Pēc 9 mēnešu ilgām diskusijām, kuras ilga no 2016.gada marta līdz pat decembrim, 2017.gada 8.martā Sociālā Samita laikā tika parakstīts pamatnolīgums par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Kas parakstīja pamatnolīgumu? Darba ņēmējus pārstāvēja ETUC – Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), savukārt darba devējus pārstāvēja trīs organizācijas, kuras piedalījās arī pamatnolīguma parakstīšanā – BusinessEurope, CEEP (pārstāv sabiedriskā sektora darba devējus) un UEAPME (apvieno amatnieku organizācijas, mazos un vidējos uzņēmumus). Pamatnolīguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar demogrāfiskajām izmaiņām, laikā, kad Eiropas valstis sastopas ar iedzīvotāju novecošanos. Tā ir nepieciešamība veicināt lielāku izpratni par aktīvu novecošanos, strādājošo dzīves kvalitātes veicināšanu, starppaaudžu sadarbību, kā arī atbilde uz Eiropas Savienības politiku un darbībām.

Pamatnolīgums aicina ieviest konkrētas aktivitātes un darbības nacionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību. Eiropas Sociālie partneri uzsver, ka pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanās vecums un darba devēji nepauž vēlmi to paaugstināt. Jāuzsver, ka pamatnolīguma būtība nav par darbaspēka novecošanos vai gados jaunu cilvēku lielo bezdarbu atsevišķās valstīs, bet gan par starppaaudžu sadarbību un aktīvu novecošanos, pasvītrojot tādus vārdus kā “aktīvs un vesels” un “respekts un cieņa”.

Pamatnolīgums aptver piecus stratēģiskos virzienus – darbaspēka demogrāfijas stratēģiskais novērtējums, veselība un drošība darba vietā, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei, starppaaudžu pieeja un prasmju un kompetences pārvaldība. Katrā no virzieniem pamatnolīgums piedāvā vairākus priekšlikumus, kādi instrumenti vai aktivitātes būtu īstenojamas, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu pieeju, piemēram, darba procesu un darba vietu pielāgošanas pasākumi, darba kārtības pasākumu pārskatīšana, tostarp attiecībā uz darba laiku vai darba ņēmēju darba dzīvē apgūto formālo un neformālo kompetenču identificēšanu. Pamatnolīgums jāīsteno katrā no ES dalībvalstīm četru gadu laikā.

Pamatnolīguma ietvaros Eiropas sociālie partneri aicina arī dalīties pieredzē ar labo praksi un pārņemt labākos piemērus. Tāpēc ETUC š.g. martā organizēja pirmo semināru arodbiedrību pārstāvjiem, lai, pirmkārt, skaidrotu pamatnolīguma būtību un uzdevumus, un otrkārt, lai dalītos pieredzē kā aktīva novecošanās un starppaaudžu sadarbība, t.sk. zināšanu pārnese abos virzienos tiek īstenota citās valstīs.

Kaut arī pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanas vecums, aktuāla tēma daļā ES valstu, ar ko saskaras arodbiedrības, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, piemēram, Zviedrijā notiek diskusijas par pensijas vecuma palielināšanu no 65 uz 75 gadiem. Tāpēc aktīva novecošanās, kā arī veselīga dzīvesveida un darba vides uzturēšana kļūst arvien aktuālāks jautājums ne tikai arodbiedrību dienas kārtībā. Diemžēl ne visiem ir izprotams, ko nozīmē aktīva novecošanās, proti, Spānijā katru gadu tiek paaugstināts pensionēšanās vecums un saskaņā ar Spānijas arodbiedrību teikto, tas tiek uzskatīts kā aktīva novecošanās. Līdz ar to jēdziens “aktīva novecošanās” nav populārs Spānijā. Taču arvien populārāki kļūst t.s. “aizvietošanas līgumi”, kad gados vecāki strādājošie tiek aizvietoti ar gados jauniem darbiniekiem. Taču arodbiedrības ir vienisprātis, ka cilvēkiem aizejot pensijā, mēs varam zaudēt svarīgas prasmes un var izveidoties t.s. prasmju trūkums. Tostarp arodbiedrības Spānijā uzskata, ka stress un depresija būtu jānosaka kā arodslimība, jo šīm slimībām tiek pakļauti arvien vairāk strādājošo.

Interesants ir Francijas piemērs, kā veicināt aktīvu novecošanos un dzīvesveidu. 2012.gadā Francija nolēma izveidot jaunu sistēmu, lai veicinātu gados jaunu cilvēku (zem 26 gadiem, bezdarbs šajā vecuma grupā 2012.gadā sasniedza pat 25%) un gados vecāku cilvēku (virs 57 gadiem) nodarbinātību par valsts budžeta līdzekļiem. No valsts budžeta līdzekļiem uzņēmumam tika piešķirts 5000 euro katru gadu uz 3 gadiem. Laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam pavisam tika noslēgti 50 000 līgumu (1 jaunietis un 1 gados vecāks darbinieks uzņēmumā) pamatā par 100% nodarbinātību, kas ir 35 stundas nedēļā Francijā. Otrs variants, ko piedāvāja līguma nosacījumi – cilvēki iet uz darbu, bet viņi ir daļēji pensionējušies (strādā ne mazāk kā 40% un ne vairāk kā 80% no darba laika). Ja cilvēks nestrādā vienu dienu, tad zaudē 5% no ienākumiem vai mazāk atkarībā no līguma starp arodbiedrību un darba devēju, bet viņi nezaudē sociālo apdrošināšanu. Jānorāda, ka atsevišķām profesijām pensionēšanās vecums Francijā ir 55 gadi (piemēram, medmāsas) vai 50 gadi (autobusa un vilciena vadītāji), bet privātajā sektorā pensionēšanās vecums ir 67 gadi. Tostarp Francijā ir ļoti dāsni bezdarbnieka pabalsti, bet pašlaik notiek diskusijas, lai to mainītu. Savukārt gados jauniem cilvēkiem tika piedāvāti citi risinājumi, piemēram, darba līgums ar darbinieku, kuram jāapmeklē izglītības iestāde vismaz 25% no darba laika.

Pirmais solis, lai ieviestu pamatnolīguma īstenošanu Latvijā, ir pamatnolīguma tulkojuma latviešu valodā apstiprināšana un saskaņošana starp LBAS un LDDK. Nākamais solis būs pamatnolīguma parakstīšana.