0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPasaules Bankas pētījums: Latvijas nodokļu un pabalstu sistēma nav efektīva

Pasaules Bankas pētījums: Latvijas nodokļu un pabalstu sistēma nav efektīva

Latvijas Republikas Labklājības ministrija un Pasaules Banka pirmdien, 3. jūnijā, prezentēja pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pētījumā analizētas iespējas, kā apkarot ilgtermiņa bezdarbu valstī un tas ietver atbildes uz šādiem jautājumiem:       Kas ir tie, kuriem nav bijis darba vai tas bijis nestabils? Vai ir pierādījumi, ka bezdarbnieki ir atkarīgi no pabalstiem? Kādas ir iespējas ar nodokļu un pabalstu sistēmu palielināt aizsardzību un radīt stimulus strādāt? Kā darbojas nodarbinātības un apmācības programmas? Latvijā pēc 2008.gada krīzes vērojama ekonomiskās situācijas atveseļošanās, tomēr darba tirgus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pasaules bankas logo
Latvijas Republikas Labklājības ministrija un Pasaules Banka pirmdien, 3. jūnijā, prezentēja pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pētījumā analizētas iespējas, kā apkarot ilgtermiņa bezdarbu valstī un tas ietver atbildes uz šādiem jautājumiem:      
  • Kas ir tie, kuriem nav bijis darba vai tas bijis nestabils?
  • Vai ir pierādījumi, ka bezdarbnieki ir atkarīgi no pabalstiem?
  • Kādas ir iespējas ar nodokļu un pabalstu sistēmu palielināt aizsardzību un radīt stimulus strādāt?
  • Kā darbojas nodarbinātības un apmācības programmas?
Latvijā pēc 2008.gada krīzes vērojama ekonomiskās situācijas atveseļošanās, tomēr darba tirgus vēl nav pilnībā atguvies. Bezdarba līmenis joprojām ir 13,1 procentu līmenī, nodarbinātība - aptuveni 63,8 procenti, kas ir zemāk nekā pirms krīzes. Pastāvot mazam darbavietu piedāvājumam, 50 procenti bezdarbnieku bez darba ir vairāk nekā gadu. Pētījums atklāj, ka cilvēki, kuriem bijis nestabils darbs vai tas nav bijis laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam, pārstāv dažādas demogrāfiskās grupas: tie ir 50 un vairāk gadu veci cilvēki (bieži ar hroniskām slimībām vai invaliditāti), jaunieši ar zemu izglītības līmeni, mājsaimnieces, kas audzina bērnus, gados vecāki pašnodarbinātie - vīrieši. Programmas mērķis ir atbalstīt viņu iekļaušanos darba tirgū, atbilstoši viņu dažādajām iespējām un apstākļiem. Saskaņā ar pētījumu, ir maz pierādījumu, ka būtu plaši izplatīta atkarība no pabalstiem. Atbalsta programmas tiem, kam nav darba, nav dāsnas un tās nesaņem plašs cilvēku loks (salīdzinājumā ar citām ES valstīm). Četrdesmit procenti pabalsta saņēmēju saņēmuši garantētā minimālā ienākuma pabalstu, turklāt tas saņemts tikai vienu reizi un uz īsu laika periodu. Šie pabalsti palīdz brīdī, kad nav ienākumu, taču tie nav pastāvīgs ienākumu avots. Periodā, kad tiek saņemts pabalsts, ir svarīgi, lai bezdarbnieki piedalītos Nodarbinātības dienesta nodarbinātības vecināšanas pasākumos, piemēram, apmācībās. Pašreizējā nodokļu un pabalstu sistēma nav atbalstoša ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū: minimālo ienākumu saņēmēji zaudē vienu latu no pabalsta par katru papildu latu, ko viņi nopelna. Pakāpeniskāka pabalsta samazināšana būtu efektīvāka. Valdības īstenotās nodarbinātības programmas, kas palīdz cilvēkiem atgriezties darbā, ir veiksmīgas - tās veicina nodarbinātības līmeni. Tomēr dažādās programmās un katras programmas ietvaros vērojamas būtiskas rezultātu atšķirības. "Pētījums norāda uz vairākiem iespējamajiem risinājumiem sociālajā politikā, kā uzlabot nodokļu-pabalstu sistēmu un nodarbinātības programmas, lai tās visefektīvāk aizsargātu cilvēkus ar zemiem ienākumiem un palīdzētu tiem, kas sākt strādāt, jo atjaunojas pieprasījums pēc darbaspēka. Šāda politika var veidot pamatu iekļaujošai izaugsmei un nodrošināt ekonomiskās izaugsmes ieguvumus plašākam cilvēku lokam," sacīja Pasaules Bankas vecākā ekonomiste un viena no pētījuma autorēm Emija Sinota (Emily Sinnott).