Patēriņa cenas 2018. gadā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpums vērtējams kā mērens, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu. Pie tam cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums – straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt, skaidro Linda Vildava, Swedbank ekonomiste.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu. Brent jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu. Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums. Par 5% dārgāki bijuši ūdensapgādes un citi mājokļa pakalpojumi, kur zīmīgu lomu spēlēja atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu pieaugums Rīgā. Arī siltuma un gāzes cenas, kuras ietekmē energoresursu cenas, pērn pieauga.
Pārtikas cenas vidēji augušas par nepilnu procentu. Būtiski lēnāka pārtikas cenu izaugsme 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pērn vidējā gada inflācija bija zemāka (2017. gadā tā bija 2.9%). Lēnāku pārtikas cenu kāpumu galvenokārt noteica zemākas pārtikas cenas pasaulē, kā arī PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
Mazākā mērā, tomēr savu artavu cenu izaugsmē deva arī alkohola un tabakas cenu kāpums 4% apmērā akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā. Tāpat dārgāki kļuvuši dažādi pakalpojumi, starp kuriem lielākā ietekme bijusi apdrošināšanas (27% gada pieaugums), veselības aprūpes (6%), ēdināšanas (3%) pakalpojumiem.
2019. gads varētu iezīmēties ar līdzīgu vidējo patēriņa cenu kāpumu kā pērn. Kā galvenais cenu paaugstinošais faktors, visticamāk, būs mājokļa preču un pakalpojumu cenas.
Jau zināms, ka daļai iedzīvotāju augs gan gāzes, gan elektrības rēķini, palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī siltumenerģijas cenas.
Kopējos inflācijas rādītājus, visticamāk, ietekmēs arī neliels pārtikas cenu kāpums un alkohola un tabakas cenu pieaugums akcīzes nodokļa palielinājuma rezultātā. Augstāku izmaksu dēļ, tostarp vidējā atalgojuma kāpuma rezultātā, gaidāms, ka pakalpojumu cenas turpinās palielināties. Toties degvielas cenas, ja naftas cena saglabāsies līdzšinējā līmenī, samazināsies un kopējo cenu kāpumu piebremzēs.
Kopumā 2019. gads solās būt gana labs iedzīvotāju labklājībai, iedzīvotāju spējai tērēt turpinot augt. Tomēr neapšaubāmi katra iedzīvotāja individuālā pārticība var atšķirties, balstoties gan uz nodarbinātības situāciju, gan patēriņa paradumiem.
Savukārt Centrālās statistikas pārvalde (CSP) norāda, ka, atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.
Gada laikā cenas pieauga arī augļu un dārzeņu sulām (+11,7 %), gaļas izstrādājumiem (+7,5 %), kartupeļiem (+10,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,1 %), šokolādei (+4,2 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,2 %), cūkgaļai (+1,4 %). Samazinoties cenām pasaules tirgos, lētāks bija cukurs (-18,1 %). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), mājputnu gaļai (-2,0 %), sviestam (-5,6 %), olām (-3,0 %). Par 8,4 % bija lētāki svaigi augļi. Gada laikā cenas samazinājās arī svaigiem dārzeņiem (-1,2 %), ko daļēji ietekmēja PVN samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem no 2018. gada 1. janvāra.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,8 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu, kā arī malkas sadārdzināšanās gada laikā. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,7 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+8,2 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5 %, benzīns – par 2,8 % un auto gāze – par 13,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētākas bija lietotas automašīnas un pasažieru aviopārvadājumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,7 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,3 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija televīzijas abonēšanas maksai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
