0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASParedz, ka lietas tiesa izskatīs ātrāk un vainīgie nepaliks nesodīti

Paredz, ka lietas tiesa izskatīs ātrāk un vainīgie nepaliks nesodīti

Jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā paredz 19.oktbrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Tas iezīmē pirmo posmu administratīvo sodu sistēmas reformā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas uzsākšanu administratīvo pārkāpumu jomā. Administratīvo lietu piekritības pāreja uz vispārējās jurisdikcijas tiesām ir paredzēta nākamā gada 1.jūlijā. Reizē ar šo lietu piekritības pāreju, stāsies spēkā arī minētie grozījumi LAPK. Grozījumu mērķis ir izstrādāt procesuālo regulējumu,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā paredz 19.oktbrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Tas iezīmē pirmo posmu administratīvo sodu sistēmas reformā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas uzsākšanu administratīvo pārkāpumu jomā. Administratīvo lietu piekritības pāreja uz vispārējās jurisdikcijas tiesām ir paredzēta nākamā gada 1.jūlijā. Reizē ar šo lietu piekritības pāreju, stāsies spēkā arī minētie grozījumi LAPK. Grozījumu mērķis ir izstrādāt procesuālo regulējumu, kas nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai LAPK paredzēto regulējumu un ievērojot pieeju, kas vērsta uz „mazo krimināllietu” izskatīšanu. Savukārt, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, apelācijas instances tiesvedības notiks tikai rakstveida procesā. Grozījumi paredz novērst iespēju personām palikt nesodītām noilguma dēļ. Mainīsies noilguma aprēķināšanas principi, kas turpmāk liegs, piemēram, „dzērājšoferiem”, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtas slimības lapas, neierasties uz tiesu un nesaņemt sodu. Tāpat tiks palielinātas iespējas cietušajiem parastos gadījumos piedzīt no pārkāpēja nodarītos zaudējumus administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros, nevis atsevišķā tiesvedības procesā, kā līdz šim. Pārkāpējiem uz lietas izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams pilnvarot advokātu un pašam tai pašā laikā doties atvaļinājuma braucienā. Vairs nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā neiesaistot vecākus, tādējādi būs izslēgta situācija, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai, kad atnāk piedziņas dokumenti no tiesu izpildītāja. Grozījumi paredz obligātu iestādes pienākumu uzaicināt nepilngadīgā likumisko pārstāvi uz lietas izskatīšanu.  Piemēram, plānots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa veikt šādus grozījumus: - paredzēts izteikt 37. pantu šādā redakcijā: „37.pants Administratīvās atbildības noilgums Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas. Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocesa izbeigšanu." Pašlaik 37.pants. "Administratīvā soda uzlikšanas termiņi" skan šādi: "Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja lietā nepieciešams saņemt eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas. Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iespējams noskaidrot visus apstākļus, lai varētu pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu."  - plānots  255.pantā. "Administratīvās aizturēšanas termiņi" noteikt, ka "administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, var ne ilgāk kā uz četrām stundām. šā brīža redakcijā  255.pantā. Administratīvās aizturēšanas termiņi" teikts, ka "administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām." Ar citiem grozījumiem var iepazīties MK mājas lapā. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.