Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atzīts par prettiesisku, kā arī iestādei uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atlīdzināt mantiskos zaudējumus (spriedums lietā Nr. SKA-199/2022 (A420220318)).

Izskatāmajā lietā pieteicēja UAB „Integria” importēja no Turcijas uzņēmuma iegādātās preces Latvijas teritorijā, par preču importu samaksāja PVN, visbeidzot transportēja šīs preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (Lietuvu) un atskaitīja priekšnodokli.

VID bija atzinis, ka nodoklis nav atmaksājams tāpēc, ka no Turcijas uzņēmuma iegādāto un Latvijas teritorijā importēto preču īpašniece bija pieteicēja kā Lietuvas komersants un Lietuvā reģistrēts PVN maksātājs, tādēļ pieteicēja savā Latvijas PVN deklarācijā nebija tiesīga uzrādīt preču importu un šo preču tālāku realizāciju kā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs.

Senāts spriedumā norādīja, ka VID nepamatoti nav ņēmis vērā pieteicējas darījumu patieso struktūru un būtību.

Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja, kura preču importēšanas un transportēšanas brīdī bija Latvijā reģistrēta PVN maksātāja, bija veikusi trīs secīgus, bet patstāvīgus darījumus – iegādājās preces no Turcijas uzņēmuma, pēc tam iegādātās preces importēja Eiropas Savienībā (Latvijā) un visbeidzot preces no Latvijas pārvietoja uz Lietuvu, veicot preču piegādei Eiropas Savienībā pielīdzināmu darījumu.

Senāts spriedumā norādīja, ka PVN maksāšanas kontekstā ir būtiski, lai nodokļu maksātājs būtu pareizi deklarējis darījumus attiecīgās valsts nodokļu administrācijai. Pievienotās vērtības nodokļa likums neregulē jautājumu par preču iegādi trešajās valstīs, nodokļu maksātājam jādeklarē un jāpilda savas PVN saistības atbilstoši tam, kā darījumi tieši saistās ar konkrēto valsti, atbilstoši tiem darījumu veidiem, kādus paredz Pievienotās vērtības nodokļa likums.