Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis sievietēm pieaudzis straujāk nekā vīriešiem (attiecīgi par 1,3 un 0,1 procentpunktu). 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2016. gada 3. ceturksnī ES – 59,3 %), tomēr 2016. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,0 %, bet Lietuvā – 62,5 %.

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %). Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju.

2016. gadā par 4 procentpunktiem samazinājās ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 45,5 % 2015. gadā līdz 41,5 % 2016. gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 5 tūkstošiem un 2016. gadā bija 39,5 tūkstoši.

2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,3 %, kas ir par 1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada (2015. gadā – 16,3 %).

No visiem bezdarbniekiem 13,0 tūkstoši jeb 13,6 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2015. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (16,3 %) bija par 4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (20,3 %). 2016. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 13,4 %, bet Lietuvā – 14,5 %.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2016. gadā 31,8 % jeb 461,7 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16,7 tūkstošiem jeb 3,5 %. 4. ceturksnī 32,0 % jeb 461,6 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi.  2016. gadā 20,2 tūkstoši jeb 4,4 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2015. gadā – 22,8 tūkstoši jeb 4,8 %).

Darba samaksa

2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā 2015. gadā. 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 4,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī. Par 1 procentpunktu samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 450,00 eiro, ir palielinājies.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksas lieluma pamatdarbā, %

¹ 2015. gadā minimālā darba alga bija 360 eiro, 2016. gadā – 370 eiro. Datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums

2016. gadā Darbaspēka apsekojums notika 15,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Plašāka informācija par nodarbinātības statistiku pieejama CSP vietnē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs – galvenie rādītāji”. Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).