Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz Saeimā apspriežamo likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā"  negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas kvalitāti valstī.

Lai apspriestu deputātu grupas (opozīcijas) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā", LTA rīkoja īpašu publisku apspriedi, pieaicinot Latvijas Konkurences padomes pārstāvi. LTA biedri, modelējot iespējamās grozījumu radītās pārmaiņas, pamatoja, kāpēc neatbalsta grozījumus, kur paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām uz 60 dienām.

Šie grozījumi radīs gan pārtikas preču cenu pieaugumu, gan izkropļos vietējo tirgu, “nogalinās” mazos tirgotājus un radīs vēl virkni negatīvu seku Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai, norāda LTA. Savukārt likumprojekta autori min pretējo: "likuma grozījumiem ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecības preču ražošanu un tautsaimniecības attīstību. Likuma grozījumi atbalsta pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājus un ļauj saglabāt konkurētspēju. Krīzes laikā tas ir tiešs valsts atbalsta veids, kas samazina izmaksas." Tāpat Saeimas 30. marta sēdē A.Šlesers kā viens no likumprojekta atbalstītājiem norādīja, ka ar "šo lēmumu mēs uzlabosim visu Latvijas ražotāju ekonomisko situāciju, it sevišķi tagad, kad kredītresursi maksā piecus un vairāk procentus. Tas nozīmē, ka viņiem nebūs vajadzīgi kredīti, viņi varēs saņemt šos līdzekļus piecu dienu laikā".

LTA prezidents Henriks Danusēvičs atgādināja: “Līdzšinējie maksimālie norēķinu ar piegādātājiem termiņi tika apspriesti un panākta vienošanās ilgstošā piegādātāju un tirgotāju diskusijā, atrodot optimālu variantu. Tie noteikti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un sakrīt ar kaimiņvalstīs noteiktajiem.

Tirgotāji argumentēti norādīja uz negatīvo seku kaskādi, kādu var radīt šie deputātu ieteiktie grozījumi. To skaitā, pārtikas preču cenu kāpumu par aptuveni 5% un sortimenta samazināšanās par 35%, tai skaitā vietējās izcelsmes ražotājiem par 65%.

Likumprojekts absolūti priviliģē globālos tirgotājus, tādējādi radot tiem būtiskas konkurences priekšrocības vietējā tirgū un sekmējot nacionālo tirgotāju likvidāciju.

Norēķinu termiņu samazināšana izsauks procesu, kurā svaiga pārtika (ar īsiem realizācijas termiņiem) tiks aizstāta ar ilgtermiņā derīgiem produktiem, kuru kvalitāte ir būtiski zemāka. Līdz ar to samazināsies vietējo svaigus pārtikas produktus ražojošu mazo uzņēmumu īpatsvars preču plauktos, kur sāks pilnībā dominēt lielražotāju ilgā derīguma termiņa produkti. Papildus tam, pateicoties biežākai maksājumu nepieciešamībai un dubultojoties pavaddokumentu skaitam, palielināsies grāmatvedības izmaksas un maksājumi bankām, kuras jau tā šobrīd gūst nepamatoti augstu peļņu no vietējiem maksājumiem (0,5 eiro par vienu), palielinot banku ieņēmumus par maksājumiem par aptuveni 150 000 eiro mēnesī.

LTA, apkopojot savu biedru viedokli, ir nosūtījusi vēstules attiecīgām institūcijām, kurā norāda sekojošo:

• līdzšinējie maksimālie norēķinu ar piegādātājiem termiņi tika apspriesti un panākta vienošanās ilgstošā piegādātāju un tirgotāju diskusijā, atrodot optimālu variantu;
• līdzšinējie maksimālie norēķini termiņi noteikti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un sakrīt ar kaimiņvalstīs noteiktajiem;
• nepiekrītam iesniegtajiem grozījumiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kurā paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām  uz 60 dienām. Pārtikas preču tirdzniecība arī ir uzņēmējdarbība un tas radītu finansiāli nelabvēlīgu vidi pārtikas preču tirdzniecības vietās, jo preču realizācija ir garāka par grozījumos paredzēto apmaksas dienu skaitu un dokumentu aprite vien var pārsniegt 10-15 dienas;
• apmaksa piecās dienās nav reāla (ceturtdien saņem, pirmdien jābūt apmaksātam), jo daudzi veikalnieki maksājumus veic 1 reizi nedēļā, lai ietaupītu laiku un bankas komisijas (šobrīd 05 eiro par vienu maksājumu), tātad 7 kalendārās dienas ir periods, kad bankā netiek likti maksājumi par preci;
• ja ir vairāki veikali, tad savākt pavadzīmes no tiem aizņem vismaz 3 darba dienas;
• veikalniekam preču pieņemšana parasti aizņem līdz 3 dienām (preču pieņemšana, preču pārbaude, preču izvietošana pārdošanā). Pie kam parasti veikals nestrādā līdz 0 atlikumam, tātad jaunpiegādātā prece dienu vai vairākas gaida noliktavā;
• pretenziju piestādīšanai piegādātājam par kādu produktu, parasti tiek risināta 5 darba dienas;
• tādējādi, pie sekmīga procesa – preces saņemšana, saskaņošana, ielikšana bankā un apmaksa, uzņēmumam ar vairākiem veikaliem nepieciešams vismaz 22 – 25 dienas.

LTA viedoklis par šī likumprojekta pieņemšanas sekām

1. Likumprojekta pieņemšana izsauks pārtikas preču cenu kāpumu par aptuveni 5% un sortimenta samazināšanos par 35%, tai skaitā vietējās izcelsmes ražotājiem par 65%;
2. Likumprojekts izjauc līdzsvaru starp tirgus dalībniekiem un jau tā cietušo nozari nostāda nenovēršamu pārmaiņu priekšā;
3. Likumprojekts absolūti priviliģē globālos tirgotājus, kuriem iepirkuma bāzes ir ārpus Latvijas;
4. Likumprojekts “nogalina” mazos tirgotājus, kuriem pie šī brīža absolūtā preču pārdošanas krituma par 10+% un papildus izmaksām (elektrība, gāze, depozīts utt.) jāpalielina apgrozāmie līdzekļi par vismaz 20% pie bankas kredīta likmes 15% un šaubām, vai bankas dos papildus kredītus mazajiem uzņēmumiem, tātad likumprojekts paredz “iztīrīt” Latviju no mazajiem pārtikas tirgotājiem;
5. Likumprojekts “nogalinās” mazos kvalitatīvu produktu (ar derīguma termiņu līdz 30 dienām) ražotājus, jo tirgotāji masveidā pāries uz produktiem ar garāku derīguma termiņu (piemēram, poļu vai lietuviešu UHT pienu), tādējādi tirgus tiks “iztīrīts” no mazražotājiem tirgus monopolistu interesēs,
6. Likumprojekts būtiski samazina Latvijas tirgotāju konkurētspēju pret radot būtiskas priekšrocības kaimiņvalstu tirgotājiem un vēl pastiprinot (palielinot) latviešu pircēju iepirkšanos kaimiņvalstīs, tāpat būtiski samazinās Latvijas ražotāju konkurētspēju pret citu ES valstu ražotājiem, kuri, pēc apstiprinātām ziņām, neplāno saīsināt norēķinu termiņus;
7. Likumprojekta pieņemšana vēl vairāk kāpinās banku, mūsuprāt, šobrīd pārmērīgo peļņu, ienesot papildus ieņēmumus par pārskaitījumiem aptuveni 130 tūkstošiem eiro mēnesī (papildus biežākiem maksājumiem būs jāveic dalītāki maksājumi par preču piegādēm, jo vienai piegādei būs vairāk pavadzīmju (dažādi norēķinu termiņi).

Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija iebilst pret šādām likuma izmaiņām, norādot, ka tādējādi "tiek nesamērīgi stiprināta lielo starptautisko piegādātāju tirgus vara pret Latvijas mazumtirgotājiem" un "nesamērīgi īsi norēķinu termiņi būtiski skars arī mazākos tirgotājus, kas apvienojušies mazumtirdzniecības kooperācijās vai franšīzes sistēmās".