31. janvārī Ministru kabineta sēdē izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts „Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība”. Šis noteikumu projekts tapis saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā un kas deleģē Ministru kabinetam noteikt termiņu un kārtību, kādā persona veic ar skaidras naudas deklarēšanu saistītās darbības. Šie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Aicinām pievērst uzmanību, ka vienlaikus ar šo noteikumu projektu 31. janvārī Ministru kabineta sēdē izskatīts arī informatīvais ziņojums par sankcijām par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma nosacījumu pārkāpumu" (vairāk par šo ziņojumu Jūs varat lasīt šeit.) Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi šo noteikumu projektu„Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība”, personām, kurām saskaņā ar likumu jāiesniedz deklarācija un jāiemaksā skaidra nauda kredītiestādē, izmaksas par bankas operācijām (izmaksas konta atvēršanai, skaidras naudas iemaksai un izmaksai) būs jāsedz pašām, savukārt, lai mazinātu riskus, ka kādas bankas bankrota dēļ cilvēks nevar atgūt visus savus skaidras naudas uzkrājumus, likums atļauj skaidro naudu iemaksāt vairākās bankās, ievērojot summu, ko kādas bankas bankrota gadījumā vienai personai segtu Noguldījumu fonds. Izziņa par šīm naudas iemaksām gan būšot vajadzīga tikai tādā gadījumā, ka , piemēram, VID, veicot pārbaudi, to jautās. Uz šiem un citiem jautājumiem, ar kuriem saskārušiem noteikumu projekta izstrādātāji norādīts arī noteikumu projekta anotācijā. Proti, tajā teikts, ka likums nosaka pienākumu personām deklarēt skaidras naudas uzkrājumu, ja pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī tas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa Latvijas rezidentiem. Savukārt, personai, kas 2012.gadā iesniedz kārtējā gada deklarāciju likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.pantā noteiktajā kārtībā (valsts amatpersona), ir tiesības neiesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju. Abos iepriekš minētajos gadījumos personām ir pienākums ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumu kopsummas daļu, kas pārsniedz deklarēšanas slieksni, kontā kredītiestādē: 1) Latvijas rezidentiem – skaidras naudas uzkrājumu kopsummas daļu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa; 2) amatpersonām – skaidras naudas uzkrājumu kopsummas daļu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa. Ņemot vērā, ka personām var būt uzkrājumi dažādu valstu valūtās, noteikumos ir nepieciešams paredzēt, pēc kāda valūtas kursa vai kursa noteikšanas metodes personas novērtē ārvalstu ekvivalentu latos. Šobrīd Latvijas Banka nosaka valūtas kursu 40 ārvalstu valūtām. Attiecībā uz valūtām, kurām Latvijas Banka nenosaka valūtas kursu, Latvijas Banka nosaka, ka šo ārvalstu valūtu kursus aprēķina, izmantojot Latvijas Bankas noteikto eiro kursu un Financial Times publicētos attiecīgo ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret eiro (informācija atrodama Latvijas Bankas mājaslapā internetā http://www.bank.lv/monetara-politika/nekoteto-valutu-kursu-aprekinasana). Savukārt, lai nodrošinātu personas iespējas pilntiesīgi izmantot Noguldījumu garantiju likumā noteiktās personas tiesības uz atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā), nav pieļaujams ierobežot personas tiesības savus skaidras naudas uzkrājumus ieguldīt vairākos kontos dažādās kredītiestādēs. Tādējādi personas var izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu savā kontā vai kontos. Lai neierobežotu personas tiesības rīkoties ar skaidras naudas uzkrājumiem pēc 2011.gada 31.decembra, noteikumos nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt konkrētu brīdi, kurā tiek fiksēta naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību. Konkrēta brīža noteikšana novērsīs situāciju, kad personas naudas uzkrājumu ieskaita savā kontā kredītiestādē jebkurā dienā, uzskata to par nofiksētu un pirms noteikumos noteiktā fiksēšanas brīža naudas līdzekļus no konta izņem. Pēc 2011.gada 31.decembra personas skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu summa, kas norādīta mantiskā stāvokļa deklarācijā, var samazināties, līdz ar to noteikumos nepieciešams paredzēt, ka situācijā, kad uzkrājumu pārvērtēšanas brīdī (ne vēlāk kā noteikumos noteiktajā naudas līdzekļu ieskaitīšanas brīdī) personas naudas līdzekļu summa vairs nepārsniedz 10000 latu (Latvijas rezidentiem) vai 20 minimālās mēnešalgas (amatpersonām) vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, personai nav jāizpilda noteikumos noteiktais pienākums par skaidras naudas ieskaitīšanu savā kontā kredītiestādē. Personai īpašumā var būt numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas, līdz ar to noteikumos ir nepieciešams atrunāt, ka šādi naudas līdzekļi nav jāieskaita savā kontā kredītiestādē, ņemot vērā to, ka šādu naudas līdzekļu cena ievērojami pārsniedz to nominālvērtību (piemēram, monētas izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē). Lielākoties šādi naudas līdzekļi netiek izmantoti norēķinos, bet gan uzskatāmi par mākslas, kolekcijas vai piemiņas priekšmetiem. Noteikumu autori uzsver, ka noteikumu mērķis radīt normatīvo aktu bāzi, lai nodrošinātu skaidras naudas kontroles iespēju, paredzot pienākumu personām naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz deklarēšanas slieksni, ieskaitīt savā kontā reģistrētā kredītiestādē. Tādējādi kontroles institūcijām tiks nodrošināta iespēja pārliecināties par naudas līdzekļu esamību. Ja personas naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu naudas uzkrājumu kopsummas ekvivalentu latos, persona uzkrājumus ārvalstu valūtā pārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī vai noteiktajai metodei, ja Latvijas Banka nekotē konkrēto valūtu. Šāds datums izvēlēts, par pamatu ņemot brīdi, uz kuru persona fiksē savus skaidras naudas līdzekļu uzkrājumus mantiskā stāvokļa deklarācijā, kas sakrīt ar taksācijas perioda beigām fiziskām personām. Numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas nav jāieskaita skaidras naudas uzkrājumu kopsummā. Ja šādas naudas kopums veido ievērojamu daļu personas mantiskajā stāvoklī, persona informāciju norāda Mantiskā stāvokļa deklarācijas 15.punktā. Persona veic ar skaidras naudas uzkrājumu iemaksu savā kontā kredītiestādē saistītās darbības, lai uzkrājumu fiksētu pēc stāvokļa 2012.gada 1.jūnija dienas beigās. Izstrādājot noteikumu projektu, tikusi izvērtēta noteikumu projekta atbilstība Latvijas Republikas Satversmei, tai skaitā 90. un 105.pantam. Latvijas Republikas Satversmes 90.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Tas paredz personas subjektīvās publiskās tiesības tikt informētai par tās tiesībām un pienākumiem. Noteikumu projekta mērķis atbilstoši Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta trešajai daļai ir noteikt kārtību un termiņu, kādā likumā noteiktās personas skaidras naudas uzkrājumus iemaksā kontā kredītiestādē, tādējādi, radot normatīvo bāzi personai likumā noteikto pienākumu un tiesību realizēšanas mehānismam, un, radot iespēju kontroles institūcijām pārliecināties par skaidras naudas līdzekļu esamību un nodrošināt skaidras naudas uzkrājumu kontroli, kas savukārt ļaus apkarot ēnu ekonomiku un nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā. Ar šo normatīvo aktu tiek radīts mehānisms Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktās personas informētībai par personas pienākumiem un tiesībām skaidras naudas līdzekļu uzkrājuma esamības gadījumā, kas izriet no Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma tiesiskā regulējuma, nosakot konkrētu personas rīcību un termiņus skaidras naudas uzkrājumu iemaksai savā kontā kredītiestādē. Noteikumi tiks izsludināti likumā noteiktajā kārtībā un būs publiski pieejami visiem. Līdz ar to arī šādā veidā tiek ievērotas Satversmē paredzētās personas subjektīvās publiskās tiesības tikt informētai par tās tiesībām un pienākumiem. Skaidras naudas uzkrājumu iemaksas leģitīmais mērķis un samērīguma izvērtējums Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka: ”105.pants Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Leģitīmais mērķis: Finanšu ministrija, izstrādājot noteikumu projektu, izvērtēja Satversmes 105.pantā paredzētās iespējas ierobežot īpašuma tiesības, lai ilgtermiņā nodrošinātu sabiedrības labklājību, radīt iespēju kontroles iestādēm pārliecināties par skaidras naudas uzkrājumu esamību. Noteikumu normas izstrādāta ar mērķi konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli un nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas. Normu sagatavošanā tika vērtēti dažādi iespējamie varianti, kā nodrošināt mērķa sasniegšanu. Izvērtējot apgrūtinājuma indivīdam samērīgumu ar ieguvumu sabiedrībai (ēnu ekonomikas apkarošana, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā), tika izstrādāta šī noteikumu redakcija, kas uzskatāma par optimālāko risinājumu, lai maksimizētu normas mērķa sasniegšanu un minimāli ierobežotu personas īpašuma tiesības. Lai arī noteikumu normas varētu radīt īpašuma tiesību ierobežojumu daļai iedzīvotāju, tās ir samērīgas ar paredzēto ieguvumu – skaidras naudas uzkrājumu kontroles iespēju ar mērķi izskaust nodokļu nemaksāšanu, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mēģinājumus, kā arī ierobežot ēnu ekonomikas aktivitātes. Darījumi skaidrā naudā ir grūti izsekojami, tāpēc bieži ir sastopami ēnu ekonomikas sektorā. Ēnu ekonomika atstāj postošu iespaidu uz sabiedrības labklājību ilgtermiņā, kropļojot uzņēmējdarbības vidi un samazinot sociālajiem pakalpojumiem pieejamos līdzekļus (nesamaksātais nodokļu apmērs). Bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas un ierobežota iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, t.sk. „aplokšņu algas”. Sabiedrības labklājība jāuztver gan kā materiālā labklājība, gan kā tās nemateriālie aspekti, kas nepieciešami harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai. Par leģitīmu mērķi atzīstams jebkurš racionāls un ētisks mērķis, kas nav pretrunā konstitucionālajām normām. Lai izvērtētu izvēlētā līdzekļa samērīgumu mērķa sasniegšanai, Finanšu ministrija ir izvērtējusi normu atbilstību sekojošiem kritērijiem: - Vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai? Lai pārliecinātos par skaidras naudas uzkrājumu esamību, likumā ir ietverta norma, kas paredz ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus kontā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Normā noteiktais rada kontroles iestādēm iespēju viegli pārliecināties par elektroniski ieskaitītās naudas līdzekļu esamību un piederību konkrētam indivīdam. Ņemot vērā to, ka norma paredz fiksēt naudas uzkrājumus uz konkrēta datuma konkrētu laiku, tas apgrūtinās personu iespējas norādīt nepatiesu informāciju par tās mantisko stāvokli, tādējādi sekmējot godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstību. Finanšu ministrija uzskata, ka izvēlētais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. - Vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem? Normas efektivitātei ir nepieciešams fiksēt uzkrājumu esamības faktu visiem normas adresātiem vienā laikā, lai novērstu situāciju, kad tiek deklarēti neesoši līdzekļi jeb arī viens un tas pats skaidras naudas uzkrājums tiek deklarēts vairākas reizes – dažādu normas adresātu deklarācijās. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka gadījumos, kad pastāv saudzējošāki līdzekļi, jāizvērtē, vai ar tiem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tikpat efektīvi. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkāds cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punktu). Likumdevējam ir rīcības brīvība piemērotākā mehānisma izvēlei (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 19. punktu). Likuma izstrādes gaitā Finanšu ministrija izvērtēja arī alternatīvus līdzekļus mērķa sasniegšanai, piemēram, iespēju fiksēt skaidras naudas uzkrājumu esamības faktu ar tiesu izpildītāja aktu par fakta fiksāciju saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.panta pirmās daļas 2.punktu. Latvijā 2010.gadā darbojās 116 zvērināti tiesu izpildītāji, kuru esošā kapacitāte un reģionālais pārklājums vērtējami kā nepietiekami, lai nodrošinātu normas mērķa sasniegšanu. Salīdzinājumam, bankas nodrošina reģionālo pārklājumu Latvijā un lielai daļai iedzīvotāju jau ir atvērti konti kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās vai pasta norēķinu sistēmās. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju pēc stāvokļa uz 2010.gada beigām Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija vidēji 2,2 konti, kopumā reģistrēti 4,9 miljoni kontu. Varbūtība, ka personai, kuras uzkrājumi skaidrā naudā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, nav atvērts konts, ir zema. Satversmes tiesa spriedumos ir secinājusi, ka, ja izvirzīto leģitīmo mērķi var sasniegt ar tādiem līdzekļiem, kas personas tiesības ierobežo mazāk, bet vienlaikus prasa nesamērīgi lielu ieguldījumu no valsts un sabiedrības, tad nevar uzskatīt, ka valstij būtu pienākums šādu līdzekli izvēlēties. Skaidras naudas uzkrājumu esamības pārbaude vienā laikā visām personām, kas atbilst normas kritērijiem, klātienē nav praktiski iespējama. Finanšu ministrija uzskata, ka ierobežotā rīcības brīvība ar personas īpašumu laikā, kas nepieciešams, lai uzkrājumu kopsummu fiksētu konta bilances izdrukā, varētu tikt uzskatīta par īpašumtiesību ierobežojumu. Īslaicīgi paredzot īpašuma (naudas līdzekļu) izmantošanas ierobežojumus, netiek aizskartas personas īpašumtiesības un iespējas izmantot šos līdzekļus nākotnē. Jāuzsver, ka īpašuma ierobežojumi tiek noteikti uz konkrētu, ierobežotu laiku, pēc kura izbeigšanās persona atgūst tiesības brīvi rīkoties ar tai piederošo īpašumu. Izvērtējot augstāk minēto, secinām, ka saudzējošāki līdzekļi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi, mazāk ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu, nav konstatēti. -Vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu? Jāuzsver, ka normas novērsīs būtisku trūkumu esošajā regulējumā – nodrošinās kontrolējošo iestāžu iespējas pārliecināties par personas deklarēto uzkrājumu esamību. Minētais ir nepieciešams, lai cīnītos pret korupcijas izplatību, ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu pielietošanas iespējām. Uzskaitīto parādību apkarošana stiprinās demokrātisko sabiedrību Latvijā. Ēnu ekonomikas samazināšana un korupcijas risku apkarošana ilgtermiņā atstās pozitīvu iespaidu gan uz uzņēmējdarbības vidi, gan uz sabiedrības morāli ētisko vērtību kopumu Latvijā. Jāatzīmē arī šīs normas potenciālā pozitīvā ietekme uz valsts budžetu ilgtermiņā, palielinot nodokļu ieņēmumus un tādējādi radot iespēju vairāk līdzekļus novirzīt sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, sociālajai drošībai. Secināms, ka labums, ko iegūs sabiedrība no šādas normas, ir lielāks nekā ierobežojumi atsevišķiem indivīdiem. Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība Izdoti saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību un termiņu, kādā persona, kurai ir šāds pienākums, skaidras naudas uzkrājumu iemaksā savā kontā kredītiestādē. 2. Šie noteikumi attiecas uz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām (turpmāk – persona). 3. Persona skaidras naudas uzkrājumus iemaksā savā kontā vai kontos vienā vai vairākās Latvijas vai ārvalsts kredītiestādēs, kas pieņem skaidru naudu. Persona iemaksu veic latos vai tādā ārvalsts valūtā, kādā ir skaidras naudas uzkrājumi, vienā vai vairākos maksājumos. 4. Persona, iemaksājot skaidras naudas uzkrājumu savā kontā kredītiestādē, kredītiestādes maksājuma uzdevuma mērķī var norādīt atsauci uz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu. 5. Šajos noteikumos noteiktā kārtība neattiecas uz personas skaidru naudu, kas iegūta pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00. II. Skaidras naudas uzkrājuma noteikšana 6. Skaidras naudas uzkrājumu nosaka pēc stāvokļa skaidras naudas uzkrājuma iemaksas dienā savā kontā kredītiestādē. 7. Personas skaidras naudas kopsummu Latvijā un ārvalstīs vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs (turpmāk — Latvijā vai ārvalstīs) veido personas uzkrājumu summa (latos un ārvalsts valūtā) (turpmāk - skaidras naudas uzkrājumu kopsumma). 8. Skaidras naudas uzkrājumu veido personas skaidras naudas uzkrājumu kopsummas daļa, kas pārsniedz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta attiecīgi pirmajā vai otrajā daļā noteikto apjomu (turpmāk – skaidras naudas uzkrājums). 9. Lai noteiktu iemaksājamo skaidras naudas uzkrājumu, persona iemaksas dienā aprēķina skaidras naudas uzkrājumu kopsummas un Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta attiecīgi pirmajā vai otrajā daļā noteiktā apmēra starpību. 10. Lai noteiktu skaidras naudas uzkrājumu kopsummas ekvivalentu latos, persona uzkrājumus ārvalstu valūtā pārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī.Ja personas uzkrājums ir tādā ārvalsts valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo kursu, valūtas kursu aprēķina, izmantojot Latvijas Bankas noteikto eiro kursu un Financial Times publicētos attiecīgo ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret eiro. 11. Skaidras naudas uzkrājumu kopsummā neuzskaita par oficiāliem maksāšanas līdzekļiem pieļaujamas numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas. III. Skaidras naudas uzkrājuma iemaksas kredītiestādē apmērs, laiks un saglabājamais termiņš 12.Persona iemaksā savā kontā kredītiestādē skaidras naudas uzkrājumu, ko persona pirms iemaksas veikšanas ir noteikusi atbilstoši šo noteikumu II. nodaļas nosacījumiem. 13. Ja personas skaidras naudas uzkrājumu kopsummas apmērs pēc 2011.gada 31.decembra pulksten 24 pēc Latvijas laika ir samazinājies, bet tas joprojām pārsniedz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto apjomu, persona iemaksā savā kontā kredītiestādē skaidras naudas uzkrājumu apmērā, kas pārsniedz minēto apjomu. 14. Ja personas skaidras naudas uzkrājumu kopsummas apmērs pēc 2011.gada 31.decembra pulksten 24 pēc Latvijas laika ir samazinājies un tas vairs nepārsniedz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 8.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto apjomu, personai nav pienākums veikt skaidras naudas uzkrājumu iemaksu savā kontā kredītiestādē šo noteikumu noteiktajā kārtībā un termiņā. 15. Šo noteikumu 2.punktā minētā persona skaidras naudas uzkrājumu iemaksā savā kontā kredītiestādē līdz 2012.gada 1.jūnija pulksten 24 pēc Latvijas laika. 16. Pēc šo noteikumu15.punktā noteiktā pienākuma veikšanas persona naudas uzkrājumu saglabā savā kontā kredītiestādē vismaz līdz 2012.gada 2.jūnija pulksten 00.05 pēc Latvijas laika. IV. Nosacījumi skaidras naudas uzkrājuma iemaksas neveikšanai un informācijas sniegšana par pienākuma neizpildi 17. Persona skaidras naudas uzkrājumu savā kontā kredītiestādē neiemaksā, ja skaidras naudas uzkrājums ir tādā ārvalsts valūtā, ar kādu kredītiestāde darījumus neveic (nepieņem). 18. Ja personai ir bijis pienākums, bet viņa nav iemaksājusi noteikumos noteikto skaidras naudas uzkrājumu šo noteikumu 15.punktā noteiktajā termiņā, persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz pamatotu informāciju par noteikumos noteiktā pienākuma neizpildes iemeslu. V. Noslēguma jautājumi 19. Šajos noteikumos noteikto pienākumu izpilde neliedz personai rīkoties ar savā kredītiestādes kontā iemaksāto naudas uzkrājumu, izņemot šo noteikumu 15.un 16.punktānoteikto laika posmu. 20. Ar šajos noteikumos noteiktā skaidras naudas uzkrājuma iemaksas pakalpojuma sniegšanu kredītiestādē saistītos maksājumus persona veic saskaņā ar kredītiestādes apstiprinātu pakalpojumu cenrādi vai saskaņā ar noslēgto vienošanos. Vairāk par šo noteikumu projektu Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Pieņemti noteikumi par kārtību, kādā fiziskās personu iemaksā bankā skaidras naudas uzkrājumus

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €