0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Personāla nodokļi, ja Covid-19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām

Personāla nodokļi, ja Covid-19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām

Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vaivere, PwC Nodokļu nodaļas vecākā konsultante Tīna Vecvagare, PwC Nodokļu nodaļas konsultante

Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām. Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Personāla nodokļi, ja Covid–19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām
Ilustrācija: © Antonio Rodriguez – stock.adobe.com

Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām.

Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt, piemēram:

  • Latvijas rezidents nevar doties uz ārvalsti pie sava ārvalsts darba devēja, tādēļ veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā no savām mājām Latvijā;
  • ārvalsts rezidents ilgstoši uzturas un veic savus darba pienākumus Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā.

    Sabīne Vaivere, PwC Nodokļu nodaļas vecākā konsultante
    Sabīne Vaivere,
    PwC Nodokļu nodaļas
    vecākā konsultante
    Foto: Aivars Siliņš

    Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja
    Irēna Arbidāne,
    PwC Nodokļu
    konsultāciju vadītāja
    Foto: Aivars Siliņš

    Tīna Vecvagare, PwC Nodokļu nodaļas konsultante
    Tīna Vecvagare,
    PwC Nodokļu nodaļas
    konsultante
    Foto: Aivars Siliņš

Vispārīgais regulējums

Pirms apskatām Latvijā visbiežāk sastopamās situācijas un nodokļu piemērošanas pienākumus, izklāstīsim Latvijā piemērojamo personāla nodokļu regulējumu.

Latvijā par personāla nodokļiem pieņemts uzskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli — katru no tiem regulē atbilstošs normatīvais akts. Vispārīgā kārtībā, ja persona veic darba pienākumus Latvijā, visi trīs personāla nodokļi jāmaksā Latvijā.

Tomēr pastāv izņēmumi, ko nosaka starptautiskie tiesību akti. IIN maksāšanas pienākuma noteikšanā jāņem vērā nodokļu konvencijas, ko valstis noslēdz savā starpā (konvencija), bet VSAOI vajadzībām — Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Abi starptautiskie tiesību akti darbojas uz līdzīgu principu pamata, taču ne vienmēr IIN un VSAOI maksāšanas pienākums ir konsolidēts vienā valstī, piemēram, pastāv situācijas, kad IIN maksā vienā, bet VSAOI — citā valstī.

Rezidences noteikšana

IIN kontekstā viens no svarīgākajiem jēdzieniem ir fiziskās personas rezidence, tādēļ tās noteikšana ir viens no pirmajiem soļiem, lai pareizi piemērotu IIN.

Lai kvalificētos Latvijas nodokļu rezidenta statusam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, personai jāatbilst vienam no trim kritērijiem:

  1. deklarēta dzīvesvieta Latvijā;
  2. uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;
  3. Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Fiziskā persona vienlaikus drīkst būt rezidents tikai vienā valstī. Gadījumos, kad personu var vienlaikus uzskatīt par nodokļu rezidentu divās valstīs (t.i., gan Latvija, gan mītnes valsts uzskata personu par savu nodokļu rezidentu), jāizvērtē šo valstu starpā noslēgtā konvencija. Ar tās 4. panta palīdzību situācija jārisina, konvencijas kritērijus vērtējot secīgi.

Jāatceras, ka personas nodokļu rezidence ir mainīgs lielums. Tātad Latvijas nodokļu nerezidents, kurš atteicies no Latvijas nodokļu rezidenta statusa, jo pārcēlies uz dzīvi ārvalstīs un tur strādājis algotu darbu, vispārīgā kārtībā var atkal kļūt par Latvijas nodokļu rezidentu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir sniegusi ieteikumus nodokļu piemērošanai Covid–19 pandēmijas laikā. Viens no šiem ieteikumiem attiecas uz nodokļu rezidences noteikšanu. Tā kā Covid–19 pandēmija ir ārkārtēja un iepriekš nebijusi situācija, dzīvošanai ārvalstī Covid–19 ierobežojumu dēļ nevajadzētu radīt izmaiņas nodokļu rezidences statusā, ja vien tai nav ieraduma rakstura un tā nepārsniedz Covid–19 ierobežojumu periodu. Šajā gadījumā, ja Latvija un ārvalsts vienlaikus uzskatītu personu par savu rezidentu atbilstoši konvencijas normām, varētu piemērot arī minētos ieteikumus. Jāņem gan vērā, ka šīs ir vadlīnijas ar rekomendējošu raksturu un Latvija nav izteikusies par šo ieteikumu piemērošanu, tādēļ bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju vai Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nevajadzētu paļauties, ka tos piemēros.

IIN maksāšanas pienākums

Vispārīgā kārtībā IIN jāmaksā valstī, kurā veic darbu. Izņēmumu paredz konvencijas 15. panta otrā daļa, kura nosaka iespēju IIN turpināt veikt personas rezidences valstī, ja vienlaikus izpildās šādi noteikumi:

  1. persona neuzturas otrajā valstī vairāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā;
  2. ienākumu neizmaksā otras valsts rezidents vai to neattiecina uz šīs valsts rezidentu vai pastāvīgo pārstāvniecību.

Tātad nerezidents, kas Latvijā veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā, var nemaksāt IIN Latvijā, ja uzturēšanās Latvijā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā.

VSAOI maksāšanas pienākums

Līdzīgi kā IIN gadījumā, arī VSAOI pamatprincips ietver pienākumu maksāt VSAOI valstī, kurā veic darbu. Regula, kuru var piemērot tikai EEZ un Šveice, paredz izņēmumu nosūtījuma gadījumos. Līdzīgu regulējumu paredz arī divpusējie sociālās drošības līgumi, ko Latvija parakstījusi, piemēram, ar Krieviju un Ukrainu.

Ja darba devējs nosūta personu darbam citā dalībvalstī, saglabājot darba attiecības un maksājot VSAOI personas mītnes valstī, tad VSAOI var neveikt valstī, kurā fiziski veic darbu (piemēram, Latvijas darba devējs nosūta darbinieku veikt darba pienākumus Vācijā). Vispārīgā gadījumā šāda kārtība var turpināties 24 mēnešus (ar iespēju pagarināt).

Ja strādā no mājām Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā

Latvijas rezidents

Pirms personāla nodokļu maksāšanas pienākumu izvērtēšanas Latvijā jānoskaidro, vai ārvalsts uzņēmumam nav pienākuma reģistrēties Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kas maina nodokļu maksāšanas kārtību. Turpmāk rakstā izklāstīsim regulējumu, pieņemot, ka ārvalsts uzņēmumam nav pienākuma reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību (PP) Latvijā (plašāk par to sadaļā “Vai darbinieku ilgstoša strādāšana citā valstī rada PP risku?”)

Ja Latvijas nodokļu rezidents veic darba pienākumus Latvijā, normatīvie akti paredz nodokļu maksāšanas pienākumu Latvijā. Šajā gadījumā nedarbojas konvencijā paredzētie atbrīvojumi, un visu personāla nodokļu samaksa Latvijā jāveic no pirmās dienas.

Lai maksātu nodokļus Latvijā, vispirms jāveic nodokļu maksātāja reģistrācija VID. Likums nosaka, ka pienākums reģistrēties ir fiziskajai personai, bet to var darīt arī ārvalsts uzņēmums. Kopējais nodokļu slogs no izvēlētā reģistrācijas veida nemainās.

Līdz ar to, uzsākot vai turpinot darbu attālināti no mājām Latvijā, jārēķinās, ka personāla nodokļi jāmaksā Latvijā. Pastāvot konvencijai, ārvalstī nebūtu jāveic nodokļu samaksa vispār, taču ārvalsts uzņēmumam būtu jāiesniedz nodokļu rezidences sertifikāts. Iegūstot A1 sertifikātu, saskaņā ar regulas noteikumiem var saglabāt VSAOI maksāšanas pienākumu ārvalstī.

VID ik gadu saņem datus no Latvijas bankām par rezidentu kontu apgrozījumiem. Analizējot šos datus, VID iegūst informāciju par personas kontā saņemtajiem ienākumiem un var uzdot jautājumus par nodokļu piemērošanu Latvijā. Ja VID konstatē, ka darbs veikts Latvijā, bet nodokļi nav maksāti, var sekot soda sankcijas, tādēļ iesakām reģistrāciju veikt laikus. Soda sankcijas par nodokļu nemaksāšanu un nereģistrēšanos var sasniegt maksājamā IIN apmēru vai trīskāršu nesamaksātā VSAOI apmēru.

Latvijas nerezidents

Saglabājot ārvalsts nodokļu rezidenta statusu, bet fiziski darbu veicot Latvijā pie ārvalsts darba devēja, IIN jāmaksā Latvijā, ja vien netiek izpildīti konvencijas 15. panta otrā punkta kritēriji. Proti, Latvijas nodokļu nerezidentam veicot darbu pie ārvalsts darba devēja Latvijā, personāla nodokļi ir maksājami Latvijā tad, ja persona Latvijā uzturas vairāk nekā 183 dienas 12 mēnešu periodā un atlīdzību par Latvijā veikto darbu attiecina uz Latvijas uzņēmumu vai PP, ko darba devējs izmanto Latvijā.

Ja Latvijā ir piemērots IIN, tad personas rezidences valsts IIN nepiemēro. Visbiežāk IIN atbrīvojums iegūstams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja gada ietvaros nodoklis maksājams dubultā.

Arī šajā gadījumā VSAOI veikšana ir atkarīga no piemērojamā starptautiskā regulējuma. A1 sertifikāta iegūšanas gadījumā VSAOI Latvijā nav jāveic. Vēršam uzmanību, ka lielākā daļa valstu paredz iespēju iegūt sertifikātu ar atpakaļejošu datumu.

Ja strādā ārvalstī Latvijas uzņēmuma labā

Ja Latvijas uzņēmuma darbinieks strādā attālināti no ārvalsts Latvijas uzņēmuma labā, tad jārisina vairāki jautājumi:

  1. Vai darbinieka atrašanās ārvalstī rada uzņēmumam pienākumu reģistrēties ārvalsts nodokļu vajadzībām atbilstoši tās normatīvajiem aktiem? Reģistrācija var būt nepieciešama dažādu nodokļu vajadzībām — darbaspēka nodokļiem, UIN un PVN (plašāk par to sadaļā “Vai darbinieku ilgstoša strādāšana citā valstī rada PP risku?”).
  2. Vai ārvalstu vai starptautiskie tiesību akti paredz izņēmumu no nodokļu maksāšanas vai nosaka laikposmu, kurā uzskatāms, ka nodokļu samaksa nav jāveic (piemēram, konvencijas 183 dienu izņēmums vai VSAOI veikšana tikai mītnes valstī, balstoties uz regulu un saņemto A1 sertifikātu)?
  3. Kādā veidā jāmaksā nodokļi ārvalstī, un kurš par to ir atbildīgs? Tas ir primāri svarīgi, lai saprastu, uz kuru personu var īstenot nodokļu piedziņas darbības.
  4. Kā izvairīties no dubultās nodokļu uzlikšanas Latvijā? Nepārprotami, nodokļi dubultā par vienu un to pašu ienākumu nav jāmaksā, taču vienlaikus jānodrošina ātra un ērta nodokļu atgūšana. Latvijas normatīvie akti paredz procesu, kura ietvaros izņēmumu no IIN maksāšanas ļauj īstenot darba samaksas izmaksas brīdī. Lai to veiktu, jāziņo VID par darbinieka atrašanos ārvalstī, kā arī jānodrošina iespēja pierādīt IIN samaksu ārvalstī. Tomēr praksē VSAOI parasti turpina veikt Latvijā, saņemot A1 sertifikātu, kurš ļauj VSAOI ārvalstī neveikt.

Rezultātā šādās situācijās ir samērā liels administratīvais slogs, jo viena nodokļa samaksu veic Latvijā, bet citu maksā ārvalstī. Papildus nodokļu jautājumiem, kas jārisina šādos gadījumos, svarīgi izvērtēt arī piemērojamos tiesību aktus nodarbinātības un darba drošības jautājumos (piemēram, vai nemainās atvaļinājuma noteikšanas vai darbinieku atlaišanas noteikumi).

Vai darbinieku ilgstoša strādāšana citā valstī rada PP risku?

Darbinieku ilgstoša klātbūtne citā valstī, nevis tur, kur ierasti tiek veikti darba pienākumi un ir reģistrēts uzņēmums, var ne tikai radīt personāla nodokļu sekas, bet arī veidot PP UIN vajadzībām. PP rašanos nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem tiesību aktiem un starptautisko regulējumu, t.i., konvencijas 5. pantu. Piemēram, Itālijas uzņēmuma darbiniekiem ilgākā laikposmā veicot darbu Latvijā, lielākoties būs nepieciešams izvērtēt Latvijas un Itālijas konvenciju, lai noteiktu, vai Itālijas uzņēmumam nerodas PP Latvijā.

Vispārīgā kārtībā PP var rasties, ja uzņēmumam ilgāku laiku otrā valstī ir noteikta vieta, kurā tas veic uzņēmējdarbību, piemēram, izplata preces, slēdz līgumus vai pieņem lēmumus. Arī mājas birojs, no kura darbinieks veic darbu uzņēmuma labā, var radīt šādu noteiktu uzņēmējdarbības vietu.

Covid–19 krīzes laikā personas, kas palika mājās, lai strādātu attālināti, to darīja valdības noteikto ierobežojumu dēļ. ESAO iesaka šo mājstrādāšanu uzskatīt par force majeure apstākļiem, nevis par uzņēmuma izstrādātu darbības taktiku vai prasību. Līdz ar to, ņemot vērā Covid–19 krīzes ārkārtējo raksturu un ar noteikumu, ka mājstrādāšana laika gaitā nekļūst par uzņēmuma darbības ikdienu, tai nevajadzētu radīt PP, jo —

  1. mājstrādāšana nav pietiekami pastāvīga vai nepārtraukta;
  2. uzņēmumam nav piekļuves mājas birojam vai kontroles pār to, izņemot caur šo vienu darbinieku.

Tomēr, valstu robežām atveroties un brīvai kustībai atsākoties, rodas jautājumi — cik ilgi mājstrādāšanu varētu uzskatīt par force majeure apstākļiem un kurā brīdī PP noteikšanā iestātos vispārīgo normu piemērošana?

Papildus, ārvalstu darbiniekiem strādājot Latvijā ilgāku laiku, ir nepieciešams noteikt, vai nerodas pastāvīgā iestāde PVN vajadzībām. Šāda pastāvīgā iestāde var rasties neatkarīgi no tā, ka uzņēmumam Latvijā nav PP.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: