Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atvasinājumi elektroniskā formā, kas sagatavoti par 2016.gadu un tiem sekojošiem periodiem, iesniedzami Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajos termiņos VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.panta pirmajā daļā noteikts, ka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu sabiedrība iesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

VID vērš uzmanību, ka ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 31.jūlijam ieskaitot, ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu) atļauts iesniegt:

• koncerna mātes sabiedrību (kuras sagatavo konsolidētos gada pārskatus) gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus;

Koncerna mātes sabiedrība, kura nesagatavo konsolidētos gada pārskatus un ir maza sabiedrība, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

• tikai tādu sabiedrību gada pārskatus, kuras bilances datumā atbilst šādiem kritērijiem:

VID sniedzis arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem gada pārskatu sakarā.

Kādu periodu aptver pārskata gads?

Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības līgums.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

(Likuma „Par grāmatvedību” 14.pants)

Kādas ir gada pārskata sastāvdaļas?

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma.

Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta otrā daļa un 9. panta pirmā un otrā daļa).

Gada pārskata sastāvdaļu veidlapas normatīvajos aktos nav noteiktas, bet iesakām iesniegt gada pārskatu izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) vai izmantot VID interneta mājas lapā pieejamās veidlapas. Veidlapas pieejamas sadaļā »Nodokļi/Noderīgi/Gada pārskati/Veidlapas un iesniegumi.

Vai drīkst mainīt peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu?

Peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo, pamatojoties uz likumā noteikto shēmu.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanai izmantoto shēmu nedrīkst mainīt salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu (pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins ir jāsastāda vismaz divus pārskata gadus pēc kārtas).

Izņēmuma gadījumos shēmu var mainīt, ja attiecīgās shēmas maiņas pamatojums ir skaidra un patiesa priekšstata sniegšana. Uz attiecīgās finanšu pārskata sastāvdaļas shēmas maiņu norāda finanšu pārskata pielikumā un paskaidro šīs maiņas iemeslu

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 10.panta otrā, piektā un sestā daļa).

Kādi pārskati jāsagatavo uzņēmuma reorganizācijas gadījumā vai izbeidzot tā darbību?

Reorganizējot uzņēmumu vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu.

Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta, uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanas kārtību grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos nosaka Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”.

(Likuma „Par grāmatvedību” 13.panta otrā daļa).

Kas paraksta gada pārskatu?

Gada pārskatu paraksta:

• individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības gada pārskatu — īpašnieks vai cita amatpersona, kurai Uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību;
• personālsabiedrības gada pārskatu — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;
• kapitālsabiedrības, kā arī kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu — valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95.panta 1.daļa)

Ja personālsabiedrības biedrs, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai izvirza iebildumus, viņš savu atšķirīgo viedokli norāda īpašā piezīmē.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95.panta 2.daļa)

Kādas ziņas norādāmas sabiedrības gada pārskatā?

• sabiedrības nosaukums (komersanta firma), tās veids un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistra žurnālā vai citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
• individuālajam uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībai — arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;
• pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai (turpmāk — personālsabiedrība) — arī personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
• akciju sabiedrībai un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk — kapitālsabiedrība), kā arī kooperatīvajai sabiedrībai — arī valdes locekļu un padomes locekļu (ja ir izveidota padome) vārds, uzvārds un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā un līdz gada pārskata apstiprināšanas datumam no šiem amatiem atbrīvotas.

Konsolidētajam gada pārskatam attiecīgi piemēro šā panta pirmās daļas noteikumus. Vispārīgajā informācijā par koncerna mātes sabiedrību kā par konsolidētā gada pārskata autoru norāda:

• nosaukumu (komersanta firmu), veidu un juridisko adresi, kā arī reģistrācijas numuru komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;
• attiecīgi šā panta otrās daļas 3. vai 4.punktā noteiktās ziņas.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 94.panta 1.daļā minētie noteikumi:

Gada pārskatu (finanšu pārskatu un vadības ziņojumu) var noformēt kā vienu dokumentu, kā divu dokumentu kopumu, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, vai kā vairāku dokumentu kopumu, kurš sastāv no atsevišķām finanšu pārskata sastāvdaļām un no vadības ziņojuma. Lai gada pārskatam būtu juridisks spēks, ikviena dokumenta sākumā norāda vispārīgo informāciju par sabiedrību kā par dokumenta autoru, bet dokumenta beigās — datumu un parakstu.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 94.panta 2.daļa)

Kāda informācija jāuzrāda gada pārskata vadības ziņojumā?

Vadības ziņojumā sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību, darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai.

Lai izprastu sabiedrības attīstību, darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, šajā analīzē iekļauj:

• finansiālo rezultātu rādītājus;
• ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem vai citu informāciju;
• attiecīgā gadījumā — atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām.

Vadības ziņojumā sniedz ziņas arī par:

• turpmāko sabiedrības attīstību;
• pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;
• sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par:

- iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā,

- pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī īpatsvaru procentos pamatkapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsummu,

- sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī šīs kopsummas īpatsvaru pamatkapitālā pārskata gada beigās;

• sabiedrības filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs (skaits sadalījumā pa valstīm);
• finanšu instrumentu izmantošanu, ja tas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai.

Mazām sabiedrībām un vidējām sabiedrībām atļauts nesniegt finansiālo rezultātu rādītājus, galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 55.pants)

Vai dibināšanas izdevumi pilnā apmērā iekļaujami pārskata perioda izdevumos vai kapitalizējami?

Sabiedrības dibināšanas izdevumus un pētniecības izmaksas nedrīkst iekļaut bilancē (kapitalizēt). Tos noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie radušies.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 29.panta pirmā daļa)

Kā sabiedrībai gada pārskatā jānorāda atliktā nodokļa aktīvi un saistības un ar tiem saistītie ieņēmumi un izdevumi?

Atliktā nodokļa saistību vai atliktā nodokļa aktīvu summas iekļauj konsolidētajā bilancē, ja sagaidāms, ka konsolidācijā iesaistīta sabiedrība tās attiecīgi segs vai atgūs nākamajos pārskata gados.

Vidējas un lielas sabiedrības atliktā nodokļa aktīvu un saistību atlikumus (ja tādi ir) pārskata gada sākumā un beigās un šo atlikumu izmaiņas sniedz finanšu pārskata pielikumā.

(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 81.pants un 53.panta pirmā daļa)

Vai par pamatlīdzekļu (ēkas) uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām var palielināt pamatlīdzekļu bilances vērtību?

Izmaksas, kas saistītas ar ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu, uzskatāmas par attiecīgā perioda izmaksām, kas vadītāja noteiktajā kārtībā iekļaujamas peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata periodā, kurā šīs izmaksas radušās.

(Gada pārskatu likuma 26.panta pirmā un otrā daļa, Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” ).

 Videoseminārs "Finanšu pārskatu iesniegšana VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā"