Valdība 20. decembrī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”, kas ir jauns tiesību akts elektronisko iepirkumu regulēšanai.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumos atbilstoši iepirkumu jomas likumu grozījumiem, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs, un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme. Tāpat noteikumi paredz ārvalstīs reģistrēta piegādātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildes pārbaudi Latvijā, kā arī tika precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām.
Tāpat ir paredzēta jauna iespēja pasūtītājiem nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšanas vajadzībām pieprasīt e-izziņas par pretendentu darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Paredzēts arī papildināt e-izziņu ar ierakstiem par prokurora vai tiesas lēmumos un spriedumos ietvertajiem aizliegumiem piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Papildus izmaiņas paredz, ka no 2023.gada 1.maija identificēties EIS varēs tikai ar drošiem, kvalificētiem elektroniskiem identifikācijas līdzekļiem. Latvijas iedzīvotājiem tā ir personas apliecība jeb eID karte un eParaksts mobile.
Sistēmai varēs piekļūt arī ar eIDAS regulas1 atzītiem elektroniskās identifikācijas rīkiem ar augstu vai būtisku uzticamības līmeni, kas lielākoties attiecas uz ārvalstu pretendentiem. Arvien vairāk Latvijā un citās valstīs aug vispārpieejamu, universālu, uzticamu un drošu, valsts pārvaldītu elektroniskās identifikācijas rīku lietošana. Visplašākā funkcionalitāte ir eID kartei, kas izmantojama gan kā personu apliecinošs dokuments klātienē, gan elektroniskās identifikācijas rīks pakalpojumu saņemšanai digitālā un fiziskā vidē. Turklāt Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, no 2023. gada 1. maija eID karte būs prioritārs personu apliecinošais dokuments.
1Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK
