Līdz 2021. gada 31. decembrim tiek “iesaldēta” parādniekam saglabājamā naudas summa, pret kuru nevar vērst piedziņu – to paredz 10.decembrī Saeimā galīgajā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā“. Saglabājamā summa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz nākamā gada 31.decembrim netiks mainīta – tāpat kā līdz šim tā būs 64,03 eiro.
Ar grozījumiem paredzēts dot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos likumu grozījumus, kas skar visus minimālos pabalstus, kā arī to, ka no nākamā gada tiek celta minimālā alga.
Tāpat grozījumi regulē jautājumus, kas saistīti ar tiesu pieejamību uzturlīdzekļu prasībās, kā arī tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši patlaban spēkā esošajam regulējumam ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai likumā fiksētā procentuālā izteiksmē, taču parādniekam saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 430 EUR) vai pusi no tās, kā arī uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (šobrīd vispārējā gadījumā – 64,03 eiro). No spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet, ka gadījumā, ja no parādniekam izmaksājamās darba algas atbilstoši likumā noteiktajam aprēķinam parādniekam nebūtu iespējams nodrošināt līdzekļu saglabāšanu likumā noteiktās summas apmērā, ieturējumu veikšana no darba algas, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu, nebūtu pieļaujama vispār.
Jau atbilstoši spēkā esošajam regulējumam potenciāli aptuveni 40% gadījumu parādnieka atalgojuma apmēra dēļ nav iespējams vērst piedziņu uz darba samaksu. Un būtiski palielinot Civilprocesa likuma 594. pantā noteikto parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru, piedziņa no darba samaksas aptuveni pusē gadījumu varētu kļūt neiespējama
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus (tiesas noteiktais termiņš 2021. gada 1. janvāris) jautājumā par garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) un trūcīgā statusa piešķiršanu, Labklājības ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” un “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas Satversmes tiesas sprieduma īstenošanai no 2021. gada 1. janvāra cita starp rosina mainīt minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģiju, kas skars visus minimālo ienākumu atbalsta maksājumus. Tai skaitā, sociāla nodrošinājuma pabalsta bāze paaugstināta līdz 109 eiro (šobrīd vispārējā gadījumā – 64,03 eiro).
