Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016. gadā bija 2 338,6 milj. eiro, izdevumi – 2 290,8 milj. eiro. Sociālās apdrošināšanas kopbudžeta naudas līdzekļu atlikums palielinājies no 459,0 milj. eiro gada sākumā līdz 506,8 milj. eiro pārskata perioda beigās. Šādu rezultātu ietekmēja ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 47,8 milj. eiro apmērā, lasāms Ziņojumā par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrējamo valsts budžeta programmu izpildi 2016.gadā (ziņojuma pilns teksts lasāms šeit).

Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi

Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 44,4 milj. eiro (+1,9%).

Ieņēmumu proporcijas 2016.gadā ir saglabājušās iepriekšējā gada apmērā - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos no ~90% un citu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa kopējos ieņēmumos ~10%.
Valsts sociālās apdrošināšanas likme 2016. gadā ir saglabājusies iepriekšējo divu gadu apmērā. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri likme samazināta no 35,09% līdz 34,09% no obligāto iemaksu objekta, samazinot gan darba ņēmēja (no 11% līdz 10,5%), gan arī darba devēja likmi (24,09% līdz 23,59%) par 0,5%. Sociālo iemaksu ieņēmumi 2016.gadā bija 2 104,7 milj. eiro, kas par 4,1 milj. eiro (-0,4%) nesasniedza plānoto rādītāju, bet par 56,0 milj. eiro (+2,7%) pārsniedza iepriekšējā gadā ieskaitīto.

Pēc VSAA statistikas datiem obligāto iemaksu veicēju skaits un vidējā iemaksu alga ir palielinājusies no 995,0 tūkst. personu ar vidējo iemaksu algu 693,56 eiro 2015.gadā līdz 996,4 tūkst. personu ar vidējo iemaksu algu 743,58 eiro 2016.gadā. Brīvprātīgo iemaksu veicēju skaits  saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 270 personas ar vidējo iemaksu algu 384,30 eiro. Brīvprātīgo iemaksu kopsumma 2016.gadā par 7,3% pārsniedza iepriekšējā gada rezultātu.

Ar 2016. gada 1. janvāri VSAA nodrošina solidaritātes nodokļa uzskaiti un ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā. 2016. gadā faktiski samaksātais nodoklis sasniedza 54,7 milj. eiro, no tiem 25,8 milj. eiro tika ieskaitīti valsts pamatbudžetā 2016. gadā, bet 28,9 milj. eiro – 2017. gadā.

Iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2016. gadā noteikta 6 procenti, kas ir par 1 procentu vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem pārskaitītas iemaksas 413,4 milj. eiro kopsummā, kas ir par 93,2 milj. eiro vairāk nekā 2015.gadā. Valsts fondēto pensiju shēmā kopējais shēmas dalībnieku pensijas kapitāls 2016. gada 31. decembrī sasniedza 2 764,0 milj. eiro.

Nenodokļu ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā bija 45,6 milj. eiro, kas par 6,0 milj. eiro (+15,1%) pārsniedza iepriekšējā gada apjomu. Palielinājumu pamatā ietekmēja uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā, ko veido 2. līmeņa shēmas dalībnieka nāves, vecuma pensijas pieprasīšanas un pievienošanās ES fondēto pensiju shēmai gadījumā un ieņēmumi no kapitāldaļu pārdošanas. Ieņēmumu no depozītu noguldījumiem 2016.gadā nebija, bet tika veikti četri jauni noguldījumi uz trīs gadiem par kopējo summu 59,0 milj. eiro ar prognozētiem ieņēmumiem 2019.gadā 0,14 milj. eiro. Kopumā Valsts kases termiņnoguldījumos uz 2016.gada beigām (ieskaitot 2014.gada un 2015. gada investīcijas) bija 278,5 milj. eiro.

Saņemto dotāciju no valsts pamatbudžeta apmērs 2016.gadā bija 188,1 milj. eiro, kas ir par 17,8 milj. eiro (-8,7%) mazāk nekā iepriekšējā gadā, ko pamatā ietekmēja dotācijas piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām samazināšanās, ko savukārt ietekmēja piemaksu saņēmēju skaita un vidējā apmēra samazināšanās. Kā arī noslēdzies periods par kuru tika saņemta dotācija,
lai nodrošinātu valsts atbalstu vecāku pabalsta minimālā apmēra mēnesī paaugstināšanai līdz 171 eiro sociāli apdrošinātām personām par bērna kopšanu līdz bērna 1 gada vecumam un naudas pabalsta 100 eiro mēnesī izmaksai vecākiem par bērna kopšanu no bērna 1 līdz 1,5 gada vecumam, kuriem vecāku pabalsts 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim un turpinājās pēc šī datuma.

Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas izdevumi

Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas izdevumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 87,7 milj. eiro (+4,0%).

Salīdzinošā analīze sadalījumā pa izdevumu veidiem liecina, ka kopējo rezultātu veido izdevumus palielinošie un samazinošie faktori:

- par 27,2 milj. eiro jeb 1,5% palielinājās izdevumi pensiju izmaksām (ieskaitot apbedīšanas pabalstus pensionāra nāves gadījumā), jo palielinājies pensiju vidējais apmērs (no 268,77 eiro 2015.gadā līdz 275,70 eiro), kas pamatā skaidrojams ar pensiju saņēmēju ar lielāku pensijas apmēru īpatsvara pieaugumu kopējā pensiju saņēmēju skaitā 3 (jaunpiešķirto pensiju apmēra palielinājumu ietekmēja lielāks uzkrātais pensiju kapitāls un uzkrātā fondēto pensiju kapitāla pievienošana 1. pensiju līmenim). Pensijas apmēra palielinājumu ietekmēja arī pensiju indeksācija, kas tika veikta 2016.gada 1.oktobrī, kā arī iepriekšējā gadā veiktās indeksācijas ietekme. Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” 2016.gada 1.oktobrī tika pārskatīta valsts pensija vai tās daļa, kas nepārsniedza 332 eiro, piemērojot indeksu 1,0186, izņemot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, I grupas invalīdu un politiski represēto personu pensijas, kuras tika pārskatītas neatkarīgi no apmēra.

Pensiju apmēra palielinājumu ietekmēja arī veiktā pensiju sākuma kapitāla un pensiju kapitāla pārrēķināšana saistībā ar tiesību normu izmaiņām, kas nosaka apdrošināto personu uzkrātajam pensijas kapitālam piemēroto apdrošināšanas iemaksu algas indeksu
izlīdzināšanu un „krīzes” laikā piešķirto pensiju ar negatīvu kapitāla indeksu pārrēķināšanas uzsākšanu 2016. gadā, kas paredzēts, ka turpināsies līdz 2018. gadam (2016. gadā tika pārskatītas pensijas, kas piešķirtas 2010. gadā). Savukārt pensiju saņēmēju skaits samazinājies (no 555,6 tūkst. personām vidēji mēnesī 2015.gadā līdz 549,8 tūkst. personām vidēji mēnesī 2016.gadā), kas pamatā skaidrojams ar pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadiem;

- par 14,1 milj. eiro jeb 13,8% palielinājās izmaksas bezdarbnieku pabalstiem, jo palielinājies gan pabalsta saņēmēju skaits (no 38,1 tūkst. personām vidēji mēnesī 2015. gadā līdz 39,1 tūkst. personām vidēji mēnesī 2016. gadā), gan arī pabalsta vidējais apmērs (no 223,50 eiro 2015.gadā līdz 247,40 eiro 2016.gadā). Pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu ietekmēja to personu īpatsvara pieaugums, kam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet pabalsta vidējā apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras informācijas, 2016. gada beigās bija 78 357 bezdarbnieki, kas ir par 4,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2015. gadā;

- par 3,3 milj. eiro jeb 11,1% palielinājās izmaksas darba negadījumu sociālajiem pakalpojumiem, jo palielinājies gan pakalpojumu saņēmēju skaits (no 8,3 tūkst. personām vidēji mēnesī 2015.gadā līdz 8,9 tūkst. personām vidēji mēnesī 2016.gadā), gan arī pakalpojumu vidējais apmērs (no 295,43 eiro 2015.gadā līdz 307,93 eiro 2016.gadā). Pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu pamatā ietekmēja personu, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu saistībā ar arodslimību pieaugums, ko savukārt ietekmē iedzīvotāju ilgtermiņa veselības problēmas dabīgas novecošanās procesa un darba vides risku faktoru ietekmē. Pēc VSAA statistikas datiem visstraujāk palielinājies pirmspensijas vecuma atlīdzību saņēmēju skaits, ko ietekmēja arī pensijas vecuma pakāpeniska paaugstināšana. Pakalpojumu apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu un atlīdzību indeksāciju;

- par 4,1 milj. eiro jeb 10,1% palielinājās izmaksas maternitātes pabalstiem, jo palielinājies pabalsta vidējais apmērs (no 2 213,05 eiro 2015.gadā līdz 2 400,88 eiro 2016.gadā). Pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Pabalsta saņēmēju skaits saglabājies iepriekšējā gada apjomā (1,5 tūkst. personas vidēji mēnesī);

- par 21,3 milj. eiro jeb 18,8% palielinājās izmaksas slimības pabalstiem, ko ietekmēja gan pabalsta saņēmēju skaita pieaugums (no 14,1 tūkst. personām vidēji mēnesī 2015.gadā līdz 15,0 tūkst. personām vidēji mēnesī 2016.gadā), gan arī pabalsta vidējā apmēra palielināšanās (no 669,59 eiro 2015.gadā līdz 749,20 eiro 2016.gadā). Pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Savukārt saņēmēju skaita palielinājumu ietekmējuši dažādi faktori: pabalsta izmaksu
ierobežojuma atcelšana ar 2015. gada 1. janvāri, kas ietekmējusi klientu uzvedības modeli arī 2016.gadā, kā arī bērnu līdz 14 gadu vecumam skaita pieaugums un  pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana;

- par 0,2 milj. eiro jeb 8,5% palielinājās izmaksas paternitātes pabalstiem, jo palielinājies pabalsta vidējais apmērs (no 267,27 eiro 2015.gadā līdz 277,94 eiro 2016.gadā). Pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu
algas pieaugumu. Pabalsta saņēmēju skaits saglabājies iepriekšējā gada apjomā (0,9 tūkst. personas vidēji mēnesī);

- par 16,2 milj. eiro jeb 21,3% palielinājās izmaksas vecāku pabalstiem, jo palielinājies gan pabalsta saņēmēju skaits (no 21,8 tūkst. personām vidēji mēnesī 2015.gadā līdz 23,1 tūkst. personām vidēji mēnesī 2016.gadā), gan arī pabalsta vidējais apmērs (no 291,79
eiro 2015.gadā līdz 333,81 eiro 2016.gadā). Pabalsta saņēmēju skaita un vidējā apmēra palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu un apdrošināto māmiņu īpatsvara pieaugumu, apdrošināto tēvu – vecāku pabalsta pieprasītāju skaita pieaugumu, ko ietekmējusi iespēja vienlaicīgi strādāt un saņemt vecāku pabalstu, kā arī klientu uzvedība – pārsvarā izvēloties saņemt ilgāku pabalsta saņemšanas periodu;

- par 0,2 milj. eiro jeb 0,8% palielinājās citi izdevumi (pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai, nodarbinātības aktīvajiem un preventīvajiem pasākumiem, ES pensiju shēmai nodotā pensiju kapitāla pārskaitīšanai, darba negadījumu
rehabilitācijas un preventīvo pasākumu realizēšanai un citu sociālo pabalstu izmaksai);

- par 1,1 milj. eiro jeb 7,3% palielinājās izdevumi administrēšanai.