0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIPersonu apliecinošos dokumentos arī turpmāk tautība netiks norādīta

Personu apliecinošos dokumentos arī turpmāk tautība netiks norādīta

Ceturtdien, 25.oktobrī, Saeima noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK  iesniegto likumprojektu, kas paredzēja veikt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā,  ļaujot personām prasīt tautības ierakstu Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasēs. Pieņemot šos grozījumus, personām, kas personu apliecinošu dokumentu saņēmušas laikā no 2012.gada 1.aprīļa līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būtu tiesības prasīt veikt tautības ierakstu personas apliecībā vai pasē, nemaksājot par to valsts nodevu. Par šādu ieceri nobalsoja 39 deputāti, pret bija 38, bet atturējās četri. Reformu partija,  kas balsoja pret, uzskata, ka jāsaglabā esošais normatīvais regulējums, jo vairākumā pasaules valstu pase tiek uztverta kā piederības konkrētai valstij, nevis tautību…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ceturtdien, 25.oktobrī, Saeima noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK  iesniegto likumprojektu, kas paredzēja veikt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā,  ļaujot personām prasīt tautības ierakstu Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasēs. Pieņemot šos grozījumus, personām, kas personu apliecinošu dokumentu saņēmušas laikā no 2012.gada 1.aprīļa līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būtu tiesības prasīt veikt tautības ierakstu personas apliecībā vai pasē, nemaksājot par to valsts nodevu. Par šādu ieceri nobalsoja 39 deputāti, pret bija 38, bet atturējās četri. Reformu partija,  kas balsoja pret, uzskata, ka jāsaglabā esošais normatīvais regulējums, jo vairākumā pasaules valstu pase tiek uztverta kā piederības konkrētai valstij, nevis tautību apliecinošs dokuments. Tas ir dokuments, kas saskaņā ar tā juridisko jēgu apliecina katra indivīda attiecības ar valsti, nevis norāda uz detalizētu personas statusu. Pašlaik Latvija, tāpat kā citas pasaules valstis, vairs neizmanto padomju laika praksi, kad pasē tika norādīts gan laulības statuss, gan bērnu skaits un dzīvesvietas adrese. Cilvēks pats var lemt par šo datu izpaušanu vai neizpaušanu. Turklāt paredzētie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā ir atklājuši juridisku kāzusu, jo saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu, pašlaik dzimšanas apliecībā nav paredzēts ierakstīt bērna tautību. Vecāki, savukārt, ja vēlas, sava bērna dzimšanas apliecībā var norādīt savu tautību. Līdz ar to var rasties situācijas, kad cilvēkam nevienā dokumentā nav norādīta tautība un tās apliecināšana var radīt sarežģījumus. Vairākumā pasaules valstu pase tiek uztvertā kā ceļošanas dokuments. Pieredze rāda, ka tautības ieraksts pasē bieži vien ir radījis neizpratni citu valstu muitas un robežsardzes darbiniekos, jo tiek jaukta tautība ar pilsonību. Piemēram, ja cilvēks ir Latvijas pilsonis, bet pasē norādītā tautība ir atšķirīga, rodas jautājumi par cilvēka valstisko piederību. Visbeidzot, šāda kārtība radītu arī lielu ietekmi uz valsts budžetu, jo minētie grozījumi paredz, ka personām, kuras no 2012.gada 1.aprīļa līdz likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmušas personu apliecinošus dokumentus, ir tiesības prasīt tautības ierakstu personas apliecībā vai pasē, nemaksājot valsts nodevu. Šādā situācijā būtu jāmaina jau iepirktās sagataves pasēm un elektroniskajām identifikācijas kartēm. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pēc partijas pieprasījuma izteikusi viedokli pret tautības ierakstu pasē, kuru  pamato  ar trīs argumentiem:
  1. Pirms Latvijas okupācijas tautības ieraksts pasēs netika iekļauts, un šī prakse tika ieviesta līdz ar padomju okupāciju un PSRS pasu izsniegšanas uzsākšanu, līdz ar to tautības ieraksta iekļaušana neatbilst Latvijas Republikas kontinuitātes principam.
  2. Tautības ieraksta iekļaušana pasē neatbilst starptautiskajai praksei attiecībā ceļošanas dokumentiem, un Pārvaldei nav informācijas, ka šāds ieraksts tiktu iekļauts arī kādas citas valsts pasēs. Papildus iepriekš minētajam ir saņemtas starptautisku organizāciju rekomendācijas, izņemt no personu apliecinošiem dokumentiem norādi par etnisko izcelsmi.
  3.  Tautības ierakstam personu apliecinošā dokumentā nav praktiskas nozīmes, jo ikdienā nav sastopami publiskā vai privātā sektora pakalpojumi, kuru saņemšanai ir nepieciešams apliecināt personas tautību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Praktiski neizmantojamas informācijas iekļaušana personu apliecinošā dokumentā, kas turklāt var radīt pamatu personas diskriminācijai, ir pretrunā ar labas pārvaldības principu ievērošanu valsts pārvaldē.