Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka attiecībā uz maksājumiem, kuri tika izmaksāti nerezidentiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju VID.

Nodokļu maksātājs, kuram 2017.gada laikā ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats).

Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī

Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur nodoklis izmaksas brīdī (t.i., ienākumino līdzdalības personālsabiedrībā; kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa; atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanuvainekustamā īpašuma atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija bija jāsniedz gada laikā. Ja kādā mēnesī bija veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam izmaksātājam bija jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to apmēra.

Šāda veida maksājumi, par kuriem vienreiz jau informācija tika sniegta, nav atkārtoti jāietver pārskatā par visu gadu.

Par maksājumiem, no kuriem nav jāietur uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī

Informāciju par pārējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju.

Piemēram, ja nodokļu maksātājs iesniedz gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.taksācijas gadu 2018.gada aprīlī, tad vienlaikus ar deklarāciju tas iesniedz arī pārskatu. Pārskats nav uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums, bet gan atsevišķs dokuments EDS.

Pārskatu aizpildot, informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj tikai tad, ja 2017.taksācijas gada laikā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro.Ja nerezidenta viena ienākumu veida kopsumma gada laikā ir līdz 5000 euro, tad par šādu ienākumu izmaksātājam informācija nav jāsniedz un pārskats nav jāizpilda.Tātad izmaksas taksācijas gada laikā vienam nerezidentam ir jāizvērtē, atkarībā no maksājuma veida un summas.

Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā. Savukārt, pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem.

1.piemērs. Latvijas komercsabiedrība gada laikā veic darījumus ar vienu ārvalsts uzņēmumu – iegādājas no tā pakalpojumus un veica samaksu par tiem (transporta pakalpojumus (1000 euro), remonta darbu pakalpojumus (2500 euro) un apmācību pakalpojumus (6200euro). Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

• ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, kapitālsabiedrība – kods 02);
• tam gada laikā veikto maksājumu par pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 9700 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
• izmaksas datumu (2017.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

2.piemērs. Latvijas komercsabiedrība gada laikā iegādājas no viena ārvalsts uzņēmumapreces (gurķus par 4000 euro un burkānus par 1200 euro) un transporta pakalpojumu (800 euro)un veica samaksu par tiem.

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

• ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, personālsabiedrība – kods 03);
• gada laikā veikto maksājumu par precēm un pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 6000 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
• izmaksas datumu (2017.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

3.piemērs. Latvijas komercsabiedrība gada laikāizmaksā vienam ārvalsts uzņēmumamatlīdzību par zemes nomu (4900 euro) un samaksā procentus par aizdevumu (6000 euro).

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

• ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, biznesa struktūra, kas nav komercsabiedrība vai personālsabiedrība – kods 04);
• gada laikā veiktos procentu maksājumus (6000 euro) un ienākuma veida kodu (procenti – kods 11);
• izmaksas datumu (2017.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

Savukārt atlīdzību par zemes nomu (kas ir cita veida ienākums nekā procentu maksājumi, t.i., ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas - kods 6) pārskatā nav jānorāda, jo šī veidaienākumu kopsumma gada laikā nepārsniedz 5000 euro.

Normatīvo aktu regulējums

Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (spēkā līdz 31.12.2017.) 136.1.apkšpunkts un 140.¹punkts atrunā informācijas sniegšanu par maksājumiem nerezidentiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 6.punkts nosaka, ka informāciju, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākumanodokli” 24.pantu, iesniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 556 “Likuma “Paruzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

Tādējādi par 2017.gadu ienākumu izmaksātājam ir pienākums iesniegt informāciju par nerezidentam veiktajiem maksājumiem 2018.gadā vienlaikus ar 2017.taksācijas gada nodokļa deklarāciju atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 6.punktam.