0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada decembrī

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada decembrī

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada decembrī.   Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Komisijas sekretariāts lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai par šā lēmuma atcelšanu paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID). Jaunuzņēmums informāciju par periodā līdz 2017. gada 1. aprīlim šajā likumā paredzēto nodokļu nomaksu, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksām privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, jaunuzņēmuma ziņojumus par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem un ziņas par darba ņēmējiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada decembrī.

 

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums

Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Komisijas sekretariāts lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai par šā lēmuma atcelšanu paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID). Jaunuzņēmums informāciju par periodā līdz 2017. gada 1. aprīlim šajā likumā paredzēto nodokļu nomaksu, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksām privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, jaunuzņēmuma ziņojumus par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz VID līdz 2017. gada 15. aprīlim.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Noteikts, ka  autoceļu lietošanas nodevu maksā par likuma (1.pielikumā) noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu, tostarp apļveida krustojumos) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Mainītas autoceļu lietošanas nodevas likmes

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi.

1) paaugstinātas dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likmes par: dabas resursu ieguvi; ūdeņu ieguvi; gaisa piesārņošanu; videi kaitīgām precēm; preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola materiāliem; akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm); pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem;

2)  noteikts jauns DRN objekts – ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem;

3) izslēgts DRN objekts – zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās siltumnīcefekta gāzes, jo šāda darbība ir aizliegta;

4) veiktas izmaiņas, nosakot, ka Valsts vides dienesta pārziņā nodota lēmuma par atbrīvojumu no DRN maksāšanas piešķiršanas un piemērošanas procesa administrēšanā;

5) mainīta spēkā esošā proporcija DRN ieņēmumu par oglekļa dioksīda CO2 emisiju pārdales procesā, nosakot, ka 60 % nodokļa ieņēmumu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 40 % apmērā tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā

No 2017.gada 1.janvāra tiek atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, kas iegūta: no atjaunojamiem energoresursiem; hidroelektro-

stacijās; koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai;    siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā. Elektroenerģijas nodokļa likuma 6.panta ceturtajā daļā aizstāta atsauce uz Regulu Nr.31/96 ar atsauci uz Regulu Nr.282/2011.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likuma II nodaļa papildināta  ar 13.3 pantu, nosakot VID  tiesības, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par  domēna vārda atslēgšanu; lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai. 19.panta pirmā  daļa papildināta  ar 22.1 punktu, pamatojoties uz VID  pieprasījumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā nodrošina domēna vārda atslēgšanu vai lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"

Ar grozījumiem mainītas nodokļa aprēķina likmes tabakas izstrādājumiem (13.pants). 20.pants.papildināts ar  sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu, nosakot  papildus nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus diplomātiem un starptautiskām organizācijām .

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”

 

Ar grozījumiem papildināts likuma 3.pants, nosakot, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā drīkst veikt:

1) grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis:

- grāmatvedis – fiziskā persona, ar kuru noslēgts darba līgums un kuras atbilstību noteiktai grāmatveža kvalifikācijai apliecina izglītības dokuments vai pieredze;

- ārpakalpojumu grāmatvedis – persona, ar kuru noslēgts rakstveida līgums (izņemot darba līgumu), kurā noteikti tās pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos un kuras kvalifikāciju apliecina izglītības dokuments vai pieredze;

2) uzņēmuma vadītājs:

- individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks;

- fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību;

- individuālais komersants;

- kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.

Likums papildināts ar jaunu 3.1pantu, kurā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 euro, veikti arī citi grozījumi un precizējumi.

23.11.2016.

01.07.2017.

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Ar grozījumiem papildināta reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, nosakot, ka  tas tiek pārdēvēts par “reprezentatīvo automobili”. Noteikta, ka iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies 2008.taksācijas periodā) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma. Ierobežojums  zaudējumu segšanai stājas spēkā ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā. Noteikts, ka periods, kādā EM  izvērtē nodokļa maksātāja iesniegto atbalstāmo investīciju projektu, tiek pagarināts no trijiem mēnešiem līdz 12 mēnešiem. Ar 2017.gadu nodokļa avansa maksājumu aprēķins tiks veikts automātiski, un nodokļa maksātājs iepazīsies ar tam aprēķināto avansa maksājumu, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. No likuma tiek izslēgtas normas, kas avansa maksājumu aprēķinā paredzēja piemērot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu. Uzņēmumiem, kam pasludināts maksātnespējas process un administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, ir pienākums iesniegt VID uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Likums papildināts ar jaunām normām saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

 

 

Ar grozījumiem  ir paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija, nosakot, ka par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma, vai norēķinu sistēma. Noteikts skaidras naudas lietošanas aizliegums darījumos no 7200 euro fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Noteikts pienākums interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID  pieprasījuma saņemšanas,  sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem. Ja nodokļu maksātājs veiks nereģistrētu saimniecisko darbību tīmekļa vietnē vai veicot saimniecisko darbību, sevi neidentificēs, vai arī, nodokļu maksātājam būs apturēta saimnieciskā darbība, VID būs tiesības ierobežot tīmekļa vietnes darbību. Likumā veikti arī citi papildinājumi un redakcionāli precizējumi.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumā veikti šādi būtiskākie grozījumi:

1)  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektajā daļā noteiktais 10 procentu ierobežojums dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos nav piemērojams maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām nodokļa maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”, attiecībā uz:

- iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām;

-  iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja piepildās likumā noteiktie nosacījumi;

2) no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā noteiktos nosacījumus;

3) nodokļu maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas:

- stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamam atbilstoši MK 2016.gada 15.jūlija noteikumos Nr. 484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības” noteiktajai kārtībai, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības, izmaksā komersants, iestāde, biedrība, nodibinājums, fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī individuālais uzņēmums, tai skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, un citi saimnieciskās darbības veicēji;

- stipendijas, kuras izmaksātas studējošajam, kas apgūst medicīniskās izglītības programmu, izglītības programmas apguves veicināšanai, un kuras izmaksā no ārstniecības iestādes līdzekļiem.

- palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanās līdz ārstniecības iestādei nodrošināšanai);

4) noteikta kārtība, kādā palielināms maksātāja apliekamais ienākums, ja maksātājs – pensiju plāna dalībnieks – taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos, bet taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā veic arī izmaksas no pensiju plāna;

5) ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;

6) nodokļu maksātājam paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;

7) veikti redakcionāli grozījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu un kļūdaini iemaksāta nodokļa atmaksu;

8) nodokļu maksātājam nav jāmaksā nokavējuma nauda, ja taksācijas gada laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs un taksācijas gada laikā neveidojas kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiskākie grozījumi.

1) noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kura vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru.

Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs maksā obligāto iemaksu avansu 130 euro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi. Pārvadātājs ir tiesīgs samazināt ikmēneša obligāto iemaksu maksājumu par samaksāto avansu par personām, kuras vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru;

2) noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kurai saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai. Personai, par kuru maksā fiksēto maksājumu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, iemaksu objekts atbilst divu MK noteikto minimālo mēneša darba algu apmēram;

3) noteikts, ka, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs, taču ne agrāk kā 60 dienas pirms dienas, kad darba devējs iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu. MK  nosaka gadījumus, kad darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs. Vienlaikus ir noteikts, ka darba ņēmēja statusa iegūšanas un zaudēšanas datumi netiek laboti un precizēti.  Sākot ar 2017.gada 1.jūliju VID nedrīkst pieņemt darba devēja ziņojumus, kuros darba ņēmējiem norādītās ziņas neatbilst darba ņēmēju statusa periodiem.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Ar 2017.gada 1.janvāri tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms  dārgmetālu aprites jomā, likumu papildinot ar 143.pantu,  nosakot kādām  dārgmetālu preču piegādēm piemērojams īpašais PVN režīms. Likumā ir veikti grozījumi, ar kuriem tiek ierobežota iespēja reģistrētiem PVN maksātājiem nepamatoti atskaitīt priekšnodokli par tādas automašīnas iegādi, nomu vai importu, kā arī izmaksām tās uzturēšanai, kas reģistrēta par kravas automašīnu (N1 kategorija) un vienlaikus uzskatāma par reprezentatīvu automobili atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai.  PVN maksātājiem tiek atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, un noteikts, ka jaunreģistrētiem PVN maksātājiem taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis un tas tiek saglabāts uz sešiem kalendāra mēnešiem kopš reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, arī valsts un pašvaldības iestādēm un pašvaldībām, kas ir reģistrētas PVN maksātājas saskaņā ar likuma 58.pantu vienīgi, lai saņemtu likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu, taksācijas periods ir noteikts viens ceturksnis.

Likumā ir precizēta 118.panta astotā daļa, nosakot, ka VID ir tiesīgs pieprasīt, lai reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī. Likuma 135.pantā tiek izslēgta septītā un astotā daļa. Tādējādi lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem ar 2017.gada 1.janvāri vairs nebūs jāiesniedz VID tsevišķs pārskats par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību, minētā informācija būs norādama PVN deklarācijas PVN 1 pielikuma “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” I daļā “PVN summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”, atšifrējot darījumus ar katru lauksaimnieku no pirmā centa.   Uzņēmējiem, kas veic darījumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, pārskats par piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām vairs nebūs jāiesniedz.

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

 

 

Likums ir papildināts ar jaunu 6.panta pirmās daļas 6.punktu, nosakot, ka no izložu organizētājiem par interaktīvajām izlozēm (interaktīvo izložu organizēšanas licence) iekasējama valsts nodeva 10 000 euro par katru kalendāro gadu. Likuma 7.pants ir izteikts jaunā redakcijā, precizējot izložu nodokļa likmi un apliekamo objektu izlozēm un momentloterijām:

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā

Likuma 3.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājs ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, – transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), kuram Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts likuma 2.pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai kura īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam šā likuma 2.pantā minētajam ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes, vai persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. Likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piemērot atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Ar 2017.gada 1.janvāri palielinātas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2016.gadā pret 2011.gadu. Likums papildināts ar jaunu II1nodaļu, kurā noteikta ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtība. Noteikts, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, lai piedalītos ceļu satiksmē Latvijas teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili, ir jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis atbilstoši automobiļa izmantošanas laika periodam. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturēto elektronisko pakalpojumu sistēmu transportlīdzekļa un tā vadītāja identificēšanai. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā par transportlīdzekli, kurš ir vai tiek reģistrēts diplomātiskās, konsulārās vai starptautiskās organizācijas pārstāvniecības vai tādas personas īpašumā, turējumā vai valdījumā, kurai ir diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas, un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas (darbinieka) vai karavīra īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo ārvalstī reģistrētu automobili, ja tas reģistrēts valstī, kurā šī persona pilda dienesta vai darba pienākumus. Par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, veic kravas pašpārvadājumus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā 25 procentu apmērā, ievērojot likuma 7.panta 4.1 daļā minētos nosacījumus. Redakcionāli grozījumi veikti likuma 14.panta pirmās daļas 4. un 6.punktā.  Spēku zaudē likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” .

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”

Likuma 10.panta otro daļa papildināta  ar 36. un 37.punktu, nosakot, ka VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, VID ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības:  likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;  likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu)."

23.11.2016.

01.01.2017.

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Ar grozījumiem precizēta mazā alkoholisko dzērienu darītavas definīcija un noteikta kārtība skaidras naudas norēķiniem par mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražotajiem dzērieniem.

01.12.2016.

24.12.2016.

Publisko iepirkumu likums

Likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

15.12.2016.

01.03.2017.

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Likums papildināts ar 11.panta otrās daļas 137.punktu, nosakot, ka valsts nodeva ir maksājama par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu.

15.12.2016.

12.01.2017.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

 

Ar grozījumiem noteikts, ka uzņēmumam, kas ar 2017.gada 1.janvāri vēlas iegūt vai atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 2017.gada 31.janvārim ir jāiesniedz VID pieteikums, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam attiecībā uz nākamo taksācijas periodu. No likuma izslēgtas normas, kas attiecas uz nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.  Atceltas normas, kas paredzēja ar 2017.gada 1.janvāri nodalīt no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9 procentiem uz 5 procentiem un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru. Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 euro ir 15 procenti. Pārejas noteikumos ir noteikts, ka 2017.gadā mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 12 procenti.

No Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izslēgtas normas, kas noteica atšķirīgu mikrouzņēmumu nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados, kopš mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanas, kā arī ja mikrouzņēmums nodarbina darbinieku, kurš trīs gadus un vairāk jau ir bijis nodarbināts mikrouzņēmumā.  Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā no Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa. Pēc šī termiņa ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru.

20.12.2016.

01.01.2017.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Ar grozījumiem noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieki, izņemot mikrouzņēmuma, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.2panta izpratnē, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. No likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir izslēgtas normas, kas noteica, ka no 2017.gada 1.janvāra minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāmaksā par visiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kā arī par darbiniekiem, kuru algotā darbā aprēķinātā darba alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, kā arī spēkā nestājas citas ar šo normu spēkā stāšanos paredzētās normas.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016.gada 29.novembra  noteikumi Nr.749 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

Noteikumos ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:

1) papildināts noteikumu 18.2 punkts, nosakot, ka pie ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir pieskaitāmas: darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23 euro; darba devēja piešķirtie apbalvojumi, kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs;

2) precizēts noteikumu 18.7 punkts, nosakot, ka kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā;

3) lai nodrošinātu vienveidīgu un precīzu likuma 8.panta 5.2daļas piemērošanu, noteikumi papildināti ar piemēriem;

4) noteikumu 35.punkts izteikts jaunā redakcijā, precizējot, ka fiziskās personas ienākumu neapliekamo apmēru – 3000 euro gadā  piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis -ieguves;

 5) noteikts, ka no nodokļa maksātāja ar algas nodokli apliekamā ienākuma izslēdz  arī tādus darba devēja veiktos apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kas veikti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un  apdrošināšanas sabiedrībās.

29.11.2016.

02.12.2016.

Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra  noteikumi Nr. 753 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība””

Ar grozījumiem noteikta  alkoholisko dzērienu zudumu normu piemērošanas kārtība, maksimāli mazinot alkoholisko dzērienu nepamatotu norakstīšanu zudumos katrā to ražošanas posmā, lai nepieļautu iespējamu šādu alkoholisko dzērienu nonākšanu apritē izvairoties no akcīzes nodokļa nomaksas.

29.11.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 6.decembra noteikumi Nr.766 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””

 

Noteikumos ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:

1) noteikumi ir papildināti ar jaunu 18.5punktu attiecībā uz nerezidenta gūtajiem ienākumiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, nosakot ka, ar Latvijā esoša īpašuma atsavināšanu saprot arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā. Papildināts noteikumu 134.punkts, precizējot, ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām;

2) precizēts noteikumu 125.1punkts, precizējot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides ziedotājiem piemērošanu, kā arī noteikumi papildināti ar jaunu 125.3punktu;

3) noteikumu 136.1.apkšpunkts precizēts attiecībā uz informācijas sniegšanu VID par maksājumiem nerezidentiem, kā arī noteikumi ir papildināti ar jaunu 140.1punktu. Attiecībā uz maksājumiem, kuri tiks izmaksāti nerezidentiem, ar 2017.gada 1.janvāri būs spēkā jauna kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniegs informāciju VID;

4) precizēts  noteikumu 18.pielikuma nosaukums – “Pārskats par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā”, kā arī papildināta 18.pielikuma sadaļa “Ienākuma veida kods:” ar jaunu ienākuma veidu kodu “21 – citi ienākumi”;

5) noteikumu 71. un 135.punktā veikti redakcionāli precizējumi.

06.12.2016.

10.12.2016.

Ministru kabineta 2016. gada 6.decembra noteikumi “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”

Noteikumi nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu likmi (turpmāk – brīvprātīgo iemaksu likme) personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī minēto likmju sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem.

06.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 807

“Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”

Noteikumu 10.punkts nosaka, ka pašvaldība, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci) un pieņēmusi lēmumu par licences kartītes izsniegšanu taksometram, izsniedz licences kartīti, ja par taksometru veikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums. Pašvaldība datus par licences kartītes derīguma termiņu vai anulēšanu ievada Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

13.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 820 “Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”

Noteikumi nosaka elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu (pielikums) un tās aizpildīšanas kārtību. . Elektroenerģijas daudzumu elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norāda megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. Spēku zaudē MK 2007. gada 13. februāra noteikumi  Nr. 128 “Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību”.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 824 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””

Ar grozījumiem veikti tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.3pantu, ar kuru tiks ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm ar 2017.gada 1.janvāri, noteikumi papildināti ar  143.pantu”. Kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R6” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.3pantu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem PVN 1 pielikuma I daļā būs jāatšifrē taksācijas periodā veiktie darījumi ar katru lauksaimnieku no pirmā eurocenta. No noteikumiem tiek svītrots 6.pielikums, kā arī normas, kas nosaka PVN 5 pielikuma aizpildīšanas kārtību. No noteikumiem svītrota norma, kas noteica        1. un 2.pusgada taksācijas periodu. No 2017.gada 1.aprīļa tiek ieviests jauns kods “C”, kas lietojams, atšifrējot darījumus par vieglo transportlīdzekļu iegādi un importu, vienlaikus norādot, ka minētais speciālais kods attiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Tādējādi, sākot ar 2017.gada 1.aprīli, PVN deklarācijas PVN 1 pielikuma I daļa ir papildināta ar atsevišķu speciālu kodu “C”.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 836 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017. gadā””

Valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembrī noteikumi Nr. 842 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr. 162 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem””

Ar grozījumiem noteikta kārtība,  kādā likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo VID par tādiem personu aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, kodus atbilstoši darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā un ziņojuma veidlapu. Savukārt zvērinātam notāram kā likuma subjektam noteikumi nosaka kārtību kādā tas iesniedz ziņojumu VID par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.  Likuma subjekti, izņemot kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, ziņojumu par aizdomīgu darījumu iesniedz elektroniski kā nestrukturētu dokumentu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 843 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 908 "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm"

Noteikumos veiktie šādi būtiskākie grozījumi:

1) precizēta lietotā terminoloģiju, aizstājot vārdus “Latvijas Republikas valsts piederīgie” ar vārdiem “Latvijas pilsoņi”;

2) noteikumi papildināti ar informāciju par to, kā aprēķina atmaksājamo akcīzes nodokļa summu par tabakas lapām, karsējamo tabaku un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu;

3) persona iesniegumu par nodokļu atmaksu iesniedz Ārlietu ministrijas Valsts protokolā vai Aizsardzības ministrijā divos eksemplāros, jo viens eksemplārs paliek attiecīgi Ārlietu ministrijas Valsts protokolā vai Aizsardzības ministrijā, savukārt otrs eksemplārs tiek iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā;

4) noteikts pienākums diplomātiskajam aģentam vai administratīvi tehniskajam darbiniekam daļēji iemaksāt valsts budžetā atmaksāto PVN par iegādāto automašīnu, ja tā tiek pārdota trīs gadu laikā no iegādes brīža, kā arī informācijas apriti minētajā gadījumā;

5) precizēts  noteikumu 3. un 4.pielikumā preču un pakalpojumu klāsts, par kuriem PVN tiek atmaksāts;

6) summu robežvērtības noapaļotas līdz euro;

Veikti arī citi grozījumi un papildinājumi.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 852 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 22. maija noteikumos Nr. 361 “Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem””

Grozījumi noteikumos veikti ar mērķi samazināt starpinstitucionālo administratīvo slogu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādēm un atvieglot lēmumu pieņemšanas un līgumu uzraudzības sistēmu.

 

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 853 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas””

 

-          Ar grozījumiem noteikts, ka  DRN piemēro arī derīgo izrakteņu ieguves procesā iegūtajiem blakusproduktiem; noteikts jauns DRN objekts: par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem (Daugavas kaskādes HES); mainītas kategorijas elektriskajām un elektroniskajām iekārtām; precizēta kārtība, kādā aprēķina un maksā DRN par uguņošanas ierīcēm; precizētas definīcijas attiecībā uz plastmasas iepirkumu maisiņiem un to materiāliem; izslēgta no DRN objektiem zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās siltumnīcefekta gāzes;

-          paaugstināta DRN likme visu veidu riepām;

-          mainīta DRN maksājumu sadale par oglekļa dioksīda (CO2) emisijā; precizēta DRN maksāšanas kārtība par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm); papildināts ar koksni materiālu veidu uzskaitījums, no kā tiek ražoti vienreiz lietojami trauki. Noteikumos veikti arī citi grozījumi.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr.854 “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1294 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm"

Ar grozījumiem nodrošināta noteikumu atbilstība grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī atvieglota lēmumu pieņemšana un līgumu uzraudzību atbrīvojuma no nodokļa samaksas sistēmā. Turpmāk gan šīs sistēmas kontroli, gan administrēšanu nodrošinās viena VARAM padotībā esošā iestādē – VVD.

20.12.2016.

01.01.2017.

Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 864

“Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi””

Noteikumu projekts uzliek pienākumu VID nosūtīt automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma) trīs mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada puses beigām, kurā iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai pagarināts to darbības termiņš noteiktu informācijas kopumu par katru (ir arī atsevišķi izņēmumi) iepriekšēju nodokļu nolēmumu  katras ES dalībvalsts nodokļu administrācijai. Vienlaikus VID saņems arī attiecīgu informāciju no pārējo ES dalībvalstu nodokļu administrācijām. Informācijas apmaiņa notiks, izmantojot droši datu pārraides sistēmu, kuru izstrādās Eiropas Komisija. Noteikumi nosaka kārtību, kādā VID nosūta informāciju par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem, noteikts informācijas, ar kuru apmainās, apjoms. Noteikumos veikti arī citi grozījumi.

20.12.2016.

01.01.2017.