Vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību, līdz stāsies spēkā galīgais lēmums krimināllietā?

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes.

2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023

Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. 

Tiesvedības apturēšanas jēdziens

Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.¹

1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 475. lpp. 2 Sk., piemēram, Senāta 2019. gada 11. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC– 302/2019 8.1. punktu, 2017. gada 7. decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC–1840/2017 5. punktu, 2017. gada 19. jūnija lēmuma lietā Nr. SKC–1221/2017 (C33671015) 6.2. punktu, 2017. gada 24. marta lēmuma lietā Nr. SKC–709/2017 6.2. punktu

Līdzīgas atziņas ir izteiktas arī vairākos Senāta nolēmumos. Proti, Senāts norādījis, ka minētā likuma norma attiecas uz procesuālo darbību pārtraukšanu sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv.²

Kriminālā kārtībā izšķiramās lietās pieņemto nolēmumu saistošais spēks

Kriminālā kārtībā izšķiramās lietās pieņemto nolēmumu saistošā spēka robežas civillietās noteic Civilprocesa likuma 96. panta trešā daļa. Atbilstoši minētās tiesību normas jēgai spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

Jēdziena „spaidi” tvērums

Spaidi nozīmē to, ka persona tiek piespiesta izdarīt viņas interesēm pretēju gribas izteikumu. Spaidu izpausmes ir divējādas: 1) draudi un 2) fiziskas varas lietošana. 

Civillikumā ir paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, ko piespiestā persona var izmantot civilprocesa kārtībā, lai novērstu spaidu rezultātā noslēgtā darījuma nelabvēlīgās sekas. Atkarībā no spaidu veida spaidu dēļ noslēgto darījumu persona var vai nu apstrīdēt tiesā, vai nu lūgt atzīt to par spēkā neesošu.

Spaidi ir Civillikumā paredzētais civiltiesiskās atbildības nosacījums (sk. Civillikuma 1463.–1468. pantu), un to var konstatēt civillietā kā patstāvīgu pamatojumu, lai atzītu darījumu par spēkā neesošu. 

Spaidi līguma noslēgšanā ir apstākļi, ko tiesa ir tiesīga konstatēt civillietas ietvaros, nesagaidot nolēmumu krimināllietā

Tiesai, izskatot lietu, ir nepieciešamā kompetence, lai civilprocesuālajā kārtībā ar šim procesam raksturīgām metodēm un instrumentiem nodibinātu spaidu, kas izpaudās kā draudi vai fiziskas varas lietošana, esību vai neesību. Respektīvi, puses apgalvotie spaidi aizdevuma līguma noslēgšanā ir apstākļi, ko tiesa ir tiesīga konstatēt civillietas ietvaros, nesagaidot nolēmumu krimināllietā, bet pārbaudot un izvērtējot pierādījumus, ko, izpildot Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas priekšrakstus, puses iesniedza savu prasījumu un iebildumu pamatošanai.

Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais tiesību instruments nav paredzēts tam, lai dotu iespēju strīda pusei iegūt pierādījumus par tādiem strīda izspriešanai būtiskiem apstākļiem, kas ir pierādāmi un konstatējami civilprocesuālajā kārtībā. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada maija (131.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS