0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKONKURENCEPar konkurences pārkāpumiem plāno vēl bargākus sodus

Par konkurences pārkāpumiem plāno vēl bargākus sodus

Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā (turpmāk – Likumprojekts), kas š.g. 8.oktobrī ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Jauni naudas sodi – līdz pat 10% no globālā apgrozījuma

Likumprojektā ir precizēta tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama.

Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos.

Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli piemērojamā naudas soda slieksnis tirgus dalībniekiem tiks pacelts no 5% uz  10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.

Vienlaikus likumprojekts paredz paplašināt iecietības programmas ietvaru, t.sk. paplašināt sadarbību ar tirgus dalībniekiem aizliegtu vertikālu vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu atklāšanā. Iecietības programma ir mehānisms, kas stiprina KP sadarbību ar konkurences tiesību pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nolūkā atklāt konkurences pārkāpumu, vienlaikus dodot iespēju sadarbībā iesaistītajam tirgus dalībniekam saņemt atbrīvojumu no soda.

Visbeidzot likumprojekts tiek papildināts ar konkurences iestāžu savstarpējās sadarbības kārtību un noteikumiem. Tas nodrošinās efektīvāku informācijas apmaiņu iestāžu starpā starptautiskās sadarbības gadījumā un efektīvāk izmeklētu un atklātu pārrobežu konkurences tiesību pārkāpumus.

Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu. Vairāk ar sagatavoto likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Konkurences padomi pārraudzīs valdība

Likumprojekts paredz, ka turpmāk KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.

Likumprojekts tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.

Lai stiprinātu iestādes finansiālo kapacitāti, valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinets ir atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu KP 2021.gadā 853 467 EUR apmērā, t.sk. 510 775 EUR atlīdzībai, 2022.gadā 879 769 EUR, t.sk. 702 627 EUR atlīdzībai un 2023.gadā 965 193 EUR, t.sk. 810 455 EUR atlīdzībai.

Tāpat likumprojekts paredz ES dalībvalstu līmenī harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.

Attiecīgi paredzēts pārskatīt procesuālo darbību ietvaros KP atvēlēto laiku tirgus dalībnieka telpu aizzīmogošanai, lai iegūtu un saglabātu pierādījumus. Precizētas ir arī tiesības procesuālo darbību (inspekcijas) ietvaros saņemt atbalstu no citām tiesībsargājošām iestādēm t.sk. tiesības KP pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja KP veic procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā (turpmāk - Likumprojekts), kas š.g. 8.oktobrī ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Jauni naudas sodi - līdz pat 10% no globālā apgrozījuma

Likumprojektā ir precizēta tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama.

Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos.

Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli piemērojamā naudas soda slieksnis tirgus dalībniekiem tiks pacelts no 5% uz  10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.

Vienlaikus likumprojekts paredz paplašināt iecietības programmas ietvaru, t.sk. paplašināt sadarbību ar tirgus dalībniekiem aizliegtu vertikālu vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu atklāšanā. Iecietības programma ir mehānisms, kas stiprina KP sadarbību ar konkurences tiesību pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nolūkā atklāt konkurences pārkāpumu, vienlaikus dodot iespēju sadarbībā iesaistītajam tirgus dalībniekam saņemt atbrīvojumu no soda.

Visbeidzot likumprojekts tiek papildināts ar konkurences iestāžu savstarpējās sadarbības kārtību un noteikumiem. Tas nodrošinās efektīvāku informācijas apmaiņu iestāžu starpā starptautiskās sadarbības gadījumā un efektīvāk izmeklētu un atklātu pārrobežu konkurences tiesību pārkāpumus.

Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu. Vairāk ar sagatavoto likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Konkurences padomi pārraudzīs valdība

Likumprojekts paredz, ka turpmāk KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.

Likumprojekts tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.

Lai stiprinātu iestādes finansiālo kapacitāti, valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinets ir atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu KP 2021.gadā 853 467 EUR apmērā, t.sk. 510 775 EUR atlīdzībai, 2022.gadā 879 769 EUR, t.sk. 702 627 EUR atlīdzībai un 2023.gadā 965 193 EUR, t.sk. 810 455 EUR atlīdzībai.

Tāpat likumprojekts paredz ES dalībvalstu līmenī harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.

Attiecīgi paredzēts pārskatīt procesuālo darbību ietvaros KP atvēlēto laiku tirgus dalībnieka telpu aizzīmogošanai, lai iegūtu un saglabātu pierādījumus. Precizētas ir arī tiesības procesuālo darbību (inspekcijas) ietvaros saņemt atbalstu no citām tiesībsargājošām iestādēm t.sk. tiesības KP pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja KP veic procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.