Pārskats par nodokļu atvieglojumiem 2023. gadā

Nodokļu atvieglojumi ir būtiska valsts fiskālās politikas sastāvdaļa, kas ietver novirzes no vispārējā nodokļu režīma ar mērķi samazināt nodokļu slogu noteiktām nodokļu maksātāju grupām vai veicināt konkrētas ekonomiskās un sociālās aktivitātes. Šie atvieglojumi var izpausties dažādās formās, piemēram, samazinot nodokļu likmes, atbrīvojot no nodokļu maksāšanas vai piešķirot nodokļu atlaides. To piemērošanas pamatā ir dažādi kritēriji, tostarp ienākumu līmenis, ģimenes stāvoklis vai saimnieciskās darbības veids.

2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%.

No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā apmēram trešdaļu jeb 1 129,6 miljonus eiro veido PVN atbrīvojumi. Pārsvarā tie ir PVN atbrīvojumi tādām precēm un pakalpojumiem, ko paredz Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. PVN atbrīvojumiem ir vairāki mērķi, tomēr būtiskākais ir atbalstīt mājsaimniecības noteiktu pakalpojumu, piemēram, medicīnas, izglītības, kultūras, sociālās rehabilitācijas un citu saņemšanai.

Valsts negūto ieņēmumu summa, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā veidoja 1 305,1 miljonus eiro. Visbūtiskākie IIN atvieglojumi ir neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, kā arī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu. Neapliekamajam minimumam ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem dar­ba ņēmējiem un tādējādi tas mērķtiecīgāk var ietekmēt tādus ar darba tirgu saistītus jautājumus kā bezdarbs, ekonomiskā aktivitāte, nabadzība un atkarība no pabalstiem. Pensionāra neapliekamais minimums nodrošina to, ka personas saņemtie ienākumi, kas nepārsniedz noteikto limitu, netiek aplikti ar nodokli, tādējādi netiek samazināti ienākumi pensijas saņēmējiem, kas lielākajā daļā gadījumu ir sociāli un ekonomiski mazāk aizsargāti. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošu personu ir valsts atbalsts mājsaimniecībām ar bērniem, kur vismaz viens no vecākiem strādā, tādējādi tas ir viens no instrumentiem, kas veicina vecāku nodarbinātību.

Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.

Nodokļu atvieglojumu veidi

Viens no svarīgākajiem nodokļu atvieglojumu veidiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi, kas ietver PVN neapliekamus darījumus un samazinātās PVN likmes. PVN samazinātās likmes piemēro, lai mazinātu nodokļu slogu atsevišķām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi padarot tās pieejamākas patērētājiem. Piemēram, Latvijā PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, grāmatām un preses izdevumiem. Savukārt, ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu saraksts ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Otrs nozīmīgs nodokļu atvieglojumu veids ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi, kas ietver neapliekamos minimumus, nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām, attaisnotos izdevumus un neapliekamos ienākumus. Neapliekamie minimumi, piemēram, pensionāra neapliekamais minimums un diferencētais neapliekamais minimums, samazina nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Savukārt, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām sniedz atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Dabas resursu nodokļa (DRN) atvieglojumi (atbrīvojumi) ir vērsti uz vides politikas mērķu sasniegšanu, motivējot ražotājus un tirgotājus īstenot atbildības principu un samazināt atkritumu daudzumu. Šie atvieglojumi tiek piemēroti, piemēram, par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem, kā arī par videi kaitīgām precēm.

Akcīzes nodokļa (AN) atvieglojumi tiek piemēroti akcīzes precēm, ja to izmantošana neatbilst AN piemērošanas mērķim, piemēram, rūpnieciskajā ražošanā vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes siltumapgādei. Samazinātās AN likmes piemēro alum, kas saražots mazajās alus darītavās, un vīnam, kas saražots mazajās alkoholisko dzērienu darītavās.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi ietver UIN likumā noteiktos atvieglojumus ziedotājiem, atvieglojumus ienākumam no tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kā arī atvieglotus nodokļa režīmus un nodokļa atvieglojumus ar pārejas periodu.

Nodokļu atvieglojumu ietekmes vērtēšanai tiek izmantotas dažādas metodes. Latvijā nodokļu atvieglojumu ietekmi vērtē pēc zaudēto ieņēmumu metodes, kas aprēķina tos ieņēmumus, kas nenonāk valsts budžetā šo atvieglojumu piemērošanas rezultātā. Valsts negūto ieņēmumu prognozes, kas rodas PVN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, tiek aprēķinātas, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, to kopējo apmēru un īpatsvaru IKP, kā arī prognozēto tautsaimniecības attīstību un ģeopolitisko notikumu ietekmi uz patēriņa cenām.

Pērn kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija 3 113,5 milj. euro, kas ir 8,0% no IKP un 23,2% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem. Lielākie valsts negūtie ieņēmumi 2023. gadā rodas PVN un IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, veidojot attiecīgi 41,9% un 38,6% no kopējiem valsts negūtajiem ieņēmumiem.