2017.gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kļuva piemērojama Eiropas parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula).
Ar regulu radīts jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs un tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā. Jaunais instruments tieši saistīts ar parādu atgūšanas jautājumiem pārrobežu procesā, kas ikdienā skar lielu daļu uzņēmēju.
Kādos gadījumos jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments ir noderīgs?
2015. gadā ar Latvijas tiesas spriedumu piedzīts parāds no fiziskas personas par namu apsaimniekošanas un komunālajiem parādiem. Pēc tiesvedības uzsākšanas parādnieks vairākkārtīgi mainījis dzīvesvietu, šobrīd viņa dzīvesvieta un ienākumu gūšanas vieta ir Vācijā. Piedziņa Latvijā nav iespējama, jo nav aktīvu vai mantas. No publiskajiem reģistriem konstatēts, ka parādnieks Latvijā izvairās arī no uzturlīdzekļu maksājumiem.
Neliels Latvijas uzņēmums sniedzis pakalpojumus Zviedrijas būvniecības uzņēmumam. Zviedrijas uzņēmums palicis parādā vairāk nekā 12 000eiro, uz kreditora brīdinājumu sniedzis atbildi, norādot, ka parādu atzīst, bet nav līdzekļu tā samaksai tuvākajā laikā, vienlaikus nepiedāvājot nekādu risinājumu.
Piemēri ilustrē, ka šis jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments paver iespējas to piemērot gan attiecībā uz fiziskām personām, gan uzņēmumiem. Svarīgi ir tas, kas Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs gan pirms prasības celšanas tiesā, gan jebkurā tiesvedības stadijā, gan arī sprieduma izpildes stadijā, tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā.
Regulas darbības jomas un darbības nodrošināšana nacionālajās tiesībās
Regula piemērojama tikai pārrobežu civillietās un komerclietās prasījumiem par konkrētas naudas summas samaksu, kam ir iestājies termiņš, un prasījumiem samaksāt nosakāmu naudas summu, kas izriet no darījuma vai notikuma, kurš jau ir norisinājies, ar noteikumu, ka šādu prasījumu var iesniegt tiesā.
Regulas pilnīgas darbības nodrošināšanai Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteikti atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz regulā paredzētās dalībvalstu rīcības brīvības izmantošanu, atbildīgo institūciju noteikšanu procesuālo darbību veikšanai, kā arī atsevišķu aspektu noregulējumu izveidotā instrumenta īstenošanai. Šajā rakstā apskatīti regulas piemērošanas aspekti no nacionālā civilprocesuālā regulējuma skatpunkta ( iesniedzot apķīlāšanas pieteikumu Latvijas tiesā).
Piekritības jautājumi
Pēc vispārējiem noteikumiem (CPL 644.23 pants) pieteikums par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izsniegšanu jāiesniedz tajā tiesā, kurā ceļama nodrošināmā prasība, vai tiesā, kuras lietvedībā atrodas lietas izskatīšanai pēc būtības.
Latvijas tiesā nevar iesniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma pieteikumus (turpmāk – apķīlāšanas pieteikumi) attiecībā uz Dānijas un Apvienotās Karalistes teritoriju, kā arī Apvienotās Karalistes un Dānijas tiesās nevar iesniegt apķīlāšanas pieteikumus attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu un Latvijas teritoriju.
Izņēmums attiecas uz patērētāju tiesībām (parādnieks – patērētājs), apķīlāšanas pieteikumu var iesniegt vienīgi patērētāja domicila valstī (pēc patērētāja deklarētās dzīvesvietas) neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesai ir jurisdikcija skatīt lietu pēc būtības. Nacionālā piekritība apķīlāšanas pieteikumiem, kas celti, pamatojoties uz notariālo aktu, skata jebkura rajona tiesa pēc prasītāja izvēles, kura atrodas tās apgabaltiesas teritorijā, kurā zvērināts notārs taisījis attiecīgo notariālo aktu (Notariāta likuma D1 sadaļa regulas darbības jomās).
Prasības apķīlāšanas pieteikuma formai un saturam
Regula paredz, ka apķīlāšanas pieteikums sagatavojams, izmantojot regulas 8. pantā norādīto veidlapu (apķīlāšanas pieteikuma veidlapa), kurai jāpievieno apķīlāšanas pieteikuma pamatojumā norādītos apliecinošos dokumentus tās dalībvalsts valodā, kurā pieteicējs griežas tiesā. CPL 644.24 pantā noteikts, ka, iesniedzot apķīlāšanas pieteikumu, vienlaikus pievienojams dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu, kas noteikta CPL 34. panta 7.1. daļā un ir 0,5% no prasības summas, bet ne mazāk kā 70 eiro. Jāņem vērā, ka papildus pieteicējam jāmaksā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15 eiro apmērā, ja kreditoram nav zināmi parādnieka konti un/vai banka, kurā glabājas parādnieka naudas līdzekļi attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī.
Apķīlāšanas pieteikuma nepieņemšana vai atstāšana bez virzības
Apķīlāšanas pieteikuma nepieņemšanas un pieteikuma atstāšanas bez virzības pamati un sekas kopumā atbilst vispārējiem Civilprocesa likumā nostiprinātajiem principiem. Ja nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apstiprina pārstāvja pilnvarojumu vērsties tiesā, tiesa atsakās pieņemt apķīlāšanas pieteikumu, lēmumu līdz ar iesniegtajiem dokumentiem izsniedzot pieteicējam. Lēmums nav pārsūdzams, savukārt tiesneša atteikums nav šķērslis apķīlāšanas pieteikumu iesniegt atkārtoti, novēršot trūkumus.
Gadījumā ja pieteicējs nebūs sniedzis visas regulas 8. pantā norādītajā veidlapā iekļaujamās ziņas vai nav pievienojis dokumentus, kas apliecina valsts nodevas vai ar ziņu iegūšanu saistīto izdevumu samaksu, vai no pilnvaroja neizriet pārstāvja tiesības griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.
Ja apķīlāšanas pieteikums iesniegts tiesā pirms prasības celšanas un kreditors (prasītājs) prasību noteiktajā termiņā nav cēlis, tiesa pati pēc savas iniciatīvas, pieņem lēmumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma atcelšanu un nosūta to zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta vai, ja lēmums izpildāms citā dalībvalstī, – attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai.
Ziņu iegūšana par parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādēs
Regula paredz vienotus principus ziņu par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanai. Ziņu esamība, kas ļauj identificēt bankas nosaukumu un parādnieka konta numuru ir viens no priekšnosacījumiem tiesai Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanai (atšķirībā no nacionālā prasības nodrošinājuma regulējuma). Šādas informācijas norādīšana apķīlāšanas pieteikumā ir kreditora pienākums.
Savukārt, ja kreditors jau ir ieguvis tiesas nolēmumu vai publisku aktu (t.i., sprieduma vai notariālā akta izpildes nodrošinājuma gadījumā), kreditors vienlaikus ar pieteikuma par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu iesniegšanu var lūgt tiesu iegūt ziņas par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) kredītiestādēs. Dalībvalstīm regula paredz rīcības brīvību noteikt ziņu iegūšanas veidu un kārtību. Tā, piemēram, Latvijas kredītiestādēm šādas ziņas jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā trešajā dienā no tiesas lūguma saņemšanas, nosūtot ziņas elektroniskā pasta sūtījumā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Apmierinot kreditora pieteikumu par ziņu par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanu (CPL 644.25 pants), tiesa pati nosūtīs kredītiestādēm vai attiecīgā gadījumā ārvalsts informācijas iestādei (ko katra dalībvalsts būs paziņojusi) lūgumu sniegt minētās ziņas.
Savukārt Civilprocesa regulējums (644.25 septītā daļa) nosaka, ka, ja apķīlāšanas pieteikums būs iesniegts ārvalsts tiesā, ārvalsts tiesas lūgumu iegūt ziņas par atbildētāja bankas kontiem kredītiestādē, kas atrodas Latvijā, jebkurai Latvijas pirmās instances tiesai ir pienākums izvērtēt un izpildīt.
Iespējamo zaudējumu nodrošināšana
Atbilstoši regulas 12. pantam visos gadījumos, kad kreditors (prasītājs) vēl nav ieguvis tiesas nolēmumu vai publisku aktu, zaudējumu nodrošināšana ir obligāta. Tas nozīmē, ka tiesa nekavējoties pēc pieteikuma iesniegšanas pieņem nolēmumu par kreditora (prasītāja) pienākumu nodrošināt iespējamos parādnieka (atbildētāja) zaudējumus un noteic tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājamās summas apmēru (CPL 644.28). Atšķirībā no nacionālā prasības nodrošināšanas regulējuma tiesa pieņem lēmumu par Eiropas konta apķīlāšanas rīkojumu tikai pēc tam, kad prasītājs ir iesniedzis nodrošinājumu un tiesu izpildītājs ir paziņojis par attiecīgās summas iemaksu tiesu izpildītāja depozītu kontā.
Atbilstoši CPL 644.27 pantā noteiktajam lēmumu par zaudējumu nodrošināšanu un lēmumu par trūkumu novēršanu tiesa pieņem vienlaikus. Šādā gadījumā lēmumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu tiesa pieņem tikai tad, ja kreditors (prasītājs) būs novērsis trūkumus.
Savukārt, gadījumā ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai iemaksātās summas izmaksu no tiesu izpildītāja konta.
CPL 644.29 pants paredz, ka, ja pret atbildētāju celtā prasība ir noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta CPL 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos, atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam nodarīta ar Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu. Pēc atbildētāja lūguma, noraidot prasību vai apmierinot prasību daļēji, tiesa spriedumā vai lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas vai lieta izbeigta, vienlaikus izlemj jautājumu par zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai iemaksātās summas izmaksu no tiesu izpildītāja depozīta konta atbildētājam.
Lēmums par Eiropas konta apķīlāšanas rīkojuma izdošanu
Tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Arī pēc lēmuma pieņemšanas lēmumu paziņo tikai prasītājam (kreditoram), kurš var to pārsūdzēt Civilprocesā noteiktajā kārtībā. Parādniekam par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu paziņo tikai pēc tā izpildes kārtībā, kā to paredz CPL 644.33 pants.
Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpilde
Latvijas tiesā izdota Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi ierosina pats kreditors (prasītājs), vēršoties pie zvērināta tiesu izpildītāja, ja Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums izpildāms Latvijā (CPL 644.32), vai ārvalsts kompetentā iestādē, ja tas izpildāms citā dalībvalstī.
Tiesu izpildītājam Latvijā jāpieņem arī ārvalsts tiesas izdots Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kuru var iesniegt kā kreditors (parādnieks), tā arī rīkojumu izdodošā tiesa.
Saskaņā ar CPL 540. panta pirmās daļas 19. punktu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma veidlapas A daļa ir izpildu dokuments (rīkojums izpildāms jebkurā dalībvalstī bez atzīšanas un izpildāmības pasludināšanas).
Tā kā iespējama situācija, ka Latvija var būt tikai izpildes jeb bankas konta atrašanās valsts un parādnieka domicils ir citā valstī, piedzinējs var vērsties pēc savas izvēles pie jebkura Latvijas jurisdikcijā praktizējoša zvērināta tiesu izpildītāja.
Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpilde neatšķiras no nacionālā prasības nodrošināšanas regulējuma. Tiesu izpildītājs dod rīkojumu kredītiestādēm apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus kredītiestādē rīkojumā norādītās summas apmērā, pārskaitot tos uz tiesu izpildītāja depozīta kontu. CPL 1. pielikuma 3. punktā noteikti ierobežojumi attiecībā uz parādnieka (atbildētāja) apķīlāto naudas līdzekļu apmēru.
Tiesu izpildītājam ir pienākums izdot paziņojumu (regulas 25. pants) par naudas līdzekļu apķīlāšanu un nosūtīt to tiesai un kreditoram, tai skaitā uz ārzemēm. Savukārt kreditoram (prasītājam) ir pienākums pēc savas iniciatīvas lūgt pārmērīgi apķīlāto naudas summu atbrīvošanu. Attiecīgi 644.32 pants paredz, ka Latvijas gadījumā kreditors šādu lūgumu adresē tiesu izpildītājam, kas dod attiecīgu rīkojumu kredītiestādei.
Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izsniegšana parādniekam
Par Latvijas tiesas izdotu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu parādniekam atbildīga ir tiesa vai tiesu izpildītājs gadījumā, ja viņa lietvedībā atrodas ārvalsts tiesas izdots Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums.
Tiesa pēc tam, kad saņēmusi tiesu izpildītāja vai attiecīgās ārvalsts izpildu institūcijas paziņojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu, izsniedz dokumentus atbildētājam. Ja atbildētāja domicils ir Latvijā – saskaņā ar CPL noteikto kārtību, savukārt, ja atbildētāja domicils ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, – tiesa dokumentus nosūta ārvalsts kompetentajai iestādei. Ja atbildētājs atrodas kādā trešajā valstī, tiesa tos nosūta saskaņā ar CPL 82. vai 83. nodaļas noteikumiem par dokumentu starptautisko izsniegšanu.
Ja ārvalstī, kas ir vienīgā izpildes valsts un parādnieka ( atbildētāja) domicila valsts, jāizpilda Latvijas tiesas izdots Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kreditoram (prasītājam), vēršoties ārvalsts izpildu institūcijā sākt rīkojuma izpildi, vienlaikus ir jāvēršas Latvijas tiesā, kas izdevusi Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, ar lūgumu nosūtīt attiecīgās izpildes valsts kompetentajai institūcijai parādniekam (atbildētājam) izsniedzamos dokumentus.
Savukārt, ja valsts, kurā atbildētāja domicils ir Latvija, un Latvija ir vienīgā izpildes valsts, piedzinējs parādniekam izsniedzamos dokumentus iesniedz tiesu izpildītājam līdz ar pieteikumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi, un tiesu izpildītājs pēc rīkojuma izpildes parādniekam izsniedz Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu.
Citos gadījumos, kad Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu izdevusi ārvalsts tiesa, un tas izsniedzams parādniekam, kura dzīvesvieta ir Latvijā, par dokumentu izsniegšanu atbild tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese.
Tiesību aizsardzības līdzekļi Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma atcelšanai, grozīšanai, izpildes kārtības grozīšanai
Regulas panti no 33. līdz 36. ieviesti CPL 644.34 un 644.35 pantā, nosakot kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā realizējami tiesību aizsardzības līdzekļi un kārtība, kādā izskatāms parādnieka (atbildētāja) vai kreditora (prasītāja) pieteikums par Latvijas tiesas izdota Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma atcelšanu, grozīšanu, tā izpildes atteikšanu vai izpildes kārtības grozīšanu. Šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem, nosūtot pieteikumu un nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai. Lēmums ir pārsūdzams.
Savukārt jautājums par ārvalsts tiesas izdota rīkojuma izpildes atteikšanu vai kārtības grozīšanu iesniedzams rajona tiesā, kuras darbības teritorijā izpildāms Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, izskatīšanas kārtību nosakot identisku kā pieteikuma izskatīšanas gadījumā par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma atcelšanu, grozīšanu.
Svarīgi, ka tāpat kā nacionālajā prasības nodrošināšanas regulējumā, arī Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumā pieļaujama tā aizstāšana ar citiem CPL 138. pantā noteiktajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem. Pieteikumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma aizstāšanu ar citiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem var izskatīt gan tiesa, kas izdevusi Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, gan tā tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas izdotais Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums ( CPL 644.36 otrā daļa).
Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2018. gada oktobra numurā.
Abonentiem piekļuve žurnāla elektronisko versiju arhīvam.
