Valdības  sēdē 20.jūnijā  pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz mazināt atšķirības pašvaldību starpā un pilnveido nepieciešamo sociālo atbalstu trūcīgām personām, informē Labklājības ministrija.

Noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai.

Liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet Ministru kabineta noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju par personas neto ienākumiem.

Labklājības ministrija arī atzinusi, ka parādījušās problēmas arī trūcīgā statusa piešķiršanas vienādai izpratnei personām, kuras nav savlaicīgi pieteikušas maksātnespēju un šobrīd nonākušas krīzes situācijā, jo faktiski nav iespēju turpināt saimniecisko darbību un gūt ienākumus, kā arī nepietiek līdzekļu, lai pieteiktu maksātnespēju, turklāt, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības pamatparāda summa ir mazāka par Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto (4268 euro), bet soda procenti par parādu turpina augt. Saimnieciskās darbības apturēšana praksē netiek uzskatīta par pietiekamu argumentu atbalsta sniegšanai, neskatoties uz to, ka informācija par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu ir pieejama Uzņēmumu reģistra uzturētajā datu bāzē un VID mājas lapā. Tāpat informācija par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu (atbilstoši Komerclikums 8.panta piektās daļas nosacījumiem) tiek atspoguļota Uzņēmumu reģistra uzturētajā datu bāzē.

Grozījumi nosaka pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem sagatavot un kopā ar deklarāciju sociālajā dienestā iesniegt paša sagatavotu izziņu, kurā tiek norādīti ieņēmumi, saimnieciskās darbības izdevumi un ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas pašvaldības sociālajā dienestā. Tāpat grozījumi nosaka, ka deklarācijai jāpievieno izraksts no kredītiestādes maksājuma konta par pēdējo trīs mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem, paredzot sociālā dienesta individuālu risinājumu katrā konkrētā teritorijā un sociālajā situācijā, pamatojumu fiksējot klienta lietā.

Precizēti arī ienākumu veidi, kurus ņem vērā trīs kalendāra mēnešu periodā un 12 kalendāra mēnešu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas, iekļaujot ienākumu veidus iztikas līdzekļu deklarācijā. Ir arī precizēts vidējo ienākumu personai mēnesī aprēķināšanas algoritms, paredzot, ka visi ienākumi, kurus skata 12 mēnešu periodā, tiek aprēķināti vienādi.