0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIPar pienākumu īstenot augstskolu studiju programmas valsts valodā

Par pienākumu īstenot augstskolu studiju programmas valsts valodā

Iveta Zelča, zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Par pienākumu īstenot augstskolu studiju programmas valsts valodā
Foto: © Prostock-studio – stock.adobe.com
Iveta Zelča, zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās, iveta.zelca@litigator.eu
Iveta Zelča,
zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās,
[email protected]
Foto: Aivars Siliņš

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam.

LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts).

Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas augstskolām principā uzliek pienākumu īstenot studiju programmas tikai un vienīgi šīs dalībvalsts valsts valodā.

Lieta Satversmes tiesā 

2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu „Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam” (sk. lieta Nr. 2019-12-01 un lieta Nr. 2020-33-01).

„Augstskolu likuma 5. pants uzliek visām augstskolām, kas vēlas izsniegt Latvijas Republikas atzītu augstākās izglītības diplomu, par pienākumu attīstīt un izkopt valsts valodu – latviešu valodu. Savukārt Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa ierobežo privāto augstskolu iespējas veidot un īstenot studiju programmas svešvalodās, jo tas iespējams tikai šajā normā noteiktajos gadījumos” (sk. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 29.4. punktu).

„Abās normās ietvertais regulējums tiek attiecināts vienādi uz valsts un privātajām augstskolām, kā arī uz Latvijā un ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Taču saskaņā ar Rīgas Juridiskās augstskolas likuma 21. pantu un likuma „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” 19. panta pirmo daļu Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa nav jāpiemēro divām Latvijā dibinātām augstskolām – Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomikas augstskolai.” (2020. gada 14. jūlija Lēmums par jautājumu uzdošanu EST prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2020-33-01).

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza divdesmit 13. Saeimas deputāti, cita starpā norādot, ka:

  • apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās privāto augstskolu tiesības uz iegūtās licences pamata veikt komercdarbību un par maksu sniegt augstākās izglītības pakalpojumu;
  • apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības principu, saskaņā ar kuru privāto augstskolu dibinātājiem radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka tie varēs gūt labumu no sava īpašuma izmantošanas;
  • apstrīdētās normas ierobežo ar LESD) 49. pantu aizsargāto uzņēmējdarbības brīvību un veido konkurences tiesību ierobežojumu.

Satversmes tiesa 2020. gada 11. jūnijā pieņēma spriedumu, ar kuru cita starpā lieta tika sadalīta (sk. lieta Nr. 2019-12-01 un lieta Nr. 2020-33-01). Lieta Nr. 2019-12-01 tika izskatīta pēc būtības, nolemjot:

  • Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešo teikumu, ciktāl tas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, atzīt par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam;
  • Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, atzīt par neatbilstošu Latvijas  Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Savukārt daļā ar „Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” tika nolemts atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības 2020. gada 14. jūlijā (lieta Nr. 2020-33-01), kad tika nolemts vērsties EST. Satversmes tiesa savu lēmumu lūgt prejudiciālu nolēmumu, cita starpā pamatojusi:

  • „No saistībām, ko Latvija uzņēmusies līdz ar dalību Eiropas Savienībā, izriet tas, ka Satversmes 105. pants ir konkretizējams kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 23.1. punktu).
  • Tādēļ izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta saturu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pants noteic, ka Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Eiropas Savienības līgumu interpretāciju un Eiropas Savienības tiesību aktu spēkā esību un interpretāciju.” (2020. gada 14. jūlija Lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2020-33-01).

Eiropas Savienības Tiesas atziņas

Brīvība veikt uzņēmējdarbību LESD 49. panta izpratnē nozīmē tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātai personai, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā šī uzņēmējdarbība tiek veikta. Tātad šī brīvība attiecas gan uz fiziskajām, gan juridiskajām personām. Kā norādījusi EST, uzņēmējdarbības brīvība ir saprotama plaši. Tā ietver ES dalībvalstu pilsoņu un uzņēmumu tiesības pastāvīgā un nepārtrauktā veidā piedalīties citas dalībvalsts saimnieciskajā dzīvē ar nolūku gūt peļņu (sk. EST sprieduma lietā 2/74 „Reyners”, ECLI:EU:C:1974:68, 25. punktu).

EST ir nospriedusi, ka augstākās izglītības mācību kursu organizēšana par atlīdzību ir saimnieciskā darbība, kas ietilpst LESD trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas „Tiesības veikt uzņēmējdarbību” piemērošanas jomā, ja kādas dalībvalsts pilsonis šo darbību stabili un ilgstoši veic citā dalībvalstī, izmantojot galveno vai pakārtoto uzņēmumu pēdējā minētajā dalībvalstī (spriedumi, „Komisija/Ungārija (Augstākā izglītība)”, C66/18, EU:C:2020:792, 160. punkts, un „Neri”, C153/02, EU:C:2003:614, 39. punkts).

EST lietas C391/20 spriedumā norādīja:

  • LESD 6. pantu Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības tostarp izglītības jomā (sk.  „Boriss Cilevičs un citi”, C391/20, 58. punkts).
  • Lai arī Savienības tiesības neietekmē šo dalībvalstu kompetenci attiecībā uz, pirmkārt, mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju, kā arī to kultūru un valodu dažādību un, otrkārt, arodmācību saturu un organizāciju, kā izriet no LESD 165. panta 1. punkta un 166. panta 1. punkta, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm ir jāievēro Savienības tiesības, it īpaši tiesību normas par brīvību veikt uzņēmējdarbību (šajā nozīmē sk. spriedumu „Schwarz un GootjesSchwarz”, C76/05, EU:C:2007:492, 70. punkts); (sk.  „Boriss Cilevičs un citi”, C391/20, 59. punkts).

Attiecībā uz LESD 49. pantā garantētās brīvības ierobežojuma esamību EST konstatēja, ka citu valstu pilsoņi drīkst veikt uzņēmējdarbību Latvijā un īstenot augstākās izglītības programmas, bet šāda iespēja principā ir pakārtota pienākumam šīs programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts valsts valodā. Šāds pienākums pēc savas iedabas ir tāds, kas šiem pilsoņiem padara mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanu dalībvalstī, kura uzliek šo pienākumu, un tādējādi tas ir LESD 49. pantā garantētās brīvības ierobežojums. 

Par LESD 49. pantā garantētās brīvības ierobežojuma attaisnojumu EST, atsaucoties uz judikatūras atziņām (sk. sprieduma „Komisija/Ungārija (Augstākā izglītība)”, C66/18, EU:C:2020:792, 178. punktu), konstatēja, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums var tikt pieļauts vienīgi ar nosacījumu, ka:

  • tas ir gan attaisnojams ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu, 
  • gan atbilst samērīguma principam, 
  • un tas savukārt nozīmē, ka šis ierobežojums ir piemērots, lai saskanīgi un sistemātiski nodrošinātu izvirzītā mērķa īstenošanu, un ka tas nepārsniedz to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

Tiesa norādīja, ka mērķis veicināt un stimulēt kādas no dalībvalsts oficiālajām valodām lietojumu ir uzskatāms par leģitīmu mērķi, kas pēc savas iedabas principā attaisno no LESD 49. pantā nostiprinātās brīvības veikt uzņēmējdarbību izrietošo pienākumu ierobežojumu (šajā nozīmē sk. spriedumus  „Las”, C202/11, EU:C:2013:239, 27. punkts, un „New Valmar”, C15/15, EU:C:2016:464, 50. punkts). Tādējādi, ierobežojums ir pieļaujams ar primāru vispārējo interešu apsvērumu.

Tiesa, izvērtējot situāciju divās Latvijas augstskolās, kurās mācības notiek angļu valodā, t.i., Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā, nosprieda, lai arī abas šīs augstskolas, kuru darbību regulē speciālie likumi, patiešām ir īpašā statusā, jo studijas tajās tiek īstenotas angļu valodā vai attiecīgi – kādā citā Savienības oficiālajā valodā, nekas neliedz citām izglītības iestādēm savas mācības īstenot kādā citā Savienības oficiālajā valodā, kas nav latviešu valoda, ja vien šo iestāžu darbība ir paredzēta starptautiskos līgumos starp Latvijas Republiku un citām valstīm. Tāpēc, tā kā šīm tiesību normām – kas dažām augstskolām ļauj piemērot izņēmuma regulējumu Savienības pro­grammās un starptautiskos līgumos paredzētā sadarbībā – ir specifisks mērķis un ierobežots tvērums, šo tiesību normu esamība pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu nepadara par nesaskanīgu.

Visbeidzot, tiesa konstatēja, ka, lai netiktu pārsniegts mērķa sasniegšanai nepieciešamais, ar izņēmumiem būtu jāparedz atļauja lietot citu valodu, kas nav latviešu valoda, vismaz mācībās, kas tiek apgūtas Eiropas mēroga vai starptautiskās sadarbības ietvaros, kā arī kultūras un citu valodu, kas nav latviešu valoda, studijās.

EST secināja, ka LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurš augstskolām principā uzliek pienākumu studiju programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar šīs dalībvalsts nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to.

Satversmes tiesa 2022. gada 10. novembrī tiesnešu apspriedē nolēma atsākt lietas Nr. 2020-33-01 izskatīšanu pēc būtības tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Satversmes tiesas sēde notiks 2023. gada 3. janvārī plkst. 10.00. Tiesas sēdes tiešraide būs pieejama Satversmes tiesas YouTube kontā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada decembra (114.) numurā.