Valsts sekretāru sanāksmē 8. augustā izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības sagatavotais informatīvais ziņojums "Problēmjautājumi saistībā ar pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā un to iespējamie risinājumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti. Saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju Latvijā 2014. un 2015.gadā nodokļu ieņēmumu sadalījums, kas tiek novirzīts pašvaldību budžetos, ir 80% no iedzīvotāju ienākuma, 100% no nekustamā īpašuma, 25% no azartspēļu, 100% no vietējā mēroga izložu, 60% no dabas resursu izmantošanas vai vides piesārņošanas, 100% no radioaktīvo vielu izmantošanas un 100% no bīstamo atkritumu sadedzināšanas un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, nodokļa. Ar minēto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības, tādējādi, palielinoties uzņēmumu skaitam pašvaldības teritorijā, attiecīgi pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Pašvaldība ar attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem paredz, kā un ar kādiem paņēmieniem tiks virzīta uzņēmējdarbības izaugsme attiecīgajā pašvaldībā, jo ar attīstītu uzņēmējdarbību iespējams nodrošināt iedzīvotāju skaita stabilizāciju vai tā pieaugumu.

Laika periodā no 2009. gada līdz 2015. gadam Latvijā iedzīvotāju skaits (pēc Centrālās statiskas pārvaldes datiem) samazinājies par 6%, hipotētiski samazinot arī potenciālo uzņēmēju skaitu, tomēr uzņēmumu skaits kopumā palielinājies par 22%, sasniedzot 155 130 ekonomiski aktīvās statistikas vienības (pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumu skaits Latvijā kopumā pieaudzis par 26 693 vienībām).

Uzņēmumu datu bāzes LURSOFT apkopotie dati par 2015.gadu liecina, ka valsts kopējā tendence samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam redzama arī lielākajā daļā Latvijas lielo pilsētu, izņemot Daugavpili.

No visiem uzņēmumiem, kas aizvadītajā gadā reģistrēti Latvijā, 73,01% reģistrēti republikas pilsētās, no kurām vislielākais īpatsvars vērojams Rīgā. Galvaspilsētā dibināti 60,03% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem, tomēr aplūkojot republikas pilsētu datus, Rīgā vērojams arī visstraujākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums . Likvidēto uzņēmumu skaits 2015.gadā audzis visās republikas pilsētās, vislielākais kāpums novērojams Rīgā un Jūrmalā.

Informatīvā ziņojuma aplūkoti iespējamie risinājumi, lai MVU nodrošinātu iespēju aizņemties finanšu līdzekļus saimnieciskās darbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī apskatīti iespējamie risinājumi, lai veicinātu pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu nodošanu komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai.

Ziņojumā secināts, ka pašvaldībām nododot savus īpašumus nomā komersantiem, ir konstatēti gadījumi, kad komersanti, ieguldot savus finanšu līdzekļus objektā, ir ieinteresēts pēc nomas līguma beigām iegādāties minēto objektu savā īpašumā, taču normatīvie akti neparedz iespēju publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma nostiprināšanu ar pirmpirkuma tiesībām zemesgrāmatā. 

Līdz ar to nepieciešams noteikt minimālo ieguldījuma apmēru (vismaz 50%) attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, pie kuras pašvaldība varētu izskatīt iespēju piešķirt uzņēmējam pirmpirkuma tiesības, ja nomnieks nomas līguma termiņa laikā veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Tāpat VARAM, piemēram, konstatējusi gadījumus no pašvaldību pieredzes, kuru rezultātā nav vienotas izpratnes par Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumos Nr.515 „Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” (turpmāk - MKN 515.) ietvertajām normām, kas rada nevēlamas interpretācijas iespējas. 

Ziņojumā rosināts atbalsts uzņēmējiem, piemēram, ņemot vērā pastāvošo situāciju saistībā ar pašvaldību neizmantotajiem nekustamajiem īpašumiem, par kuriem attiecīgi pašvaldība neiekasē nekustamā īpašuma nodokli, kā arī gadījumus, kad komersantiem ir grūtības ar uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai nepieciešamo iekārto iegādi, nepieciešams paredzēt iespēju pašvaldībai izsniegt grantu tādā apmērā, kas atbilst prognozētajiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem 20 gadu periodā par attiecīgo nekustamo īpašumu. Granta finansējuma avots – pašvaldības budžets vai pašvaldības aizņēmums uzņēmējdarbības atbalstam Valsts kasē.

Tiek rosināts arī dot pašvaldībai iespēju, izvērtējot lietderības apsvērumus un pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot kritērijus, kādos gadījumos uzņēmumam var dot galvojumus, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai.