VISI RAKSTIPar Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.2 “Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”

Par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.2 “Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”

15/02/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Ministru kabinets otrdien, 14.februārī, pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par Ārlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju Nr.2 „Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”. 2011.gada 29.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam 2014.-2020. gadam. Polijas prezidentūras laikā notika darbs pie EK priekšlikuma ekspertu līmenī, kura laikā EK sniedza papildus skaidrojumus par jūnijā publicēto priekšlikumu. Tāpat par priekšlikumu notika pirmās diskusijas pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER II) sanāksmēs un Vispārējo lietu padomē. Dalībvalstis pauda viedokli par visām ES budžeta kategorijām, ieņēmumu daļu, kā arī budžeta kopapjomu, struktūru un elastību. Savas prezidentūras noslēgumā Polija sagatavoja prezidentūras ziņojumu, kurā ir atspoguļots prezidentūras redzējums par dalībvalstu paustajām nostājām. Dānijas prezidentūras laikā uzsākās aktīvā sarunu fāze, kuras ietvaros mēģinās samazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos. Pozīcija Nr.2. izstrādāta šai aktīvajai sarunu fāzei. Tajā atspoguļota Latvijas nostāja, ņemot vērā EK papildus sniegto informāciju par priekšlikumu un to pavadošajiem tiesību aktu projektiem, kā arī dalībvalstu paustos sākotnējos viedokļus par tiem. Paralēli Pozīcijai Nr.2 „Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam” nozaru ministrijas ir sagatavojušas un turpina izstrādāt atsevišķas pozīcijas par EK priekšlikumiem sektorālajām regulām. Tādēļ nozaru politiku griezumā šajā pozīcijā uzsvērti galvenie elementi, kam ir būtiska ietekme uz sarunu gaitu un iespējamo iznākumu, un tajā netiek dublētas spēkā esošās nacionālajās pozīcijas par EK priekšlikumiem sektorālajām regulām. Nepieciešamības gadījumā šī pozīcija tiks atjaunota. Latvijas galvenās prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam saglabājas: Kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī absolūtos skaitļos, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības līmeni salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem, un godīgu un taisnīgu tiešo maksājumu nodrošināšana Latvijas lauksaimniekiem Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvarā. Papildus galvenajām prioritātēm Latvijas interesēs ir nodrošināt ES finansējuma piesaisti Eiropas Infrastruktūras savienojumu instrumentā (CEF) infrastruktūras attīstīšanai, kā arī atbalsts pētniecības un inovāciju jomā. Kohēzijas politikas jomā EK ierosinājums visām dalībvalstīm noteikt nacionālā kohēzijas politikas finansējuma piešķīruma griestu līmeni 2.5% no IKP apmērā Latvijai nozīmē būtisku pieejamā finansējuma samazinājumu, salīdzinot ar pašreizējo periodu. Tāpēc ir nepieciešams rast risinājumu Latvijai, kas nodrošinātu tai pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma apjomu vismaz 2007. – 2013.g. perioda līmenī. Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā Latvija turpina uzskatīt, ka tiešmaksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un ilgtspējīgu lauksaimniecību visās ES dalībvalstīs. Tomēr, ja ES dalībvalstu tiešmaksājumu finanšu aploksnes 2014.-2020.gadu daudzgadu budžeta plānošanas ietvarā netiek balstītas uz objektīviem kritērijiem, tad nepieciešams paredzēt, ka tām dalībvalstīm, kuru tiešmaksājumu līmenis ir zem ES vidējā, šie maksājumi tiek maksimāli tuvināti ES vidējiem rādītājiem. Infrastruktūras attīstīšanai Latvija ir ieinteresēta tālākajās diskusijās par CEF izveidi, paredzot tam piemērotu finansējumu. Latvija uzskata, ka piedāvātajam finansējuma risinājumam vajadzētu papildināt Kohēzijas mērķim paredzētos finanšu instrumentus, nevis jau priekšlaicīgi tos iezīmēt. Latvijas interesēs ir nodrošināt atbalstu „RailBaltica II” projektam ar apmēram 85% ES līdzfinansējuma likmi, kā arī panākt, lai definēto transporta koridoru ietvaros tiek iekļauts atzars, kas ietu caur Latviju rietumu – austrumu virzienā. Pētniecības un zinātnes jomā Latvija ir ieinteresēta, lai tiktu mazināta plaisa starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm dēļ nelīdzsvarotas atbalsta sadales. Nepieciešams izstrādāt projektu vērtēšanas kritērijus teritoriāli plaša tvēruma nodrošināšanai, maksimāli iesaistot jaunās ES dalībvalstis vai arī paredzēt instrumentu jauna zinātniskā potenciāla attīstīšanai. Dānijas prezidentūra plānojusi regulāras ministru līmeņa diskusijas Vispārējo lietu padomes ietvarā, lai līdz jūnija Eiropadomei izstrādātu vienošanās ietvaru, atstājot ierobežotu skaitu atvērto jautājumu.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.2 “Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €