Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.
Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.
Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu – attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.
Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR). Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un vīzas saņēmēji nav sociāli apdrošinātas personas Latvijas Republikā.
Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.
Likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.
