami Latvijas grāmatvedības standarti. Šī termina skaidrojums bija ietverts LGS Nr. 7. Lūk, kādu vērtīgu padomu esmu saņēmusi tajā laikā. Runa ir par paņēmienu, kas atvieglotu termina piemērošanu, nepārkāpjot likumā (noteikumos) noteiktās prasības.

Lai vieglāk saprastu, kāpēc šis paņēmiens var būt izmantots, vispirms tika piedāvāts piemērs, kā aprēķina amortizētās aizstāšanas izmaksas atbilstoši MK noteikumiem. Padoms bija šāds: zinošu personu komisija „saskalda” sarežģītu objektu vairākās sastāvdaļās. Katrai sastāvdaļai nosaka vērtību un attiecīgu lietošanas laiku. To ir iespējams paveikt gan jaunam, gan kādu laiku esošam uzskaites objektam. Tādā gadījumā ir daudz vieglāk un vienkāršāk veikt nederīgas detaļas izslēgšanu. Diemžēl  nav statistikas, cik daudz uzņēmumu piekopj šo metodi.