0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEPastāv atšķirīga tiesu prakse, izskatot krimināllietas par kredīta negodprātīgu saņemšanu vai izmantošanu

Pastāv atšķirīga tiesu prakse, izskatot krimināllietas par kredīta negodprātīgu saņemšanu vai izmantošanu

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai  novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai  novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un KL 177. pantu par krāpšanu. Otra atšķirīga izpratne ir par dokumenta, kas piešķir tiesības saņemt kredītu vai citu aizdevumu, saturu. KL 210. pantā paredzētā atbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai tā izmantošanas laikā sasaiste ar KL 275. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par dokumentu viltošanu veidojas tad, kad kredīta vai aizdevuma izsniedzējam tiek iesniegta viltota darba vietas un ienākumus apliecinoša izziņa, VSAA izziņa par sociālās apdrošināšanas iemaksām un ienākumiem pirms nodokļa nomaksas, tas ir, dokumenti, kas satur nepatiesas ziņas. No pētījuma redzams, ka vislielākā risinājumu dažādība pirmstiesas procesa un tiesu nolēmumos ir jautājumā par būtiska kaitējuma pazīmju izpratni, noziedzīgu nodarījuma kvalificējot saskaņā ar KL 210. panta trešās daļas pazīmi – būtisku kaitējumu valstij, kreditoram vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm un tiesībām. Vairumā gadījumu personas saskaņā ar KL 210. pantu notiesātas par negodprātīga kredīta saņemšanu sadzīves priekšmetu iegādei, vienā gadījumā – par hipotekārā kredīta saņemšanu, bet 24 gadījumos nelikumīgi saņemta maksājumu karte ar limitētu kredīta summu. Analizētajos spriedumos saskaņā ar KL 210. panta pirmo daļu notiesātas 42 personas (55 %), ar otro daļu – 4 personas (5 %), bet saskaņā ar trešo daļu – 31 persona (40 %). Apelācijas kārtībā izskatītas trīs krimināllietas, kasācijas kārtībā – viena. Mazais pārsūdzēto spriedumu skaits izskaidrojams ar tiesu piemērotajiem sodiem, kas gandrīz visos gadījumos nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesas informācija/ Tiesu prakses apkopojumi. Jāpiebilst, ka  2013.gada 1.aprīlī stāsies spēkā likums „Grozījumi Krimināllikumā”, kas pieņemts Saeimā 2012.gada 13.decembrī. Ar šiem grozījumiem Krimināllikuma 210.pants izteikts citā redakcijā