0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIParedz turpināt PVN samazinātās likmes piemērošanu vietējiem augļiem un dārzeņiem, kā arī saglabāt raitu nodokļa pārmaksas atmaksu

Paredz turpināt PVN samazinātās likmes piemērošanu vietējiem augļiem un dārzeņiem, kā arī saglabāt raitu nodokļa pārmaksas atmaksu

Pēc Finanšu ministrijas informācijas

Foto: ww.visualhunt.com

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai  veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam.

Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā.

Tomēr depozīta iepakotājam būs pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Ar PVN apliekamā vērtība ir jākoriģē par summu, kas ir vienāda ar atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma depozīta maksu, kurā ir jau iekļauts PVN.

Tāpat izmaiņas varētu skart apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības regulējumu darījumos ar kokmateriāliem. Mērķis ir panākt vienotu likuma izpratni un tā interpretāciju, lai norma būtu skaidra un nepārprotama gan PVN maksātājiem, gan VID.

Plānots, ka šis PVN jomas regulējums stāsies spēkā vienlaicīgi ar minētās depozīta sistēmas ieviešanu, t.i., 2022.gada 1.februārī, tādējādi ar likumprojektu ir piedāvāts attiecīgi papildināt likuma pārejas noteikumus.

precizēts, ka PVN likuma 141.panta otrā daļa ir piemērojama, ja iekšzemē tiek sniegti ar kokmateriāliem saistīti pakalpojumi, kuri ir minēti PVN likuma 141.panta ceturtajā daļā, proti, neatkarīgi no tā, vai minētie sniegtie pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar PVN likuma 141.panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi.

Lai PVN likumā neveidotos atšķirīgas redakcijas pēc būtības līdzīgiem regulējumiem saistībā ar šo īpašo nodokļa maksāšanas kārtību, ir veikti tehniska rakstura precizējumi arī PVN likuma 143.pantā attiecībā uz darījumiem ar metāllūžņiem pēc līdzības ar grozījumiem, kas piedāvāti PVN likuma 141.pantā.

Likumprojekts, pēc tā apstiprināšanas Saeima, varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020.gada 1.septembrī valstī bija 79 041reģistrētu PVN maksātāju.

 

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: ww.visualhunt.com

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai  veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam.

Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā.

Tomēr depozīta iepakotājam būs pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Ar PVN apliekamā vērtība ir jākoriģē par summu, kas ir vienāda ar atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma depozīta maksu, kurā ir jau iekļauts PVN.

Tāpat izmaiņas varētu skart apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības regulējumu darījumos ar kokmateriāliem. Mērķis ir panākt vienotu likuma izpratni un tā interpretāciju, lai norma būtu skaidra un nepārprotama gan PVN maksātājiem, gan VID.

Plānots, ka šis PVN jomas regulējums stāsies spēkā vienlaicīgi ar minētās depozīta sistēmas ieviešanu, t.i., 2022.gada 1.februārī, tādējādi ar likumprojektu ir piedāvāts attiecīgi papildināt likuma pārejas noteikumus.

precizēts, ka PVN likuma 141.panta otrā daļa ir piemērojama, ja iekšzemē tiek sniegti ar kokmateriāliem saistīti pakalpojumi, kuri ir minēti PVN likuma 141.panta ceturtajā daļā, proti, neatkarīgi no tā, vai minētie sniegtie pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar PVN likuma 141.panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi.

Lai PVN likumā neveidotos atšķirīgas redakcijas pēc būtības līdzīgiem regulējumiem saistībā ar šo īpašo nodokļa maksāšanas kārtību, ir veikti tehniska rakstura precizējumi arī PVN likuma 143.pantā attiecībā uz darījumiem ar metāllūžņiem pēc līdzības ar grozījumiem, kas piedāvāti PVN likuma 141.pantā.

Likumprojekts, pēc tā apstiprināšanas Saeima, varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020.gada 1.septembrī valstī bija 79 041reģistrētu PVN maksātāju.