0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPar gada pārskata neiesniegšanu laikus sods iestādes vadītājam varētu sasniegt 350 eiro

Par gada pārskata neiesniegšanu laikus sods iestādes vadītājam varētu sasniegt 350 eiro

Ja pašvaldība vai kāda cita budžeta finansētā vai nefinansētā iestāde, uz kuru attiecas likuma "Par budžetu un finanšu vadību" normas*, Valsts kasei laicīgi neiesniegs vai iesniegs nepilnīgu gada pārskatu, tās vadītājam draudēs brīdinājums vai naudas sods no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (saskaņā ar pašreizējo vienas naudas soda vienības apmēru (5 eiro) - no 70 līdz 350 eiro). Šādu pantu likumā ieviest paredz Valsts sekretāru sanāksmē 6. oktobrī izsludinātais likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Lai stātos spēkā, tas vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Grozījumi paredz papildināt likumu arī ar 50. pantu,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grāmatvedība
Foto: Visual Hunt / CC BY-SA

Ja pašvaldība vai kāda cita budžeta finansētā vai nefinansētā iestāde, uz kuru attiecas likuma "Par budžetu un finanšu vadību" normas*, Valsts kasei laicīgi neiesniegs vai iesniegs nepilnīgu gada pārskatu, tās vadītājam draudēs brīdinājums vai naudas sods no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (saskaņā ar pašreizējo vienas naudas soda vienības apmēru (5 eiro) - no 70 līdz 350 eiro). Šādu pantu likumā ieviest paredz Valsts sekretāru sanāksmē 6. oktobrī izsludinātais likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Lai stātos spēkā, tas vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Grozījumi paredz papildināt likumu arī ar 50. pantu, kas noteiktu, ka par augšminētajiem pārkāpumiem administratīvo pārkāpumu procesu veic Valsts kase - tas nozīmē, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Valsts kases vārdā būtu tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks un viņa vietnieki.

Valsts kase uzskata, ka administratīvo pārkāpumu sistēmā vairs nebūtu jāsaglabā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.²panta otrās daļas prasības (kas nosaka naudas sodu iestādes amatpersonām par budžeta līdzekļu un ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšanu likumā noteiktajā kārtībā), jo līdz šim pēc šī panta Valsts kase neesot piemērojusi nevienu administratīvo sodu. 

Tāpat Valsts kase secinājusi, ka LAPK 159.pants, kurš paredz fiziskajām personām vai uzņēmuma valdes loceklim naudas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas (no 140 līdz 2100 eiro), turpmāk būtu saglabājams administratīvo pārkāpumu sistēmā tikai Valsts ieņēmumu dienesta kompetences jautājumu ietvaros, jo uzraudzību un kontroli par nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu veic Valsts ieņēmumu dienests. 

Savukārt LAPK 166.6panta prasības, kas nosaka atbildību par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu (izņemot prasību par pārskatu sniegšanu Valsts kasei), turpmāk būtu saglabājamas administratīvo pārkāpumu sistēmā tikai Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Centrālās statistikas pārvaldes  kompetences jautājumu ietvaros. 

*Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētas institūcijas ir budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi. Budžeta iestādes ir valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra. Budžeta nefinansētas iestādes ir Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.