0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPieņemtas izmaiņas PVN likuma normu piemērošanas kārtībā

Pieņemtas izmaiņas PVN likuma normu piemērošanas kārtībā

Ikars Kubliņš, pēc noteikumu anotācijas

Foto: Kaboompics .com from Pexels

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”. Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID.

Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses.  Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam, jāiesniedz MK noteikumos minēto informāciju VID papīra formā, un tas apgrūtina pieprasītās informācijas sagatavošanu statistikas apkopošanai, kā arī iesniegto datu izmantošanu analīzei. Ja analīze nepieciešama par ilgāku laika periodu, datu vākšana ir apgrūtinoša vai pat nav iespējama un prasa papildu izmaksas. Iespēja saņemt pakalpojumu digitālā veidā dažādās jomās aizvien biežāk tiek izmantota mūsdienīgā dzīvē un citās valstīs ir izmantota digitālā sistēma PVN atmaksas nodrošināšanai ceļotājam, bet Latvijā normatīvie akti attiecībā uz PVN atmaksas kārtību ceļotājam nepieļāva šādu iespēju, skaidrots noteikumu anotācijā.

Lai saglabātu daudzveidību PVN atmaksas pakalpojuma sniegšanā, spēkā paliek arī esošā PVN atmaksas kārtība ceļotājam, vienlaikus ieviešot digitālu risinājumu šīs atmaksas nodrošināšanā (digitālās PVN atmaksas sistēmas izmantošana).  Grozījumi paredz iespēju reģistrētam PVN maksātājam iesniegumu par digitālās PVN atmaksas sistēmas ieviešanu iesniegt VID, sākot ar 2022.gada 1.jūliju. Ar šo regulējumu ir paredzēta iespēja VID izvērtēt reģistrētā PVN maksātāja iesniegto iesniegumu un dokumentus, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot digitālo PVN atmaksas sistēmu, sākot ar 2022.gada 1.septembri.

Ar grozījumiem arī papildināti īpaša parauga čekā norādamie rekvizīti, paredzot norādīt tajā pirkuma kases čeka numuru. Norādot šādu rekvizītu īpaša parauga čekā, tik pilnveidota iespēja sekot līdzi ceļotāja veiktajiem pirkumiem, mazinot ar pirkuma kases čekiem manipulācijas iespējas, neradot administratīvo slogu reģistrētiem PVN maksātājiem, kuriem piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai.

Tāpat paredzēta iespēja reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai, atmaksāt ceļotājam PVN par iekšzemē iegādātajām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestajām precēm, izmantojot ne tikai bankas pārskaitījumu vai nosūtot bankas čeku, bet arī citu ceļotāja izvēlēto naudas līdzekļu saņemšanas veidu. Šis precizējums veikts, jo nevalstiskais sektors informēja, ka praksē bieži Āzijas valstu pircēji izvēlas citu naudas līdzekļu saņemšanas veidu, piemēram, Alipay mobilo maksājumu sistēmu.

Papildināts arī MK noteikumu regulējums, nosakot atmaksājamo PVN apmēru, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā. Tā kā spēkā esošais regulējums nosaka, ka atmaksājamā PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par sešiem procentiem, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme, proti, 12 procentu apmērā, tad, MK noteikumi papildināti ar regulējumu, paredzot, ka atmaksājamais PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par trim procentiem (ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā). No reģistrētiem PVN maksātājiem, kuri sniedz atmaksas pakalpojumus ceļotājiem, netika saņemti iebildumi un priekšlikumi attiecībā uz šādu MK noteikumu regulējumu.

Noteikumos precizēts regulējums, paredzot iespēju fiskālā pārstāvja preču eksporta darījumiem piemērot nosacījumu, kas nav saistīts ar vispārējā galvojuma izmantošanu. Ir noteikts, ka fiskālo pārstāvi var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, ja pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas veic tikai tādu preču eksportu, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi, un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām.

Tāpat pieņemts grozījums attiecībā uz priekšnodokļa korekciju preču zudumu gadījumā. Precizēts noteikumu 163.1 punkts, paredzot, ka reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.

Lai atvieglotu eksporta procedūras noformēšanu un PVN 0 procentu likmes piemērošanas pamatošanu uz Ukrainu ziedoto preču piegādēm, MK noteikumi ir papildināmi ar punktu, kas paredz, ka muitas iestādēm var iesniegt tikai vienu no MK noteikumu 16.punktā uzskaitītiem dokumentiem, kas apliecina preču eksporta faktu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Kaboompics .com from Pexels

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID.

Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses.  Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam, jāiesniedz MK noteikumos minēto informāciju VID papīra formā, un tas apgrūtina pieprasītās informācijas sagatavošanu statistikas apkopošanai, kā arī iesniegto datu izmantošanu analīzei. Ja analīze nepieciešama par ilgāku laika periodu, datu vākšana ir apgrūtinoša vai pat nav iespējama un prasa papildu izmaksas. Iespēja saņemt pakalpojumu digitālā veidā dažādās jomās aizvien biežāk tiek izmantota mūsdienīgā dzīvē un citās valstīs ir izmantota digitālā sistēma PVN atmaksas nodrošināšanai ceļotājam, bet Latvijā normatīvie akti attiecībā uz PVN atmaksas kārtību ceļotājam nepieļāva šādu iespēju, skaidrots noteikumu anotācijā.

Lai saglabātu daudzveidību PVN atmaksas pakalpojuma sniegšanā, spēkā paliek arī esošā PVN atmaksas kārtība ceļotājam, vienlaikus ieviešot digitālu risinājumu šīs atmaksas nodrošināšanā (digitālās PVN atmaksas sistēmas izmantošana).  Grozījumi paredz iespēju reģistrētam PVN maksātājam iesniegumu par digitālās PVN atmaksas sistēmas ieviešanu iesniegt VID, sākot ar 2022.gada 1.jūliju. Ar šo regulējumu ir paredzēta iespēja VID izvērtēt reģistrētā PVN maksātāja iesniegto iesniegumu un dokumentus, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot digitālo PVN atmaksas sistēmu, sākot ar 2022.gada 1.septembri.

Ar grozījumiem arī papildināti īpaša parauga čekā norādamie rekvizīti, paredzot norādīt tajā pirkuma kases čeka numuru. Norādot šādu rekvizītu īpaša parauga čekā, tik pilnveidota iespēja sekot līdzi ceļotāja veiktajiem pirkumiem, mazinot ar pirkuma kases čekiem manipulācijas iespējas, neradot administratīvo slogu reģistrētiem PVN maksātājiem, kuriem piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai.

Tāpat paredzēta iespēja reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai, atmaksāt ceļotājam PVN par iekšzemē iegādātajām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestajām precēm, izmantojot ne tikai bankas pārskaitījumu vai nosūtot bankas čeku, bet arī citu ceļotāja izvēlēto naudas līdzekļu saņemšanas veidu. Šis precizējums veikts, jo nevalstiskais sektors informēja, ka praksē bieži Āzijas valstu pircēji izvēlas citu naudas līdzekļu saņemšanas veidu, piemēram, Alipay mobilo maksājumu sistēmu.

Papildināts arī MK noteikumu regulējums, nosakot atmaksājamo PVN apmēru, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā. Tā kā spēkā esošais regulējums nosaka, ka atmaksājamā PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par sešiem procentiem, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme, proti, 12 procentu apmērā, tad, MK noteikumi papildināti ar regulējumu, paredzot, ka atmaksājamais PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par trim procentiem (ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā). No reģistrētiem PVN maksātājiem, kuri sniedz atmaksas pakalpojumus ceļotājiem, netika saņemti iebildumi un priekšlikumi attiecībā uz šādu MK noteikumu regulējumu.

Noteikumos precizēts regulējums, paredzot iespēju fiskālā pārstāvja preču eksporta darījumiem piemērot nosacījumu, kas nav saistīts ar vispārējā galvojuma izmantošanu. Ir noteikts, ka fiskālo pārstāvi var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, ja pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas veic tikai tādu preču eksportu, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi, un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām.

Tāpat pieņemts grozījums attiecībā uz priekšnodokļa korekciju preču zudumu gadījumā. Precizēts noteikumu 163.1 punkts, paredzot, ka reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.

Lai atvieglotu eksporta procedūras noformēšanu un PVN 0 procentu likmes piemērošanas pamatošanu uz Ukrainu ziedoto preču piegādēm, MK noteikumi ir papildināmi ar punktu, kas paredz, ka muitas iestādēm var iesniegt tikai vienu no MK noteikumu 16.punktā uzskaitītiem dokumentiem, kas apliecina preču eksporta faktu.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: