Pieaudzis darba ņēmēju skaits ar ienākumiem virs 1500 eiro bruto

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi informatīvu apskatu "Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem 2023. gadā". Tajā sniegta informācija par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc bruto darba ienākumiem*.

Dati sagatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos datus, ko veido darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; kā arī ziņojumi par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, IIN un VSAOI un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarāciju dati.

Apkopotajos datos katrs darba ņēmējs iekļauts vienu reizi, summējot darba ienākumus pie visiem darba devējiem. Grupējot darba ņēmējus pēc darba ienākumiem, nav ņemts vērā nostrādāto stundu skaits. Savukārt apkopojot datus pa saimniecisko darbību veidiem, darba ņēmējs iekļauts tajā nozarē, kurā viņam attiecīgajā mēnesī ir aprēķināti lielākie ienākumi. Darba ņēmēju skaitā nav iekļautas pašnodarbinātās personas, kuras VSAOI kārto patstāvīgi, kā arī iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka.

No apskatā minētajiem datiem secināms, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, darba ņēmēju skaits ir palicis praktiski nemainīgs (no 822,4 tūkst. uz 822,5 tūkst.). Savukārt darba ņēmēju skaits ar ienākumiem ir palielinājies par 3,7 tūkst. (no 770,5 tūkst. uz 774,2 tūkst.). Lielākās izmaiņas ir notikušas darba ņēmēju grupās ar ienākumiem virs 1500,01 eiro (pieaugums par 23,0%) un ar ienākumiem no 200,01 līdz 400,00 eiro (samazinājums par 23,0%).

Līdzīgas tendences darba ņēmēju sadalījumam pēc darba ienākumiem novērojamas arī dzimumu griezumā. Gan sievietēm, gan vīriešiem darba ņēmēju skaits visstraujāk samazinās ienākumu grupās ar ienākumiem no 200,01 – 400,00 eiro un ienākumu grupā no 400,01 – 700,00. Gan sievietēm, gan vīriešiem vērojams ievērojams samazinājums šajās grupās (attiecīgi -25,6% un -19,8% sievietēm un -22,7% un -22,8% vīriešiem).

Lielākais darba ņēmēju skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, abiem dzimumiem ir ienākumu grupā virs 1500,01 eiro.

Sieviešu skaits šajā grupā pieaudzis par 26,5 tūkst., bet vīriešu – par 25,8 tūkst. (attiecīgi 26,3% pieaugums sievietēm un 20,4% pieaugums vīriešiem).

2023. gadā darba ņēmēju īpatsvars ienākumu grupā no 700,01 līdz 1000,00 eiro mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 4,1 tūkstošiem. Lielākais skaita samazinājums ir vērojams vecuma grupās 25 līdz 34 gadi – kritums par 17,5% (no 22,0 tūkst. uz 18,2 tūkst.) savukārt vecuma grupā 75 un vairāk gadi – pieaugums par 23,0%.

Atalgojuma grupā no 1000,01 līdz 1500,00 eiro mēnesī darba ņēmēju skaits, salīdzinot ar citām ienākumu grupām, bijis stabils. Lielākās izmaiņas bija vecumā grupā līdz 19 gadiem, kur darba ņēmēju skaits pieaudzis par 33,8%, bet kopējās darba ņēmēju skaita izmaiņas ir nelielas (no 1,2 tūkst. uz 1,6 tūkst.).

Atalgojuma grupā virs 1 500,01 eiro mēnesī darba ņēmēju skaits visās vecuma grupās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies. Lielākās darba ņēmēju skaita pārmaiņas ir notikušas vecuma grupā līdz 19 gadiem – pieaugums par 46,7 %, kaut gan kopējais darba ņēmēju skaits šajā grupā ir neliels.

Savukārt 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, algoto darba ņēmēju ar ienākumiem skaits privātajā sektorā palielinājās par 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā sektorā par 1,9 tūkst. no 227,8 līdz 229,6 tūkst.

Ievērojams pieaugums gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā bija vērojams algu grupā virs 1500,01 eiro (attiecīgi pieaugums par 27,5 % un 20,7 %.)

Stabils darba ņēmēju skaits gan sabiedriskajā, gan privātājā sektorā bija algu grupā 1000,01 līdz 1500,00 eiro, bet gandrīz visās citās algu grupās bija vērojams samazinājums.

Salīdzinot 2023. gada datus pa saimniecisko darbību veidiem ar iepriekšējo gadu, jāsecina, ka ievērojamas darba ņēmēju skaita izmaiņas ir notikušas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (NACE 2. red. Kods I), kurā darbinieku skaits tuvojās, pirms Covid-19 pandēmijas krīzes un tās noteikto ierobežojumu, līmenim. Kopējais darba ņēmēju skaits ar ienākumiem šajā nozarē palielinājies par 2,3 tūkst. (no 25,1 tūkst. līdz 27,4 tūkst.).

O-R nozarē (NACE 2. red. kods O-R) - valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība un sociālā aprūpe; māksla, izklaide un atpūta novērojams darba ņēmēju ar ienākumiem skaita pieaugums no 211.6 tūkst. līdz 214.4 tūkst.

* Darba ienākumu sastāvā ir iekļauta darba alga, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība, atlīdzība par valsts dienesta izpildi, regulārās un neregulārās prēmijas un piemaksas, atvaļinājuma, atlaišanas un citi pabalsti, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā, slimības nauda (par darbnespējas lapu A), dāvanas un balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, darba devēja stipendijas, darba devēja samaksātās mācības, kas nav nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, darba devēja dotie labumi darbiniekam – izklaides pasākumi, atpūtas ceļojumi un veselības uzlabošanas pasākumi, ja tos ir iespējams personificēt, citi darbinieka labā izdarītie darba devēja maksājumi vai labumi, ja šie izdevumi nav tieši saistīti ar darba devēja saimniecisko darbību vai nav apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem.

• Darba devējiem jānosaka vienlīdzīgs atalgojums
• Inflācija un zemais bezdarbs veicina algu pieaugumu
• Baltijas valstīs sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība joprojām ir problēma, un uzņēmumu valdēs joprojām pārsvarā ir vīrieši