0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPar plānotajiem UIN likuma grozījumiem

Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem

Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā.

Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda

Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums.

Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā avansa maksājuma termiņa periods, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Likuma izmaiņu autori uzskata, ka, vērtējot darījumu ekonomisko būtību, nodokļa maksātāji neatkarīgam uzņēmumam neizsniegtu līdzekļus uz ilgāku laiku, nesaņemot pretī pakalpojumu vai preci. Projekta autoru ieskatā izsniegtais avansa maksājums maina ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļu saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokasnaudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesību samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Tomēr vienlaikus uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums.

Lai gan saskaņā ar anotāciju šī norma izstrādāta, lai novērstu peļņas mākslīgu izņemšanu, tomēr gadījumos, ja objektīvu apstākļu pēc darījumu nevar uzsākt, projekta autoru ieskatā minētā norma nav piemērojama.

Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšana

Reprezentatīva automobiļa (RA) iegādes vērtība netiek mainīta (50 000 EUR bez PVN), bet tiek precizēts, ka automobiļa vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildu aprīkojuma iegādes izmaksas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša. Šīs summas noteikšanai netiek ņemti vērā izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi.

Iemesls šādas normas izstrādei ir tas, ka VID ir konstatējis, ka praksē reprezentatīva automobiļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet samazinātās vērtības apmērā automašīnas pārdevējs atgūst neiegūtos līdzekļus citādā veidā, piemēram, veicot automobilim uzlabojumus. Lai noteiktu, vai automobilis kvalificējas vai nekvalificējas reprezentatīvā automobiļa statusam, VID, balstoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta četrpadsmito daļu, papildus vērtē, vai automobiļa vērtība nav mākslīgi samazināta, vērtējot veiktās papildu izmaksas par automobili.

Zaudējumi no parādu cesijas

Pašlaik zaudējumi no parādu cesijas nav jāiekļauj nodokļa bāzē pat tādā gadījumā, ja parāds cedēts saistītai personai, ar nosacījumu, ka darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai. Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka zaudējumus no parādu cedēšanas turpmāk varēs neiekļaut UIN bāzē tikai tādā gadījumā, ja cesionāra pamatdarbības veids ir parādu atgūšana atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam. Ierobežojums attieksies uz cesijas darījumiem, kas tiks veikti pēc 1.01.2020.

Darbinieku ilgtspējas izdevumi

Saskaņā ar projektu no darbinieku ilgtspējas izdevumiem ir izslēgti:

  • 1) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu,
  • 2) bēru pabalsti.

Bez tam likumprojektā paredzēts, ka ilgtspējas izdevumos iekļauj sociālās infrastruktūras objektu aktīvu vērtības samazinājumu vai atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts. Saskaņā ar likumprojektu šī norma attieksies uz aktīviem, kas nopirkti, sākot ar 01.01.2020.

Par saimnieciskās darbības izdevumiem pēc 1.01.2020. tiks uzskatīti ne tikai izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu (tas ir spēkā pašreiz), bet arī gadījumā, ja sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu (likumprojektā ietvertais papildinājums).

Ieturējuma nodoklis no nerezidenta atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma nomu/īri

Pašlaik UIN likumā nav paredzēts nodoklis no šāda nerezidentu ienākuma. Nodoklis maksājumiem par nomas vai īres pakalpojumiem pēc 5% likmes būs spēkā no 1.01.2020. Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu nodokļu konvencijās samazinātas likmes vai atbrīvojums no nodokļa šādam ienākumam nav paredzēts.

Tomēr UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja maksājums tiek veikts ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dalībniekam — privātajam pensiju fondam, ieguldījumu fondam vai alternatīvajam ieguldījumu fondam, kuri reģistrēti un tiek uzraudzīti Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā atkāpe ietverta, pieņemot, ka attiecīgi minētie dalībnieki tiek uzraudzīti un sniegs informāciju par izmaksātajām summām un faktiskajiem ienākuma guvējiem tad, kad attiecīgi šie fondi paši veiks maksājumus to dalībniekiem.

UIN atbrīvojums no peļņas par tādu akciju pārdošanu, kas īpašumā turētas vairāk par 36 mēnešiem

Spēkā esošais atbrīvojums pēc 1.01.2020. netiks piemērots peļņai no tādu akciju pārdošanas, kuru aktīvu vērtību pārdošanas gadā vairāk nekā 50% veido Latvijā esošs nekustamais īpašums, ar nosacījumu, ka par šo ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. UIN atvieglojuma ierobežojums neattieksies uz publiskā apgrozībā esošajām akcijām.

Hibrīdneatbilstības

Atbilstoši Latvijai saistošajām ESAO rekomendācijām un Eiropas Savienības direktīvai 2017/952 likumā tiek ieviesta prasība maksāt UIN gadījumā, ja darījumos ar ārvalstu saistītām personām ir konstatējams atskaitījums vienā jurisdikcijā bez iekļaušanas otrā jurisdikcijā vai dubults atskaitījums abās iesaistītajās jurisdikcijās. Latvijas UIN maksātājam projektā noteiktajos gadījumos būs jāpalielina sava UIN bāze.

Ņemot vērā problēmas sarežģītību, jācer, ka tuvākajā laikā attiecībā uz šīs normas piemērošanu tiks apmācīti ne tikai VID nodokļu inspektori, bet arī paši nodokļu maksātāji, lai tie spētu identificēt riskus un saprast, kādos apstākļos viņiem radīsies vai jau ir radušās nodokļa saistības.

Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā

Likumprojektā paredzēta jauna norma — tiek noteikti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai. Izpildoties nosacījumiem, nodokļu maksātājam būs tiesības savā ar UIN apliekamajā bāzē neiekļaut minētos izdevumus par tiem darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Kā galvenais nosacījums likumprojektā noteikts, ka veiktajiem ieguldījumiem vienlaikus jābūt atspoguļotiem pašvaldības grāmatvedības uzskaitē, lai nodrošinātu skaidru un pārredzamu pašvaldības īpašumā esošo īpašumu uzskaiti un to uzturēšanu, plānojot valsts un pašvaldību budžetu. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot.

Par mākslīgi veidotiem darījumiem

Saskaņā ar likumprojektu UIN korekcija tiks veikta arī tad, ja mākslīgi veidotu struktūru konstatē VID, veicot pārbaudes. Minētais nosacījums piemērojams, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, jo nodokļu administrācijai, konstatējot mākslīgi veidotus darījumus, ir tiesības precizēt ar UIN apliekamo bāzi. Tāpat arī likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta četrpadsmitā daļa paredz, ka nodokļu administrācijai ir tiesības noteikt nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Precizējumi par UIN saistībām, izbeidzot nodokļa maksātāja statusu

Atsevišķos gadījumos nodokļa maksātājiem ir tiesības izbeigt UIN maksātāja statusu, neveicot likvidāciju — izvēloties mainīt nodokļa maksātāja statusu (piemēram, kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vai zemnieku saimniecība izvēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju), reorganizācijas procesā pievienojoties citam uzņēmumam vai ārvalstu pastāvīgajai pārstāvniecībai beidzot darbību Latvijā. Atbilstoši likuma 17. panta divdesmitajai daļai nodokļa maksātājam, izbeidzot UIN maksātāja statusu, jāveic UIN aprēķins un jānokārto visas saistības, kas radušās UIN maksātāja statusa laika posmā no UIN maksātāja statusa iegūšanas, līdz izbeigts UIN maksātāja statuss. Ņemot vērā, ka UIN modelis atšķiras no iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas modeļa saimnieciskās darbības ienākumiem, arī mainot nodokļu maksātāja statusu, nodokļa maksātājam par tā gūto peļņu ir jāveic UIN aprēķins.