Valsts sekretāru sanāksmē 18. aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"", kas paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā.

Noteikumu projekts nosaka, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu pakalpojumiem, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

• pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;
• pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā. Šāda veida pakalpojumi parasti ir ar augstu pievienoto vērtību, kā arī var radīt salīdzinoši augstu transfertcenu risku;
• pakalpojumu sniedzējs saistībā ar pakalpojumu neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus, turklāt šo pakalpojumu sniegšanas rezultātā pakalpojumu sniedzējam šādi riski nerodas. Būtisku risku uzņemšanās un kontrole parasti saistīta ar augstu pievienoto vērtību.

Minētajiem kritērijiem visbiežāk atbilst tādi starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību starpā atbalsta funkciju ietvaros sniegtie pakalpojumi, kā grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, ar personālvadību saistīti pakalpojumi, ar interneta un telekomunikāciju pakalpojumiem saistītās atbalsta funkcijas u.c.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums, ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 214.punktu, būs attiecināms uz kontrolētiem darījumiem, kuri veikti gan pārskata periodos, kas bija pirms konkrēto grozījumu pieņemšanas, gan pēc to pieņemšanas. Transfertcenu dokumentācijas, tajā skaitā, saistībā ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, sagatavošanas termiņš par 2018.pārskata periodu ir paredzēts līdz 2019.gada beigām.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka  jebkura aktīva nodošana bez atlīdzības ir uzskatāma par peļņas sadali un apliekama ar UIN. Minētais attiecināms arī uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājs beidz maksāt UIN bez likvidācijas, piemēram, zemnieku saimniecība izvēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par UIN piemērošanu, mainot UIN maksātāja statusu, vai citādā veidā beidz maksāt UIN, neveicot reorganizāciju saskaņā ar Komerclikuma normām, noteikumu 20.¹ punkts atrunā pienākumu veikt UIN nomaksu.

Noteikumi arī tiek papildināti ar skaidrojumiem  attiecībā uz izdevumiem, kuri nevar tikt uzskatīti par saimnieciskās darbības izdevumiem, ņemot vērā darījumu ekonomisko būtību. Vispārējā gadījumā procentu maksājumi par saņemtu aizņēmumu aktīvu iegādei ir saimnieciskās darbības izdevumi. Savukārt procentu maksājumi par saņemtu aizņēmumu savu aktīvu iegādei nevar tikt attiecināti uz saimnieciskās darbības izdevumiem. UIN piemērošanai par savu aktīvu iegādi ir uzskatāma uzņēmuma pievienošana uzņēmumam, kura aktīvu iegādei tika saņemts aizņēmums. Minētais skaidrojums attiecināms arī uz tādiem gadījumiem, kur nodokļu maksātājs izveido jaunu uzņēmumu aizdevuma saņemšanai tāda uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, kuru pēc tā kapitāldaļu iegādes pievieno jaunizveidotajam uzņēmumam.