Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piesardzīgi vērtē Pasaules Bankas (PB) pētījumu par Latvijas nodokļu politiku un atzīst - lai gan tajā konstatētās problēmas saskan ar uzņēmēju redzējumu, skats uz piedāvātajiem risinājumiem atšķiras.

Atgādinām, ka 14. decembrī Pasaules Banka Finanšu ministrijas rīkotajā "Nodokļu forumā" (skat. video zemāk) publiskoja300 000 eiro vērto pētījumu par Latvijas nodokļu sistēmu, uz kura bāzes Finanšu ministrija iecerējusi līdz nākamā gada 1. aprīlim gatavot nodokļu politikas stratēģijas izmaiņas. Pasaules Banka secinājusi, ka, paaugstinot atsevišķas likmes, paplašinot nodokļu bāzi un samazinot ēnu ekonomiku, budžeta ieņēmumus apjomu iespējams būtiski palielināt. Tā arī norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, veicot attiecīgas reformas nodokļu politikā.

Eksperti atzīst, ka nodokļu bāzes paplašināšana ļautu vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), kā arī ieteicams mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) slieksni un pārskatīt patēriņa nodokļa likmes. Banka arī norāda uz PVN plašu piemērošanu, lai gan standarta PVN likme ir tuvu vidējam Eiropas Savienības rādītājam. Tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta, jo uzņēmumi izvairās no nodokļu nomaksas. Eksperti rosina  atteikties no izņēmuma gadījumiem, kādos netiek pievienota standarta PVN likme, un ieviest vienotu likmi. Tāpat būtu jāatsakās no samazinātās likmes,  taču varētu samazināt PVN slieksni.

Pasaules Banka iesaka pārskatīt  sistēmu, kad nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Ieviešot atšķirīgas IIN likmes, zemāka IIN likme tiktu piemērota mazāku algu saņēmējiem, bet augstāka likme - lielāku algu saņēmējiem. Izanalizējot kapitāla nodokļus, PB eksperti secina, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema.

Pasaules Banka arī secina, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, tomēr ne tik, cik vidēji ES.

Analizējot akcīzes nodokli,  eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. Eksperti iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai, bet pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, turpretī akcīzes nodoklis jāpaaugstina tikai alum un vīnam. Ieteicams arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.

Kopumā LDDK piekrīt vērtējumam, ka Latvijas nodokļu sistēmā nepieciešamas izmaiņas un uzskata, ka tās veicot jāievēro principi, kas veicina konkurētspēju, motivāciju attīstīt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus. Viens no būtiskākajiem aspektiem - nodokļu sistēmai jābūt prognozējamai.

Vērtējot PB piedāvātos risinājumus, LDDK norāda, ka pētījuma rezultātā tapušās rekomendācijas nesatur priekšlikumus, kā ar nodokļu politiku panākt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto virsmērķi - ekonomikas izrāvienu. Pamatā tās ir vērstas uz nevienlīdzības mazināšanu, nevis ekonomikas attīstību.

LDDK neatbalsta piedāvāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, jo tas veicinās zemo algu saglabāšanos, palielinās reģionālās attīstības riskus, turpinās no Latvijas "aizbiedēt" produktīvos uzņēmumus un būtiski samazinās iespējas Latvijai piesaistīt augsta līmeņa investorus.

"Ja valdības vēlme ir samazināt nabadzību un palīdzēt mazo algu saņēmējiem, vienīgais atbalstāmais progresivitātes elements būtu neapliekamā minimuma palielināšana zemo algu segmentā un samazināšana vai pat atcelšana augstāku algu grupā," pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, trešdien, 14. decembrī piedaloties Latvijas Nodokļu maksātāju forumā.

Jau patlaban pieejamo datu analīze par solidaritātes nodokļa (SN) maksātāju skaita, ienākumu izmaiņām un nodokļa iekasēšanu liecina, ka sasteigtā un neizvērtētā likuma pieņemšana ir ietekmējusi un mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību. Datu analīzes rezultātā esam secinājuši, ka 30% no solidaritātes nodokļa potenciālajiem maksātājiem būtiski mazinājies ar nodokļiem apliekamais atalgojums.

Atbalstāms ir Pasaules bankas pētījumā ieteiktais priekšlikums ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai. LDDK rīcībā ir pētījumi, kas pierāda - šis priekšlikums dos būtisku pieaugumu gan valsts budžeta ieņēmumos, gan uzlabotu nākotnes izaugsmi uzņēmumiem, gan tautsaimniecībā kopumā.

"Publiskotais pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu ir precīzs, detalizēts un kvalitatīvs analītiskais materiāls, bet secinājumi un ceļš uz attīstību Latvijai jāizvēlas pašiem," piebilst L. Meņģelsone.

Atgādinām, ka LDDK kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru šīs nedēļas sākumā jau nāca klajā ar saviem priekšlikumiem vidēja termiņa nodokļu stratēģijai. Plašāk ar uzņēmēju organizāciju priekšlikumiem var iepazīties LDDK mājaslapā.

Nodokļu maksātāju forums 2016. 1. daļa

Nodokļu maksātāju forums 2016. 2. daļa: