0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

NODOKĻI Pašvaldības kritizē LM ieceri uzlikt sociālajiem dienestiem pienākumu kontrolēt pašnodarbinātos ar zemiem ienākumiem

Pašvaldības kritizē LM ieceri uzlikt sociālajiem dienestiem pienākumu kontrolēt pašnodarbinātos ar zemiem ienākumiem

LPS informācija

(0)

Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aicinot rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā.

LM rosina izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic, taču vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada.

Tas nozīmē, ka

minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi.

Sociālajam dienestam būtu jāizvērtē cilvēka ienākumi un sadarbība, jāpieņem lēmums par cilvēka ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem, jāizsniedz izziņa, kuru nodokļu maksātājs iesniegtu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Tomēr sociālie darbinieki strādā ar iedzīvotājiem, kuriem ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto un mikrouzņēmēju) reālajiem ienākumiem.

Papildus sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas noteikšana samazinās sociālo darbinieku kapacitāti un palielinās noslodzi, pārvēršot sociālo dienestu par kontroles iestādi. Tomēr sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un palīdzības sniegšana mazaizsargātām sociālām grupām – trūcīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem u.c., norāda LPS.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā ir nodokļu nomaksas kontrole un iedzīvotāju konsultēšana. Tāpēc LPS uzsver, ka informācija par konkrētā cilvēka ienākumiem jau ir VID rīcībā, kas īsteno savlaicīgus pasākumus, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes – nodokļu revīzijas (auditus), tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes. Tā rezultātā VID var tikt precizēta informācija par tiem nodokļiem un to apmēru, kas cilvēkam ir noteiktā termiņā jānomaksā.

Līdz ar to LPS akcentē, ka nav jāparedz sociālajiem dienestiem neadekvātas un tā darba pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, vienlaikus palielinot administratīvo slogu. Valstī jau ir nodrošināta nodokļu kontroles sistēma un atbildīgā iestāde VID.

Saskaņā ar VSAA datiem 2019. gadā apmēram 110,6 tūkst. no sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī. Šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Salīdzinājumam vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019. gadā bija 796 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aicinot rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā.

LM rosina izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic, taču vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada.

Tas nozīmē, ka

minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi.

Sociālajam dienestam būtu jāizvērtē cilvēka ienākumi un sadarbība, jāpieņem lēmums par cilvēka ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem, jāizsniedz izziņa, kuru nodokļu maksātājs iesniegtu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Tomēr sociālie darbinieki strādā ar iedzīvotājiem, kuriem ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto un mikrouzņēmēju) reālajiem ienākumiem.

Papildus sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas noteikšana samazinās sociālo darbinieku kapacitāti un palielinās noslodzi, pārvēršot sociālo dienestu par kontroles iestādi. Tomēr sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un palīdzības sniegšana mazaizsargātām sociālām grupām – trūcīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem u.c., norāda LPS.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā ir nodokļu nomaksas kontrole un iedzīvotāju konsultēšana. Tāpēc LPS uzsver, ka informācija par konkrētā cilvēka ienākumiem jau ir VID rīcībā, kas īsteno savlaicīgus pasākumus, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes – nodokļu revīzijas (auditus), tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes. Tā rezultātā VID var tikt precizēta informācija par tiem nodokļiem un to apmēru, kas cilvēkam ir noteiktā termiņā jānomaksā.

Līdz ar to LPS akcentē, ka nav jāparedz sociālajiem dienestiem neadekvātas un tā darba pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, vienlaikus palielinot administratīvo slogu. Valstī jau ir nodrošināta nodokļu kontroles sistēma un atbildīgā iestāde VID.

Saskaņā ar VSAA datiem 2019. gadā apmēram 110,6 tūkst. no sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī. Šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Salīdzinājumam vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019. gadā bija 796 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: