0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPētījums atklāj citādas darba strīdu risināšanas iespējas Latvijā

Pētījums atklāj citādas darba strīdu risināšanas iespējas Latvijā

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process.

2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa.

Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā saņemto iesniegumu skaits turpina pieaugt, vairumā gadījumu darbiniekiem vēršoties iestādē par jautājumiem, kas saistīti ar darba samaksas neizmaksāšanu. Iesniegumu izskatīšana prasa būtiskus iestādes resursus, tādējādi arī mazinot kapacitāti, ko veltīt preventīvām aktivitātēm.  Cilvēki ir neapmierināti, ka Valsts darba inspekcija nenodrošina ātru strīda atrisināšanu un neizmaksātās darba samaksas izmaksu, bet individuālo darba strīdu izšķiršana Latvijā ir tiesas, nevis Valsts darba inspekcijas kompetencē. Valsts darba inspekcija var risināt tikai tos jautājumus, kur ir konstatējams darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpums.  Individuālo darba strīdu izšķiršanā mūsu iespējas ir ierobežotas un patīk tas vai nē, bet, lai strīdu atrisinātu, darbiniekam ir jāvēršas tiesā.”

Pētījuma rezultāti rāda, ka līdz šim Latvijā darba strīdus risina ar divu metožu palīdzību – pārrunu ceļā un tiesas ceļā. Tiesā nonāk aptuveni 20% darba strīdu. Latvijā galvenokārt rodas individuāli, nevis kolektīvi strīdi, jo darbinieki salīdzinoši reti ir arodbiedrību biedri. Valsts darba inspekcijas redzeslokā nonāk lielākoties darba strīdi par darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksu, darba līgumu noformēšanu, darba un atpūtas laika noteikšanu, darba aizsardzības jautājumiem un darba uzteikumiem. Savukārt tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka tiesā tiek izskatītas lietas par atjaunošanu darbā un darba samaksas piedziņu.

Vienlaikus ir izveidojusies prakse, ka darba strīdi, kuri nav atrisināti pārrunu ceļā starp darbinieku un darba devēju, tiesas ceļā var netikt risināti, ja tiesas izmaksas pārsniedz zaudējumu apmēru. Tādējādi radušies materiālie un/vai emocionālie zaudējumi cietušajai pusei netiek atlīdzināti.