Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija (EM), un vairāk kā 70 uzdevumi, kur EM ir viena no atbildīgajām. Ministrijas par prioritātēm  2019. gadam atzinusi OIK izmaksu samazināšanu, izstrādājot normatīvos aktus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, eksporta un investīciju pieauguma sekmēšana, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana, sniedzot garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī izstrādājot atbalsta programmu īres mājokļu celtniecībai.

EM izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai. Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Otrkārt, valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību, lai stiprinātu vēlmi ģimenēm ar bērniem palikt dzimtenē, kā arī motivētu tautiešus atgriezties Latvijā. Tāpēc 2,8 miljonu eiro papildu finansējuma piešķiršana Altum īstenotajai mājokļu garantiju atbalsta programmai ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai.

Ekonomikas ministrija veikusi Energoefektivitātes likuma piemērošanas izvērtējumu, sagatavojusi unSaeima jau pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas atļaus nepiemērot energoefektivitātes nodevu tiem uzņēmumiem, kas veica energoefektivitātes auditu ar nokavēšanos. 

Saeimas sēdē šā gada 28. martā galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, līdz ar to ilgtermiņā tiks veicināta brīva un godīga konkurence, veidojot Latvijā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāko vidi. Tāpat Saeima atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku minimālā atalgojuma palielinājumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.