0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ARHĪVSE-LIKUMIPatērētāji būs rūpīgāk jāinformē par pārtikas produktiem
E-LIKUMIBIZNESSTIRDZNIECĪBA

Patērētāji būs rūpīgāk jāinformē par pārtikas produktiem

Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore Aizvadītā gada nogalē stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ar kuru atjauninātas un aktualizētas prasības produktu marķējumiem. Regula būs jāpiemēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti gan galapatērētājiem, gan tiek piegādāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Eiropas Savienībā veiktie pētījumi liecina, ka pārtikas apritē iesaistīti līdz pat 80 procentiem vidējo un mazo uzņēmumu. Arī Latvijā situācija varētu būt līdzīga, tāpēc vēršam uzmanību uz nozīmīgākajām minētās…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore Aizvadītā gada nogalē stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ar kuru atjauninātas un aktualizētas prasības produktu marķējumiem. Regula būs jāpiemēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti gan galapatērētājiem, gan tiek piegādāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Eiropas Savienībā veiktie pētījumi liecina, ka pārtikas apritē iesaistīti līdz pat 80 procentiem vidējo un mazo uzņēmumu. Arī Latvijā situācija varētu būt līdzīga, tāpēc vēršam uzmanību uz nozīmīgākajām minētās regulas prasībām.  Nekādu pārsteigumu nebūs Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone norāda, ka jaunās regulas projekts jau ticis apspriests kopš 2008. gada, tāpēc nekādus pārsteigumus vai neizpildāmas prasības tā neieviesīs. Katrai dalībvalstij jāsāk savā likumdošanā pārņemt jaunās direktīvas prasības, jo tās būs vienādi piemērojamas un interpretējamas visā Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ). Regulā izstrādātas skaidras definīcijas attiecībā uz marķējuma jomu, kā arī noteikts saraksts obligāti norādāmajai informācijai, noteikti kritēriji informācijas salasāmībai, kā arī burtu lielumam. Regula arī noteic, kāda informācija jāietver produkta uzturvērtības paziņojumā. Šīs prasības uzņēmējiem produkta marķējumā būs jāievēro obligāti. Jauno prasību ievērošanai paredzētais pārejas periods ir trīs gadi pēc regulas stāšanās spēkā (regula stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī) – produktu vispārējām marķēšanas prasībām – un pieci gadi pēc regulas stāšanās spēkā – uzturvērtības obligātajām marķēšanas prasībām. Pārejas periodā marķējuma prasības uzņēmumi varēs ieviest brīvprātīgi, taču pēc pārejas perioda beigām tās būs obligātas. Tāpat uzņēmēji var nesatraukties par jau marķēto produktu likteni - pārtikas produktus, kas būs laisti tirgū vai marķēti līdz pārejas perioda posma beigām, varēs pārdot  līdz krājumu iztirgošanai. Jāņem vērā regulā noteiktais, ka par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo. Ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību ES, tad par informāciju atbildība jāuzņemas šī produkta importētājam ES tirgū. Arī pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kas piegādā pārtiku citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, kura nav paredzēta galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm, būs jānodrošina, ka šiem citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem ir pietiekama informācija par piegādāto produktu. Tāpat pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji būs atbildīgi par jebkurām izmaiņām, ko tie veiks pārtikai pievienotajā informācijā. Mudinās sekot līdzi produktu uzturvērtībai Kāpēc bija nepieciešams ieviest šādu regulu? Gunta Evardsone skaidro, ka jaunajā regulā apvienotas divas galvenās direktīvas, kas līdz šim noteica prasības attiecībā uz preču marķējumiem, kā arī vēl citas regulas, kas skar šo jomu. Lielākā daļa no šo direktīvu noteikumiem izstrādāti pirms gadiem divdesmit, tāpēc tie bija jāatjaunina un jāpielāgo mūsdienu patērētāju vajadzībām. Jaunā direktīva nosaka vienotas definīcijas, principus, prasības un procedūras, kas palīdzēs radīt skaidru sistēmu ES un EEZ valstu pasākumiem, ko piemēro pārtikas produktu informācijai. Tāpat direktīva mazinās iespējas maldināt patērētāju, jo īpaši attiecībā uz pārtikas raksturīgajām pazīmēm, iedarbību un īpašībām, vai arī vēlmi piedēvēt pārtikai tai neesošas ārstnieciskas īpašības. Regulā norādīts, ka nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir ļoti būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ietekmē gan iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās intereses, gan arī viņu veselību un labklājību. Patlaban uzturvērtības marķējums pārtikas produktiem ir brīvprātīgs un daudzi ražotāji jau norāda uzturvērtību daudzumu un enerģētisko vērtību, turpmāk tā būs obligāta prasība, kas ieviesta, lai radinātu patērētājus interesēties, cik daudz un kādas uzturvielas viņi lieto ikdienas uzturā,  un lai mudinātu ievērot veselīgu dzīvesveidu. Pēc pārejas perioda beigām marķējumā patērētājiem salasāmā veidā būs jānorāda pārtikas enerģētiskā vērtība, kā arī tauku, piesātināto tauku, ogļhidrātu, cukura, olbaltumvielu un sāls līmenis. Līdz ar to produkta galapatērētājam vajadzētu bez grūtībām uztver uz marķējuma sniegto informāciju, tāpēc, piemēram, marķējumā izmantojams vārds “sāls”, nevis attiecīgās uzturvielas nosaukumu “nātrijs” u.tml. Visa šī informācija jānorāda uz 100 g vai uz 100 ml daudzumu. Papildus to var izteikt arī uz vienu produkta porciju. Nedrīkst maldināt ar izcelsmes valsts norādi Gunta Evardsone skaidro, ka saskaņā ar ES noteikumiem jau tagad vairākiem pārtikas produktiem, proti, liellopu gaļai, medum, olīveļļai un svaigiem augļiem un dārzeņiem, marķējumā ir jānorāda to izcelsme. Šādu prasību turpmāk attiecinās arī uz svaigu cūkgaļu, aitas gaļu, kazas gaļu un mājputnu gaļu. Katrā gadījumā izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norāde būs jāsniedz tādējādi, lai tā nemaldina patērētāju un pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem. Šie kritēriji nebūtu jāpiemēro attiecībā uz norādēm par pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja nosaukumu vai adresi. Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji var brīvprātīgi norādīt pārtikas produktu izcelsmi, piemēram, kur ražots vīns, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Regula noteic, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai, tad jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietu; vai jānorāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta atšķiras. Šobrīd ir atļauts norādīt Eiropas Savienību kā izcelsmes valsti, jo visām dalībvalstīm prasības ir vienādas. Taču, ja ražotājs vēlas, viņš var arī norādīt, piemēram, ka izcelsmes valsts ir Latvija  vai ka produkts ražots Kurzemē. Ražotājam būtu jādomā, vai citu valstu pircējiem, kur varbūt produkts tiks tirgots, konkrētās izcelsmes vieta raisīs kādas asociācijas ar produktu. Tāpat regula paredz, ja nefasētus produktus safasē, tad fasētājam būtu pienākums norādīt, no kurienes nācis produkts. Jāņem vērā, ka pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums vai adrese uz etiķetes neaizstāj norādi par attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu šīs regulas nozīmē. Informācijai jābūt pamanāmai un salasāmai Gunta Evardsone norāda, ka regulā liela uzmanība veltīta tam, lai preču marķējumi būtu salasāmi, lai tie nebūtu uzdrukāti pārāk maziem burtiņiem, kā arī burtu krāsa un marķējuma fons netraucētu saskatīt uzrakstīto. Regulā uzsvērts, ka obligāto pārtikas informāciju sniedz skaidri redzamā vietā tādā veidā, lai tā būtu skaidri saskatāma, skaidri salasāma un neizdzēšama. Tā nedrīkst nekādā veidā būt paslēpta, nomaskēta, padarīta nesvarīgāka vai pārtraukta ar jebkādu citu rakstveida vai attēlu formā sniegtu informāciju vai jebkādiem citiem iestarpinājumiem. Attiecībā uz fasētu pārtiku obligātā pārtikas informācija jānorāda tieši uz iepakojuma vai pievienotās etiķetes. Regulā noteikts minimālais burtu izmērs -  1,2 mm, kā arī definēts salasāmības jēdziens – ir jābūt būtiskam kontrastam starp burtiem un fonu. Ražotājs pats var izvēlēties marķējuma dizainu, burtu šriftu. Paredzēti arī izņēmumi – attiecībā uz īpaši maza izmēra iepakojumu, piemēram, košļājamo gumiju iepakojumu, kuru marķējumam var būt izmantots arī mazāks burtu izmērs. Tāpat tādu pārtikas produktu, kura iepakojums ir pārāk mazs, lai varētu izpildīt obligātās marķēšanas prasības, varēs atbrīvot no prasības obligāti sniegt uzturvērtības norādi. Jābrīdina par alergēniem un nanovielām Jaunā regula ievieš nosacījumu, ka alergēni obligāti jānorāda arī nefasētiem pārtikas produktiem. Pašlaik visas sastāvdaļas, tostarp alergēnas vielas, ir jānorāda tikai fasētu produktu marķējumā. Turpmāk informācija par alergēniem būs jānorāda arī pārtikai, ko piedāvās restorānos vai ēdnīcās. Dalībvalstis pašas varēs izlemt, kāda veidā patērētājiem sniegt minēto informāciju. Patērētājiem arī būs vieglāk konstatēt, vai fasēts produkts satur alergēnus, jo tas būs norādīts produkta sastāvdaļu uzskaitījumā. Šādas prasības pieņemtas, jo dažas produktu sastāvdaļas vai citas vielas, vai citi produkti (piemēram, pārstrādes palīglīdzekļi), ko izmanto pārtikas ražošanā un kas saglabājas tās saturā, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju vai nepanesamību, kas rada apdraudējumu veselībai. Tāpēc ir svarīgi norādīt informāciju, lai patērētāji, jo īpaši tie, kuri cieš no pārtikas alerģijas vai nepanesamības, varētu izdarīt apzinātu un drošu izvēli. Norādāmas būs arī visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli. Aiz šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās jānorāda vārds “nano”. Dažu pārtikas produktu, jo īpaši gaļas un zivju produktu, sasaldēšana un vēlāka atkausēšana arī var ietekmēt to nekaitīgumu, garšu un kvalitāti, tāpēc gadījumā, ja produkts ticis atkausēts, galapatērētāji būs par to jāinformē. Arī internetā jāpublicē informācija par produktu Ja pārtikas produktu paredzēts tirgot ar interneta starpniecību, regula noteic, ka informācijai par produktu būtu jāatbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz veikalā pārdoto pārtiku. Šādos gadījumos attiecīgajai pārtikas produktu obligātajai informācijai vajadzētu būt pieejamai arī pirms pirkuma veikšanas. Patērētājam jābūt redzamai informācijai par produkta nosaukumu un sastāvdaļām, uzturvērtību, alergēniem, glabāšanas vai lietošanas nosacījumiem, kā arī uzņēmuma nosaukumam un adresei, ja nepieciešams – arī izcelsmes valsts, lietošanas pamācība u.c. jaunajā regulā noteiktā informācija. Papildus jābūt redzamai informācijai par produkta derīguma termiņu. Ja lasāms, piemēram, ka produkta derīguma termiņš pēc dienas beigsies, pircējam ir tiesības to neiegādāties. Rezumējot iepriekš minēto, regula paredz, ka patērētājam jālasa marķējums, lai zinātu produktu sastāvu, bet ražotājam šī informācija jāsniedz precīzi.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058