Pagājušajā gadā esam brīdinājuši lasītājus par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir “liela interese” par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Atruna, ka banka var “izgaist” un nauda tiks zaudēta, vairs netiek uztverta nopietni. Nav problēmu veikt darījumus ar bezskaidras naudas palīdzību. Tomēr izrādījās, ka vairākas fiziskās personas nav ņēmušas vērā aizliegumu veikt darījumus (arī starp radiniekiem) skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto tikpat lielos apjomos, kā bezskaidras naudas norēķinus.

VID ir ieinteresējies arī par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju kontos –  īpaši tad, ja fiziskā persona nemaz nedeklarē ieņēmumus un arī darba devēji (izmaksātāji) nesūta paziņojumus par šo personu ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem.

Interese par fizisko personu kontu apgrozījumu

Par atskaites punktu bija izvēlēts 2018. gada septembris, kad kredītiestādēm bija jāpaziņo par gada sākumā esošajiem fizisko personu kontu atlikumiem. Tagad pienācis laiks paziņot arī par kontu apgrozījumiem (gan par ienākušajām, gan par izejošām summām), ja tie pārsniedz 15 000 eiro.

Izrādījās, ka šādu personu ir ap 300 000. Iespējams, kad tiks iesniegtas visas fizisko personu deklarācijas, liela daļa no šā skaita atbirs, jo būs “redzami” ieņēmumu avoti, bet noteikta daļa laikam gan tiks pētīta plašāk.

Iespējams, vienam otram šāda summa neliksies pārsteidzoši iespaidīga, bet, kā zināms, jebkurš lielums ir diezgan relatīvs jēdziens. Zināms fakts – VID rīcībā ir informācija par fizisko personu ieņēmumiem un ienākumiem. Nav jābūt īpaši gudram, lai salīdzinātu personas ieņēmumus ar faktisko šīs personas vairāk vai mazāk grezno dzīvi. Protams, ja persona var paskaidrot, par kādiem līdzekļiem ceļoja apkārt pasaulei un  kā spēja apmaksāt bērna mācības Oksfordas universitātē, tad jau viss kārtībā. Tomēr salīdzinoši ar brīvprātīgo deklarēšanu, kur parasti netiek prasīti konkrētie pierādījumi, šoreiz katram apgalvojumam par naudas izcelsmi tas tiks pieprasīts.

Par kādām summām ir runa

Bieži vien neesam apmierināti ar mazām pensijām, slimības un citiem pabalstiem, tomēr tikpat bieži esam ļoti lojāli, ja redzam, ka kāds “prot dzīvot”, neievērojot vispārpieņemtās normas. Ko tad brīnīties par iznākumu, ja gandrīz piektā daļa indivīdu neuzskata par vajadzību piedalīties “kopējā katlā”?

Saskaņā ar VID datiem pāri četriem simtiem fizisko personu konta apgrozījums (ienākošās vai izejošās summas) bijis no 1 000 000 līdz 10 000 000 eiro. Savukārt ir arī tādi, kuru konta apgrozījums bijis lielāks par 10 000 000 eiro.

Ja fiziskajai personai nav legālu ieņēmumu, bet kontā apgrozās šādas “nulles”, protams, bez VID uzmanības tā nepaliks, īpaši gadījumā, ja arī atlikums ir nulle. Vēl gan  līdz fizisko personu obligātās deklarēšanas termiņa beigām ir mazliet laika.

 Normatīvais regulējums

Ministru  kabineta (MK) 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 780 “Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu”, kas stājās spēkā 2006. gada 27. septembrī.

Ko darīs VID

VID skaidro savu darbību secību, veicot pārbaudi par fiziskās personas gūto ienākumu saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.

VID pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem, darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja taksācijas gadā deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie IIN maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā un ja minēto izdevumu avots nav VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) vai IIN maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītie IIN maksātāja ienākumi attiecīgajā taksācijas gadā, pirmstaksācijas gadā un pirms pirmstaksācijas gadā, VID sagatavo tā rīcībā esošo informāciju par IIN maksātāja ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu un kopā ar papildu deklarāciju par IIN maksātāja ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (papildu deklarācija) par taksācijas gadu un nosūta IIN maksātājam aizpildīšanai.

Nepieciešamības gadījumā VID var pieprasīt papildu deklarācijas par pirmstaksācijas gadu un pirms pirmstaksācijas gadu.

Pieprasījums par papildu deklarācijas iesniegšanu nav administratīvais akts, tādējādi uz to nav attiecināmas Administratīvā procesa likuma normas, t.i., minētais pieprasījums nav apstrīdams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Maksātājs saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju VID iesniedz personiski ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis VID pamatotu iesniegumu, - citā VID noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 30 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā. VID noteiktais papildu deklarācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 90 dienas no papildu deklarācijas pieprasīšanas dienas.

Tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājs papildu deklarācijas veidlapu ir saņēmis septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā, ja tā ir nosūtīta pa pastu (ierakstītā pasta sūtījumā), vai otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja tā ir nosūtīta, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Papildu deklarācijas iesniegšanas termiņā neieskaita laikposmu, kurā nodokļa maksātājs objektīvu un dokumentāri apstiprinātu apstākļu dēļ (piemēram, atrašanās slimnīcā, uzturēšanās ārvalstīs) nevar iesniegt pieprasīto deklarāciju likumā noteiktajā termiņā.

IIN maksātājs papildu deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina ienākumu izcelsmi, to struktūru un īpatnības, kā arī citu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu sniegt VID pirms ienākuma aprēķina.

Ja nodokļu maksātājs nesniedz informāciju par personisko vajadzību izdevumu apmēru, tad ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu VID nosaka atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta sestajā daļā noteiktajam.

Tā kā papildu deklarācijas iesniegšana nodokļu maksātājam noteiktajā termiņā ir nodokļu maksātāja pienākums, tad nodokļu maksātājam par papildu deklarācijas neiesniegšanu VID noteiktajā termiņā tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un kā sekas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiks pieņemts lēmums par nodokļu maksātāja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.⁸ pantu.

Pamatojoties uz informāciju, kas sniegta papildu deklarācijā un/vai gada ienākumu deklarācijā, fiziskās personas paskaidrojumos, dokumentāros pierādījumos, atkārtoti tiek izvērtēti fiziskās personas ienākumi un izdevumi. Ja analīzes rezultātā netiek gūta pārliecība, ka fiziskās personas deklarētie ienākumi varēja segt viņa izdevumus, un pastāv risks, ka izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus un nodokļi nav aprēķināti un maksāti pilnā apmērā, tiek lemts par nepieciešamību veikt nodokļu auditu un uz aprēķinu pamata noteikt apliekamo ienākumu un nodokļa summu.

Audita laikā nodokļu administrācija pārbauda papildu deklarācijā norādīto datu ticamību un pareizību, kā arī noskaidro apstākļus, faktus, kas pamato papildu deklarācijā uzrādītās ziņas, tajā skaitā skaidrās naudas uzkrājumus. Nodokļu maksātājs parasti tiek lūgts iesniegt dokumentārus pierādījumus, informāciju par faktiem un apstākļiem, kas apliecina papildu deklarācijā norādītās ziņas.

PS! Papildu deklarācijas pielikums, kas jāaizpilda fiziskajai personai, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 780, satur 14 lappuses (tabulas)!

.